FM: Šogad izdevumi kopbudžetā pieauguši straujāk nekā pērn

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada desmit mēnešos kopbudžetā ieņēmumos saņemti 10,38 miljardi eiro, kamēr izdevumi veikti 11,30 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopbudžetā veidojies 924,7 miljonu eiro deficīts, kas ir par 514,8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn janvārī-oktobrī. Šogad kopumā augstāku deficīta līmeni nosaka valdības apstiprinātais atbalsts tautsaimniecībai Covid-19 seku mazināšanai, ievērojami kāpinot kopbudžeta izdevumu apmēru.

Kopbudžeta ieņēmumi desmit mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn palielinājušies par 1,05 miljardiem eiro jeb 11,3%. Ja vēl pērn janvārī-oktobrī ieņēmumi salīdzinājumā ar 2019. gadu Covid-19 pandēmijas ietekmē samazinājās, tad šogad līdz ar ekonomiskās aktivitātes palielināšanos ieņēmumi kopbudžetā uzrāda vērā ņemamu pieaugumu. To galvenokārt nodrošināja augstāki nodokļu ieņēmumi, kas kopbudžetā, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 212,6 miljonu eiro apmērā, šogad veido 8,21 miljardu eiro, kas bija par 828,7 miljoniem eiro jeb 11,2% vairāk nekā pērn. Ja neņem vērā nesadalīto ieņēmumu atlikumu vienotajā nodokļu kontā, tad nodokļu ieņēmumi šogad veido 8,0 miljardus eiro, kas par 616,1 miljonu eiro jeb 8,3% pārsniedz 2020. gada desmit mēnešu nodokļu ieņēmumu līmeni.

Nodokļu ieņēmumi kopumā šogad desmit mēnešos saņemti virs plānotā apmēra un, ņemot vērā no vienotā nodokļu konta uz atbilstīgajiem nodokļiem sadalītos maksājumus, plāna pārpilde desmit mēnešos sasniedz 331,4 miljonus eiro jeb 4,3%. Tā kā atbilstoši likumdošanai nodokļu deklarācijas par pārskata mēnesi tiek sniegtas galvenokārt nākamajā mēnesī un attiecīgi 23. datumā pēc pārskata mēneša iestājas nodokļu samaksas termiņš jeb saistības, janvāra-oktobra pārskata periods faktiski aptver datus par norisēm tautsaimniecībā līdz šā gada septembra beigām, par ko uzņēmumi oktobrī iesniedza kārtējās deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Savukārt, kādu ietekmi uz ekonomiku un nodokļu ieņēmumiem atstājusi mājsēde un ieviestie epidemioloģiskie drošības pasākumi no 21. oktobra līdz 14. novembrim, varēs redzēt datos par novembri un decembri.

Šogad lielāko pieaugumu nodokļu ieņēmumos nodrošina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi, kas kopbudžetā saņemti 2,4 miljardu eiro apmērā, kas bija par 334,7 miljoniem eiro jeb 16,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. PVN ieņēmumi šā gada desmit mēnešos bijuši par 160,6 miljoniem eiro jeb 7,2% lielāki salīdzinājumā ar plānoto apjomu. Atbilstoši VID datiem aptuveni divas trešdaļas no PVN ieņēmumu pieauguma salīdzinājumā ar 2020. gadu nodrošināja tirdzniecības nozare. PVN ieņēmumu pieaugumu ietekmē arī pieaugošā inflācija, kas atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem pēdējos mēnešos sākusi strauji pieaugt, līdz ar ko vidējā inflācija šā gada desmit mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 2,4%.

Ieņēmumi no akcīzes nodokļa desmit mēnešos veido 0,92 miljardus eiro, kas bija par 32,3 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Tomēr akcīzes nodokļa ieņēmumi par 12,5 miljoniem eiro jeb 1,3% nesasniedz plānoto apmēru. Lielākā plāna neizpilde bijusi no alkoholisko dzērienu un alus tirdzniecības, attiecīgi 19,8 miljoni eiro un 6,2 miljoni eiro. To lielā mērā ietekmēja epidemioloģiskā situācija valstī un patēriņa samazināšanās, kas visticamāk saistīta ar izklaides iestāžu ierobežoto darbību.

Šogad Latvijā kopumā vērojams nozīmīgs vidējās algas pieaugums, atbilstoši CSP datiem šā gada otrajā ceturksnī vidējai algai sasniedzot 1237 eiro jeb par 10,2% vairāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Vidējās darba samaksas pieaugums un bezdarba līmeņa samazināšanās nodrošināja augstākus ieņēmumus no darbaspēka nodokļiem salīdzinājumā ar 2020. gadu. Neskatoties uz to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apliekamo ienākumu bāzi mazināja neapliekamā minimuma palielināšana pensionāriem, kā arī maksimālā sliekšņa celšana līdz kuram nodarbinātajiem var piemērot neapliekamo minimumu, IIN ieņēmumi desmit mēnešos bija 1,54 miljardi eiro, kas ir par 51,3 miljoniem eiro jeb 3,5% vairāk nekā pērn. IIN ieņēmumi pārskata periodā plānoto pārsniedz par 102,3 miljoniem eiro jeb 7,1%, līdz ar ko pašvaldībām novirzītais IIN par 54,6 miljoniem eiro pārsniedz budžetā garantēto ieņēmumu līmeni. Paredzams, ka pašvaldībām novirzītā IIN summa šogad būs lielāka nekā budžetā garantētais apmērs. Pašvaldību budžetā augstāki nekā pērn bijuši arī ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa, tāpat tie par 3,5 miljoniem eiro jeb 1,9% pārsnieguši plānoto apmēru.  

Šogad ar 1. janvāri sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme tika samazināta par vienu procentpunktu, tādējādi mazinot nodokļu slogu un kāpinot valsts konkurētspēju reģionā. VSAOI ieņēmumi desmit mēnešos kopbudžetā bija par 95,1 miljonu eiro jeb 4% augstāki nekā pērn, veidojot 2,47 miljardus eiro. To apmērs par 65,7 miljoniem eiro jeb 2,7% pārsniedza kopbudžetā plānoto līmeni desmit mēnešos. Atbilstoši VID datiem nomināli lielākais VSAOI ieņēmumu pieaugums šogad bijis veselības nozarē, tāpat jāatzīmē pieaugums informācijas un komunikācijas pakalpojumu un arī apstrādes rūpniecības nozarēs.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi palielinājušies straujāk par nodokļu ieņēmumiem. To apmērs kopbudžetā veido 0,68 miljardus eiro, kas bija par 100,1 miljonu eiro jeb 17,2% vairāk nekā pērn desmit mēnešos. Nenodokļu ieņēmumi šogad valsts pamatbudžetā bija plānoti zemākā apmērā nekā pērn, līdz ar ko desmit mēnešu plāns ir pārsniegts par 147 miljoniem eiro jeb 35,8%. Augstāku nekā plānots ieņēmumu līmeni noteica saņemtie ieņēmumi no konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, tāpat arī augstāki valsts kapitālsabiedrību maksājumi par dividendēm, ieņēmumi no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas  un iepriekš neplānoti Valsts kases eiroobligāciju papildu emisijas prēmijas ieņēmumi.

Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) veido 1,17 miljardus eiro, kas bija par 111,6 miljoniem eiro jeb 10,5% augstāki nekā pērn desmit mēnešos kopbudžetā. ĀFP ieņēmumu pieaugums saistīts ar septembrī saņemto avansa maksājumu 237,4 miljonu eiro apmērā Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanai, ko Eiropas Komisija pērn apstiprināja cīņai ar Covid-19 sekām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.

Šogad kopbudžetā izdevumi, pārsniedzot ieņēmumu pieaugumu,  kāpuši divas reizes straujāk nekā pērn desmit mēnešu periodā. Izdevumu pieaugums desmit mēnešos sasniedz 1,57 miljardus eiro jeb 16,1%, kopbudžeta izdevumiem veidojot 11,3 miljardus eiro. Jāņem vērā, ka šogad būtiski ir audzis valdības apstiprinātā atbalsta apmērs Covid-19 seku mazināšanai tautsaimniecībai, kas arī pamatā ietekmēja 1,12 miljarda eiro liela deficīta veidošanos valsts pamatbudžetā, kamēr valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetā bijis attiecīgi 63 miljonu eiro un 69,2 miljonu eiro pārpalikums.

Ja pērn atbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam Covid-19 atbalsts tautsaimniecībai veidoja 1,28 miljardus eiro jeb 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tostarp ar ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 0,96 miljardu eiro apmērā jeb 3,3% no IKP, tad 2021. gadam apstiprinātā atbalsta apjoms jau sasniedzis aptuveni 3,5 miljardus eiro jeb 11,2% no IKP, bet tā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci Finanšu ministrijas vērtējumā sagaidāma 2,17 miljardu eiro apmērā jeb 6,9% no IKP. Atbilstoši Valsts kases apkopotajai informācijai šogad līdz oktobra beigām ar Covid-19 saistīto izdevumu apjoms kopbudžetā veido 1,62 miljardus eiro, bet pērn attiecīgajā periodā tie bija 0,43 miljardi eiro. Papildus tam ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci veido tā valsts atbalsta daļa, kas tika ieguldīta slimnīcu un citu kapitālsabiedrību pamatkapitālā.

Šā gada desmit mēnešos izdevumi atlīdzībai kopbudžetā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu palielinājušies par 177,8 miljoniem eiro jeb 8,3%, veidojot 2,31 miljardus eiro, no kuriem 80,2 miljoni eiro jeb 8,1% pieaugums bijis pašvaldību budžetā un 102 miljoni eiro jeb 8,9% valsts budžetā. Lielākais atlīdzības pieaugums vērojams veselības resorā, tāpat arī iekšlietu resorā, kopumā veidojot lielāko daļu no izdevumu pieauguma atlīdzībai valsts budžetā. Nozīmīgā apmērā kopbudžetā palielinājušās arī subsīdijas un dotācijas, kas desmit mēnešos bija par 217,5 miljoniem eiro jeb 10,3% lielākas nekā pērn un veido 2,33 miljardus eiro, kur lielākais pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija vērojams subsīdijām un dotācijām veselības resoram, kas pieaudzis par 416,5 miljoniem eiro jeb 47,7%. Atbilstoši metodoloģijai šajā pozīcijā ietilpst lielākā daļa no slimnīcām novirzītā finansējuma, tostarp mediķu algām. Atbilstoši CSP datiem veselības aizsardzības nozarē strādājošajiem šā gada otrajā ceturksnī vidējais atalgojums bija par 39,1% augstāks nekā pērn attiecīgajā periodā, ko nosaka gan budžetā jau plānotais atalgojuma palielinājums mediķiem, gan arī papildus piešķirtie līdzekļi par darbu Covid-19 apstākļos.

Lielākais izdevumu pieaugums kopbudžetā vērojams sociāla rakstura maksājumos. Tie pieauguši par 1 104,3 miljoniem eiro jeb 37,1% un veidoja 4,08 miljardus eiro. Tostarp pensiju izdevumi palielinājušies par 141,8 miljoniem eiro jeb 7,3%, pamatā ņemot vērā pensiju indeksāciju. Savukārt izdevumi pārējiem pabalstiem kāpuši par 962,4 miljoniem eiro jeb 92,7%, kas ietver šogad izmaksāto atbalstu iedzīvotājiem un komersantiem, 500,9 miljonus eiro izmaksājot uzņēmumiem grantu veidā apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, 135,9 miljonus eiro dīkstāves pabalstiem un 21 miljonu eiro algu subsīdijām. Tāpat 187,9 miljoni eiro izmaksāti ģimenēm ar bērniem 500 eiro pabalstu veidā un 109,9 miljoni eiro senioriem un personām ar invaliditāti 200 eiro pabalstu veidā.

Sociāla rakstura maksājumi valsts speciālajā budžetā palielinājušies par 173,8 miljoniem eiro jeb 7,2%, sasniedzot 2,6 miljardus eiro un, ņemot vērā vēl straujāku ieņēmumu, tostarp pamatbudžeta dotāciju, pieaugumu, situācija šajā budžetā, salīdzinot ar 2020. gadu, ir uzlabojusies. Jāatzīmē, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē strauji auguši izdevumi slimības pabalstiem, kas šā gada desmit mēnešos sasniedza 249,4 miljonus eiro, pieaugot par 51,3 miljoniem eiro jeb 25,9% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Šogad vērojams gan slimības pabalstu saņēmēju skaita, gan apmaksātās darbnespējas lapas garuma pieaugums. Savukārt izdevumi bezdarbnieku pabalstiem šogad ir bijuši 101,1 miljons eiro, kas ir par 30 miljoniem jeb 22,9% zemāki nekā pērn desmit mēnešos, ko pamatā nosaka zemāks reģistrētā bezdarba līmenis, gan arī zemāks vidējā pabalsta apmērs, saīsinot šī pabalsta apmaksas ilgumu un apmēra nosacījumus ar pērnā gada 1. janvāri.

Izdevumu samazinājums kopbudžetā desmit mēnešos vērojams kapitālajiem izdevumiem, kas bija par 17,1 miljonu eiro jeb 2% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā un veidoja 0,85 miljardus eiro. Kapitālo izdevumu samazinājums pamatā vērojams pašvaldību budžetā, kur tie bijuši par 14 miljoniem eiro jeb 3,1% zemāki nekā pērn. Pie kam, ja izdevumi pamatfunkciju īstenošanai ir palielinājušies par 6,9%, tad izdevumi ES fondu un citu ĀFP instrumentu īstenošanai samazinājušies par 12,1%. Tas faktiski skaidrojams ar pārejas periodu ES fondu investīciju plūsmās, kad samazinās 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda investīciju apmērs, periodam pamazām noslēdzoties, bet 2021.-2027. gada ES fondu plānošanas perioda īstenošana vēl nav uzsākta. Arī valsts pamatbudžetā vērojama līdzīga situācija, kad pamatfunkciju kapitālie izdevumi pieauguši par 16%, kamēr dažādu ĀFP instrumentu izdevumi samazinājušies par 13,4%, ņemot vērā samazinājumu ES fondu izdevumos. Nākamgad un turpmākajos gados valsts pamatbudžetā sagaidāms nozīmīgs ĀFP izdevumu pieaugums, ņemot vērā gan 2021.-2027. gada ES plānošanas perioda uzsākšanos, gan Atveseļošanas fonda īstenošanu un Rail Baltica projektu, kas valstī kāpinās publisko investīciju apmērus.