Valsts prezidents aicina Latvijas un Zviedrijas uzņēmējus uz turpmāko sadarbību

Valsts prezidents Egils Levits šodien oficiālās vizītes laikā Stokholmā atklāja tiešsaistes Zviedrijas-Latvijas biznesa forumu. Novēlot sekmīgu foruma darbu un praktiskus tā rezultātus, Valsts prezidents pievērsa uzmanību divpusējo ekonomisko attiecību perspektīvai Baltijas reģiona un Ziemeļvalstu sadarbības un visas Eiropas Savienības attīstības mērogā. 

E. Levits atzīmēja, ka 2020. gadā kopējais tirdzniecības apgrozījums starp Zviedriju un Latviju bija 1,9 miljardi eiro. Latvijā Zviedrijas uzņēmumi ir veikuši ievērojamas investīcijas finanšu, mežsaimniecības, telekomunikāciju jomās un tādi zīmoli kā “IKEA”, “Volvo”, “Telia”, “Swedbank”, “SEB” Latvijā ir labi zināmi.

Valsts prezidents akcentēja ilgtspējību kā vienu no atslēgvārdiem, kas izkristalizējās pandēmijas laikā īpaši skaidri: “Eiropas zaļais kurss nosaka jaunas normas, likumus un noteikumus, kas visiem eiropiešiem uzliek saistības līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti. Mums visiem ir jāpanāk sinerģija starp ilgtspēju un uzņēmējdarbības pamatojumu, jo pārejai uz klimata neitralitāti būs nepieciešamas radikālas izmaiņas, valdības un privātā sektora kopīgas pūles.”

Tāpat tika uzsvērtas šī brīža tendences ekonomikā, tuvinot piegādes ķēdes vietējiem tirgiem: “Tas nozīmē arvien vairāk tādu produktu, kas radīti atbildīgā un ilgtspējīgā veidā, transporta efektivitāti, videi draudzīgus materiālus u. c. Šī ir dabiska iespēja Latvijai un Zviedrijai turpināt uzlabot sadarbību, reaģējot uz globālajām tendencēm.”

E. Levits uzsvēra, ka Latvija var būt labs partneris Zviedrijai dažādās jomās, ņemot vērā to, ka pēdējās desmitgadēs ir būtiski attīstītas darbinieku prasmes tādās nozarēs kā mašīnbūve, farmācija, IKT un kokapstrāde.

Valsts prezidents īpašu uzmanību pievērsa Baltijas valstu kopīgi īstenotajam dzelzceļa projektam “Rail Baltica”: “Tas simbolizē vēl lielāku savienojamību starp mūsu tirgiem. Tas arī sniedz uzņēmumiem iespēju piedalīties jauna ekonomiskā koridora izstrādē, kas ne tik tālā nākotnē savienos valstis no Berlīnes līdz Tallinai un varbūt pat līdz Helsinkiem. Tas ir sarežģīts un ļoti novatorisks projekts, kura misija ir nodrošināt vienmērīgu cilvēku, preču un pakalpojumu mobilitāti Baltijas valstīs un ārpus tām. Mēs aicinām Zviedrijas uzņēmumus dažādās nozarēs uzzināt vairāk par iespējām, ko piedāvās šis infrastruktūras projekts.”

Runājot par ekonomikas atveseļošanās gaitu pēc pandēmijas krīzes, E. Levits Zviedrijas uzņēmējus informēja, ka Latvijas valdība īpaši koncentrējas uz inovācijās balstītu izaugsmi biomedicīnas, viedo pilsētu un viedo materiālu jomā: “Tam palīdz arī dinamiska starta ekosistēma, kas, pēc labi zināmās ASV riska kapitāla firmas “Index Ventures” datiem, tagad atrodas jaunuzņēmumiem draudzīgākajā valstī pasaulē − Latvijā. Mēs dalām pirmo vietu ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu.”

Prezidents pievērsās arī pārrobežu digitālo pakalpojumu zonas izveidošanai starp Ziemeļvalstīm un Baltiju: “Šeit es vēlētos atzīmēt Ziemeļvalstu Ministru padomes ministru deklarācijas “Digital North 2.0” nozīmi. Deklarācijā paredzēts, ka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģions kļūs par ilgtspējīgāko un integrētāko reģionu pasaulē, izmantojot progresīvas digitālās tehnoloģijas un datus atklātā, taisnīgā, drošā un demokrātiskā veidā.”