Latvijas ostās vērojams pieaugums vairākos kravu segmentos

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem 2023.gada pirmajos četros mēnešos Latvijas ostu apgrozījumu ietekmējusi pašreizējā ģeopolitiskā situācija, tādējādi krities kopējais kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pērnā gada tādu pašu periodu, taču vienlaikus vērojams apjoma pieaugums vairākos kravu segmentos – kokmateriālu, labības un tās produktu, beramkravu, celtniecības materiālu, koksnes šķeldas un ro-ro kravu apgrozījumā.

Salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo kvartālu sarucis kravu apgrozījums ogļu un naftas produktu segmentā, kas saistīts gan ar pieprasījuma samazinājumu pēc ogļu importa Eiropā, gan ar kritumu naftas produktu apgrozījumā pēc šī gada 5.februāra, kad stājās spēkā sankcijas attiecībā uz Krievijas naftas produktiem. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Latvijas ostās kopējais kravu apgrozījums samazinājies par 10,9%, kas galvenokārt saistīts ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Vienlaikus ostas turpina meklēt jaunus risinājumus biznesa attīstībai – veido alternatīvas loģistikas ķēdes, aktīvi piesaistot kravas no jauniem mērķa tirgiem, kas rezultējas ar kravu apgrozījuma palielināšanos vairākos kravu segmentos. Tādējādi Latvijas ostās pirmajos četros mēnešos kopumā par 7,5% pieaudzis labības un tās produktu kravu apgrozījums.

Rīgas ostā šī gada pirmajos četros mēnešos apstrādātas kravas 6,8 miljoni tonnu apjomā. Bijis vērojams kritums energoresursu kravu segmentā, taču par 20,6% pieaudzis labības un tās produktu kravu apjoms, savukārt ģenerālkravu apgrozījums ir saglabājies stabils.

Liepājas ostā gada pirmajā kvartālā kopējais kravu apgrozījums bijis 2,5 miljoni tonnu. Ostā turpina palielināties ro-ro kravu pārvadājumi, kā arī citas atsevišķas ģenerālkravu un beramkravu grupas. Kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos Liepājas ostā beramkravu apgrozījums pieauga par 0,2%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Ro-ro kravu pārvadājumi pieauguši par 3%, celtniecības materiālu kravas – par 3,1%, koksnes šķeldas pārvadājumi pieauguši par 11,1%, savukārt kokmateriālu kravas – par 15,5%.

Ventspils ostā minētajā periodā kopskaitā apstrādātas 4,03 miljoni tonnu kravas. Neskatoties uz kravu apgrozījuma kopējo samazinājumu, ostā par 18,7% ir pieaudzis labības un tās produktu kravu apjoms, kā arī par 28,1% kokmateriālu apgrozījums.

Līdzīgi kā ostas, arī dzelzceļa kravu pārvadājumus ietekmē ģeopolitiskā situācija, un kopējais kravu apgrozījums gada pirmajos četros mēnešos bijis 5,6 miljoni tonnu, kas ir samazinājums par 38% salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Kravu pārvadājumu samazinājumu galvenokārt ietekmēja kritums akmeņogļu, minerālmēslu un naftas produktu grupās. Savukārt pieauga labības, melno metālu un citu kravu pārvadājumi. Izaugsmes tendences vērojamas arī iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumos, kas gada pirmajos četros mēnešos pieauga par 22,7%. Apkopotie dati liecina, ka par 55,1% palielinājušies dzelzceļa eksporta kravu pārvadājumi. Tāpat kā ostas arī dzelzceļa nozare turpina meklēt iespējas jaunu starptautisku kravu piesaistei, kā arī iekšzemes kravu pārvadājumu attīstībai.

Transporta un loģistikas nozare šobrīd aktīvi strādā, lai rastu iespējas piesaistīt jaunas kravas, tostarp dažādos nišas produktos, it īpaši ar augstu pievienoto vērtību, piemēram konteineru un ro-ro kravas. Tāpat tiek veidoti alternatīvi loģistikas koridori, lai piesaistītu jaunas investīcijas ražošanas attīstībai ostu teritorijās.