Rīgas pašvaldība sniegs atbalstu iedzīvotājiem siltuma tarifu kāpuma kompensēšanai

Ņemot vērā, ka šoruden gaidāms būtisks siltumenerģijas tarifu pieaugums un turpinās Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze, Rīgas dome atļaus savām kapitālsabiedrībām nepiemērot soda naudas un kavējuma naudas iedzīvotājiem par komunālajiem maksājumiem. Par to trešdien, 6. oktobrī, ārkārtas sēdē vienojās Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti.

Šo sēdi sasaukt rosināja Mājokļa un vides komitejas priekšsēdētāja vietniece Selīna Vancāne, kas uzsvēra: “Apzināmies, ka energoresursu kāpums radīs būtisku ietekmi iedzīvotāju izdevumos par mājokli. Svarīgi, ka Rīgas domes kapitālsabiedrības dara visu iespējamo, lai saimniekotu sociāli atbildīgi un maksimāli mazinātu negatīvās ietekmes. Nodrošināsim atbalstu seku skartajiem, taču steidzami jārīkojas, lai risinātu problēmas cēloņus, kas iedzīvotājus pasargās no turpmāka tarifa kāpuma nākotnē. ”

Savukārt Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs informēja, ka  maznodrošinātajiem un trūcīgajiem rīdziniekiem pašvaldība piedāvā divus pabalsta veidus, kas saistīti ar mājokļa uzturēšanu. Mājokļa pabalstu ir tiesības saņemt par trūcīgu vai maznodrošinātu atzītai mājsaimniecībai un to piešķir dzīvojamās telpas īres un apsaimniekošanas maksas, vai maksas par pakalpojumiem segšanai, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu. No šā gada maija ir jauns pabalsta veids – pabalsts ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu parāda samaksai.

Līdz šim AS “Rīgas siltums” siltumenerģijas tarifs bija viens no mazākajiem valstī, tomēr šajā rudenī dabasgāzes cenas pieauguma dēļ tarifs būtiski pieaug. No 1. septembra tarifs bija jāpaaugstina no  45,27 eiro par megavatstundu bez PVN uz 57,31 eiro par megavatstundu bez PVN, bet no 1. novembra tarifs pieaugs par 16%, un būs plānots 66,76 eiro par megavatstundu.

“Rīgas siltuma” pārstāvji skaidro, ka uzņēmums savos siltumavotos saražo tikai 30% no apkures sezonā nepieciešamā siltumenerģijas daudzuma. Siltumenerģijas tarifā pieaug tikai mainīgās izmaksas, proti, pirktās siltumenerģijas cenas, kas tarifā ir vairāk nekā 70%. Tarifa pārējās sadaļas palikušas nemainīgi zemas. Pirktās siltumenerģijas cenu kāpumu izraisījis dabasgāzes cenas pieaugums Latvijā un visa pasaulē – dabasgāzes cena biržā ir dramatiski palielinājusies un patlaban ir desmitkāršojusies, salīdzinot ar pērnā gada vasaru. Tā kā AS “Latvenergo” ražotnēs TEC-1 un TEC-2 siltumenerģija tiek ražota  kā kurināmo izmantojot dabasgāzi,  straujais dabasgāzes cenu kāpums palielinājis ražošanas izmaksas un pirktās siltumenerģijas cenu.

Lai samazinātu siltumenerģijas tarifu, kā arī mazinātu atkarību no importētajiem energoresursiem, “Rīgas siltums” strādā pie enerģijas avotu divesrifikācijas un nepārtraukti attīsta siltumenerģijas ražošanu ar šķeldu. Sākot siltumenerģijas ražošanu ar biokurināmā katliem siltumcentrālēs “Imanta” un “Daugavgrīva”, plānots, ka uzņēmuma dabasgāzes īpatsvars siltumenerģijas ražošanai samazināsies līdz 50% un attiecīgi šķeldas īpatsvars pieaugs līdz 50%. Turklāt, siltumenerģijas ražošana, izmantojot šķeldu, ir videi draudzīgāka, jo tā ir CO2 neitrāla.

“Rīgas siltums” kopā ar meitas kapitālsabiedrību SIA “Rīgas BioEnerģija” turpina diskusiju par vēl vienas siltumcentrāles izbūvi Daugavas labajā krastā, kas iekļautos siltumenerģijas tirgū un ļautu stabilizēt siltumenerģijas cenu Rīgā, ražojot siltumu no atjaunojamajiem energoresursiem.

Būtiska loma tarifa samazināšanā ir investīcijām ar mērķi palielināt ražošanas efektivitāti un samazināt siltumenerģijas zudums, tāpēc “Rīgas siltums” aktīvi strādā pie projektiem, kas stabilizē tarifu, samazina uzņēmuma darbības ietekmi uz vidi un samazina dabasgāzes emisijas. Uzņēmums ir atjaunojis vairāk nekā 65% siltumtīklu un siltumenerģijas zudumu līmeni pārvades tīklos 11,65%. Salīdzinājumam var minēt, ka 1996./1997. gadā siltuma zudumu apjoms bija gandrīz trīs reizes lielāks, tādējādi naudas izteiksmē šādā veidā ik gadu tiek ietaupīti ap 26 miljoniem eiro.

“Rīgas siltuma” budžets sastādīts tā, lai peļņa nodrošinātu uzņēmuma 0,51% rentabilitāti. Tā ir nepieciešama, lai uzņēmums būtu finansiāli stabils, spētu aizņemties nepieciešamības gadījumā no kredītiestādēm, attīstot dažādus investīciju projektus. 2021./2022.finanšu gadā peļņa plānota 1,1 milj. eiro, kas ir par 78% mazāka nekā pērn, līdz ar to zemāka siltumenerģijas tarifa piemērošana palielinātu uzņēmuma maksātnespējas risku un nebūtu pieļaujama.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks”, nosūtot iedzīvotājiem atgādinājumus par kavētu rēķinu apmaksu, tajos arī ietver informāciju par iespējām saņemt sociālo palīdzību no pašvaldības.

Lai rīdzinieki iespēju robežās mazāk izjustu siltumenerģijas tarifa kāpumu, namu apsaimniekotāji tiek aicināti rūpīgi izvērtēt un pareizi ieregulēt ēku individuālos siltummezglus,  pārskatot uzstādītos temperatūru režīmus. Iedzīvotāji arī aicināti aktīvi izteikt vēlmi namu apsaimniekotājiem par vēlamo temperatūru režīmu mājoklī, tā ekonomējot siltumenerģiju, jo katra temperatūras grāda izmaiņas ietekmē siltumenerģijas rēķinu par 5%.

“Rīgas siltuma” speciālisti labprāt sniegs bezmaksas konsultācijas siltummezglu darbības efektivizācijai. Papildu informāciju iespējams iegūt pa bezmaksas tālruni 80000090.

Lai nodrošinātu savlaicīgu maksājumu veikšanu, iespējams veidot uzkrājumu fondu klientiem, kuriem ir grūtības veikt norēķinus jau šobrīd pie zema siltumenerģijas tarifa

Lai padarītu savu ikdienu ērtāku un maksātu tikai par patērēto siltumu, rīdzinieki aicināti izmantot “Rīgas siltuma” jauno pakalpojumu – automātiskā datu nolasīšanu – uzstādot ēkā visos dzīvokļos alokatorus. Ar termoregulatoru palīdzību regulējot siltumpadevi, iespējams maksāt tikai par savu patērēto siltumu.  Lai ilgtermiņā samazinātu izmaksas par siltumenerģiju, tomēr ir jāveic ēku siltināšana, tādā veidā samazinot siltuma zudumus ēkās. Dati par centralizēto siltumapgādi liecina, ka siltumenerģijas ražošanā un piegādē līdz ēkai siltuma zudumi ir ievērojami mazāki par to siltumenerģijas apjomu, kas tiek nelietderīgi izmantots ēkās.

Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) uzsver, ka ēku atjaunošana ir svarīga ne tikai siltumenerģijas patēriņa samazināšanai, bet arī ēkas dzīves cikla pagarināšanai. Vidēji kompleksi atjaunojot ēku iespējams samazināt patēriņu apkurei par 55%. REA ir izveidota vienas pieturas aģentūra, kas sniedz atbalstu visa procesa laikā, sniedzot dažāda. Rīgas pašvaldībā arī ir līdzfinansējuma programma ēku atjaunošanai.

Oktobra beigās sāksies apmācības iedzīvotājiem par energoefektivitāti, tai skaitā praktiski paņēmieni patēriņa samazināšanai. Jau patlaban iedzīvotāji aicināti pievērst uzmanību cauruļvadu siltumizolācijas stāvoklim pagrabstāvā un bēniņos, kas ir salīdzinoši ātrs un lēts pasākums. Lielu ieguvumu neatjaunotās ēkās var sniegt alokatori, tāpat efektīva ir apkures sistēmas balansēšana, lai visiem iedzīvotājiem ēkā ir vienmērīga temperatūra dzīvoklī.

Patlaban turpinās aktīvs darbs ar tām mājām, kas piedalās ALTUM programmā, lai nodrošinātu to atjaunošanu – problēmas saistības ar būtisku izmaksu pieaugumu būvmateriāliem, kā rezultātā tiek apdraudēts renovācijas process virknei māju, kurām aprēķinātās izmaksas un apstiprinātie kredītlīdzekļi – izmaksu pieauguma dēļ – ir nepietiekami. Lai gan RNP klienti tiek informēti par ieguvumiem no ēku renovācijas, apjomīga informēšanas kampaņa (kāda tika aizvadīta 2018. gadā) par ēku renovāciju nenotiek, jo pagaidām nav apstiprināta jaunā ES līdzfinansējuma programma ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.

Rīgas Sociālais dienests piešķir pabalstu mājokļa parāda, kas veidojies mājsaimniecībai iepriekš neparedzētu izdevumu dēļ (piemēram, ar smagu saslimšanu saistītie izdevumi), pamatsummas samaksai, ja:

• mājsaimniecībā ir nepilngadīgi bērni;
• mājsaimniecībā ir tikai vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji;
• mājsaimniecības lietotā mājokļa platība nepārsniedz saistošo noteikumos noteiktos normatīvus.

Mājsaimniecība atzīstama par maznodrošinātu, ja tās ienākumi ir līdz 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summu mājsaimniecībai un saistošajos noteikumos noteikto normatīvo izdevumu summu (nepārsniedzot faktiskos izdevumus) un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.

Pēc mājokļa apmaksas mājsaimniecības rīcībā ir jāpaliek valstī noteiktajam garantētajam minimālajam ienākumam, kura apmērs – 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Rīgas domes šā gada budžetā mājokļa pabalstam tiek plānoti vairāk nekā seši miljoni eiro, bet mājokļa pabalstam pilngadīgiem bāreņiem  – gandrīz 700 000 eiro.

2021.gada deviņos mēnešos mājokļa pabalstu saņēma 7922 personas 4,7 miljonu eiro apmērā (vidēji 594 eiro vienai personai). No visiem mājokļa pabalstam izlietotajiem līdzekļiem 30% tiek izlietots apkures apmaksai. Paredzēts, ka šogad tieši apkures apmaksai no visa mājokļa pabalstam izlietotā finansējuma tiks izlietoti teju divi miljoni eiro.

Tarifa pieauguma dēļ nākamā gada budžetā pabalstam apkures apmaksai būs nepieciešami papildu vairāk nekā 800 000 eiro. Tomēr var prognozēt, ka pieaugs pabalsta saņēmēju skaits, līdz ar to pabalstam nepieciešamais papildu finansējums 2022.gadā var pieaugt līdz 1,5 miljoniem eiro.

2021.gada deviņos mēnešos Rīgas pašvaldībā trūcīgas mājsaimniecības statuss ir piešķirts 11 385 personām, bez maznodrošinātas mājsaimniecības statuss 11 371 personām. 63% no visam trūcīgām personām un 93% no visām maznodrošinātām personām ir pensijas vecuma personas un personas ar invaliditāti.

Rīgas pašvaldība kopā piedāvā 17 dažādus pabalstus. No tiem papildu sociālais atbalsts:

• pamata sociālās palīdzības pabalsts – garantētā minimālā ienākuma pabalsts;
• pabalsti atsevišķu izdevumu apmaksai – veselības aprūpei; izglītības ieguves atbalstam; pabalsts ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu parāda samaksai; pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai.

Tāpat pieejami Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām atbalsta komplekti, bezmaksas ēdināšanas pakalpojums mazaizsargāto personu grupām, kā arī zupas virtuves pakalpojums jebkuram trūkumcietējam.

Neskaidrību gadījumā Rīgas dome aicina zvanīt pa bezmaksas informatīvo tālruni 80005055, lai pārrunātu savu sociālo situāciju un uzzinātu savu tuvāko Rīgas Sociālā dienesta teritoriālo centru. Ārpus darba laika darbojas balss pastkastīte, darba dienās darba laikā var zvanīt arī pa Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048. Aktuālā informācija mājas lapā: www.ld.riga.lv. Tāpat var apmeklēt Labklājības departamenta mājas lapu ld.riga.lv/Sociālā palīdzība.