Valstiskā līmenī nepieciešams rast risinājumus, kā stiprināt un pilnveidot izglītības iestāžu direktoru institūciju, secināts Neatkarīgās izglītības biedrības ekspertu kopsapulcē. Plānots īstenot dažādas aktivitātes, tostarp iesaistīt pašvaldību izglītības pārvaldes, mudinot ieviest dažādus risinājumus – apmācības, vērtēšanas sistēmu, atbalsta rīkus u.tml. Atbalstu idejai paudusi arī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
Biedrība aicina ieviest dažādus instrumentus direktoru institūcijas stiprināšanai, piemēram, iekšējo vērtēšanu, kuras ietvaros izglītības iestādes darbinieki sniegtu atgriezenisko saiti par vadītāja darbu ar mērķi uzlabot kopējo sniegumu, nevis kritizēt vai nosodīt. Tāpat biedrība norāda, ka lietderīgas būtu arī direktoru apmaiņas programmas un terminēts pilnvaru laiks, pēc kura beigām iespējama rotācija.
“Kopā ar biedrības dalībniekiem, tostarp skolu vadītājiem un augstskolu pārstāvjiem, esam pārrunājuši arī iespējamo augstskolu iesaisti skolu direktoru stiprināšanā. Tā var izpausties gan kā iesaiste direktoru atestācijā, gan skolu attīstības plānu izstrādē. Ideālā gadījumā, sākot darbu izglītības iestādes direktors piedāvā vīziju un definē mērķus, kurus sasniegt ar savu darbību. Mūsuprāt, arī izglītības iestādēs var darboties biznesa vides metodes, kad uzņēmumu vadītāji noteiktā termiņā sasniedz konkrētus mērķus,” norāda Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola.
Izglītības un zinātnes ministre uzsver, ka svarīgs priekšnoteikums skolas sniegtā pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanai ir vadītāja un viņa vadības komandas stiprināšana. „Mūsu uzdevums ir rast risinājumu, lai pēc iespējas stiprinātu katras skolas direktoru un komandu. Skolas – tāpat kā ikvienas iestādes – vadītājam ir jābūt mūrim, aiz kura rast drošību grūtos brīžos, gaismai, kam sekot, un mūžīgajam dzinējam, kas nepārstāj doties uz priekšu attīstības virzienā,” piebilst A. Muižniece.
Biedrība arī uzsver nepieciešamību stiprināt skolu vadības komandas kopumā, kā arī izveidot platformu savstarpējai ideju un mācību materiālu apmaiņai. Tāpat biedrība, balstoties uz Somijas pieredzi, aicinājusi nozares ministriju apsvērt ideju veidot skolas, kas savienotas ar augstākās izglītības iestādēm, kas sagatavo pedagogus.