Kāpēc Lemberga lietai nebija iespējams cits iznākums

Lai arī pagājuši gandrīz trīs mēneši kopš Ventspils mērs Aivars Lembergs atrodas apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā, padomāsim mazliet par to, kas būtu noticis, ja politiķis tiktu attaisnots un ar vērienīgu šovu nebūtu apcietināts tiesas zālē. Ikvienam skaidrs, ka tad, visticamāk, sašķobītos pašas Latvijas izlūgto ASV sankciju pamatojums un valdošās koalīcijas pārstāvjiem nāktos skaidroties mūsu stratēģiskajiem partneriem, vai gadījumā par politiķi Lembergu sniegtā informācija nav nepatiesa.

Kā zināms, 2019. gada beigās ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC), balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, noteica sankcijas pret Lembergu. Jau tolaik tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) slavēja esošās valdības ieguldījumu sankciju tapšanā, norādot, ka “Lembergs ASV sankciju sarakstā iekļauts pateicoties jaunajam valdības sastāvam”. Tostarp ministrs atzinis, ka pats ir bijis ASV un ir runājis par Aivaru Lembergu, un ASV Finanšu ministrija ir saskatījusi, ka šai valdībai ir vērts sniegt tādu instrumentu rokās, kā Lemberga iekļaušanu sankciju sarakstā.

Uz Bordāna lomu sankciju tapšanā norādījis arī pats Lembergs, sakot, ka “Bordānam nepatīk, ka viņš ir 21. gs Latvijas lielākais Kangars, bet tas taču ir fakts. Tieši Bordāns ar kompāniju braucu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, lai Ventspils brīvostas pārvaldi – valstij piederošu iestādi, ieliktu ASV sankciju sarakstā un paralizētu Ventspils brīvostas un Ventspils ostas termināļu darbu.”

Ja, pieņemam, ka tieslietu ministrs un esošā valdība tik tiešām pacentās, lai Lembergs tiktu iekļauts ASV sankciju sarakstā, tad varam tikai iedomāties, kāda būtu Latvijas stratēģisko partneru reakcija, uzzinot, ka Lembergs ir attaisnots – tas taču nozīmētu, ka viss stāstītais par Lembergu, bijušas vien pasakas.

Pats politiķis gan jau norādījis uz pāris aspektiem, kas gan galīgi nesakrīt ne ar viņa apsūdzību, ne ar viņa darbību politiķa amatā: “Mani apsūdzēja, neminot nevienu faktu, pierādījumu īpašuma ekspropriācijā, nelikumīgās uzvarās valdības iepirkumos pārdodot dabas resursus, politiķu korumpēšanā, tiesībsargājošo iestāžu amatpersonu korumpēšanā utt.”

Tāpat zināms, ka Lembergs vairākām Latvijas amatpersonām bija nosūtījis vēstuli, kurā aicinājis skaidrot Latvijas Republikas teritorijā pret viņu piemērojamo sankciju tvērumu, tiesisko pamatojumu, veidu, kā viņš var realizēt savas Latvijas Republikas Satversmē un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos garantētās cilvēktiesības, t.sk. tiesības uz aizstāvību, apstrīdēt sankciju piemērošanas pamatotību un aizsargāt savas tiesības uz īpašumu. Pilnvērtīgs skaidrojums tā arī nav sniegts.

Tātad Lembergu par katru cenu bija jānotiesā par seniem notikumiem 90. gados, lai Bordāns ASV partneru priekšā nepaliktu muļķa lomā? Vai tik saistība ar ASV sankcijām arī nav patiesā atbilde uz jautājumu, kāpēc Lembergs bija jānotiesā par katru cenu un jāpiespriež brīvības atņemšana? Kā gan savādāk mūsu valdība spētu paskaidrot ASV finanšu institūcijām, kāpēc tām sastāstījusi zilus brīnumus? Diez vai iespējamā politiskā izrēķināšanās ar redzamāko opozīcijas pārstāvi atbilstu ASV priekšstatiem par demokrātiju.

Tātad – vai maz Lemberga lietai pastāvēja kāds cits iznākums?