KD: Finanšu risku novēršana Latvijā ir jautājums par valsts drošību
Runājot par turpmāko rīcību pēc Latvijai neglaimojošā Eiropas Padomes ekspertu komitejas “Moneyval” vērtējuma par Latvijas spējām novērst naudas atmazgāšanu, Kontroles dienesta (KD) vadītāja Ilze Znotiņa Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” atklāj, ka plāns ir “salikt visus pie viena galda un koordinēti, mērķtiecīgi un neatlaidīgi strādāt gadu”, lai apzinātu un dzēstu ziņojumā uzrādītos riskus.
“Apmēram līdz piektajam septembrim mums jāsagatavo pasākumu plāns, lai ieviestu ieteiktās rekomendācijas, lai nākamgad parādītu būtisku progresu.” Znotiņa izteica cerību, ka Finanšu sektora attīstības padome 11. septembrī apstiprinās šo pasākumu plānu. Tālāk tas tiks apstiprināts Ministru kabinetā un īstenots.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja sadarbību atzīst kā lielāko un kritiskāko problēmu, turklāt tas ir priekšnosacījums virzībai uz progresu. Uz jautājumu, kas ir šie spēlētāji, kuri ir jāsaliek pie viena galda, Znotiņa min dažādas tiesībsargājošās iestādes un politikas veidotājus, tajā skaitā Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Ārlietu ministriju, kā arī privātā sektora pārstāvjus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) uzraugus, Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Notāru padomi, Advokātu padomi un citus.
“Gada laikā mums ir jāpanāk tas, ka mēs parādam, ka saprotam savus riskus. Līdz šim mēs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus pilnībā nebijām izpratuši, jo mēs nesapratām, cik liels ir to apjoms. Tāpat arī mēs neizpratām terorisma finansēšanas riskus, tajā skaitā arī masu iznīcināšanas līdzekļu finansēšanas riskus,” skaidroja dienesta vadītāja.
Kā nākamo soli Znotiņa min nopietnas darbības, lai novērstu šos riskus. Tas ir darbs FKTK, kas uzrauga visriskantāko sektoru – finanšu sektoru. Viņa apgalvo, ka būs jādemonstrē ļoti neatlaidīga rīcība, uzraugot visas iesaistītās puses un piemērojot arī sodus, kur tas nepieciešams. Tāpat arī tiesībsargājošajām iestādēm vajadzības gadījumā būtu jāveic sankcijas kriminālsoda izpratnē, ir pārliecināta Znotiņa.
Viņa uzsver Latvijas iepriekšējo nespēju izprast radušos riskus un novērtē “Moneyval” ekspertu padomus, kurus Latvija ir saņēmusi par brīvu.
Znotiņa arīatzīst, ka nākotnē veicamās reformas mazliet bremzēs Latvijas ekonomikas tempu. “Mēs nevaram vairs cerēt uz strauju ekonomisku izaugsmi, jo mums ļoti stingri ir jāpieturas pie esošajiem noteikumiem, uz kuriem virzās pasaule, un visā pasaulē šie noteikumi kļūst arvien stingrāki.” Kā plusus viņa min esošo investīciju noturēšanu un jaunu piesaistīšanu.
“Ja mēs neveiksim šos [riska novēršanas] pasākumus, mēs faktiski sevi izolējam, kļūstam par baltu punktu kartē,” pauž Znotiņa. Premjers Māris Kučinskis ir izteicis atbalstu un apņemšanos stiprināt Kontroles dienesta neatkarību un sagaida nepieciešamo reformu īstenošanu.
Gaidāmo Saeimas vēlēšanu sakarā un šī brīža situācijai pretēju viedokļu paudēju iespējamo ienākšanu valdībā, Znotiņa kā risinājumu piedāvā izglītošanu. Tā tiktu veikta situācijā, ja pie varas nāktu tādi politiskie spēki, kuri šobrīd pauž pretvalstiskus uzskatus, piemēram par to, ka Latvijai vajadzēja glābt “ABLV” banku, aizstāvēt nerezidentu naudu un neļaut tai aizplūst prom.
Laika trūkuma un lielā darāmo darbu saraksta dēļ visus izglītot neizdosies, atzīst Znotiņa, vērtējot to kā vispārīgu valsts drošības jautājumu, ne tikai ekonomisko izaugsmi. “Tas ir jautājums par mūsu valsts drošību un to, vai mēs bankās un citās finanšu institūcijās atļaujam atrasties tādām naudām, par kuru izcelsmi mums ir bažas. Nopietnas bažas ir ne tikai mums, bet arī starptautiskajai sabiedrībai. Mēs vairāk nerunājam par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem,” skaidro eksperte.
KD vadītāja izsaka aicinājumu politiskajiem spēkiem, kuri gatavojas vēlēšanām un vēlas iekļūt nākamajā Saeimā, izlasīt pilnu “Moneyval” ziņojumu. “Mūsu būtiskākie pārmetumi ir par to, ka caur mūsu bankām tika finansēti masu iznīcināšanas līdzekļi Ziemeļkorejā un citās starptautiski bīstamās valstīs.”
Znotiņa uzsver KD atbildību panākt progresu, taču izvairās dienestu dēvēt par panaceju, kas glābs Latviju. “Mēs esam kļuvuši vēl aktīvāki nekā iepriekš. Kontroles dienestā ir brīnišķīga komanda, kas var izdarīt ļoti daudz,” taču vadītāja panākumus saskata tikai un vienīgi sadarbībā ar citām institūcijām.
Tāpat arī KD vadītāja atklāj – ja prasītais progress gada laikā netiks sasniegts, iespējamas būtiskas sekas – Latvija var kļūt par “balto punktu” pasaules kartē, kas nozīmētu, ka, iespējams, kādā brīdī ārvalstīs nedarbosies mūsu kredītkartes, Latvijai vairs nebūs iespēja saņemt tos finansiālos labumus, pie kādiem esam pieraduši, tāpat var ciest arī veselības aprūpe un pensiju politika.
Foto: F64