Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tikās ministre Anda Čakša un ministrijas eksperti ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem. Sarunas rezultātā izdevās vienoties par to, lai turpmāk abas puses varētu veiksmīgi sadarboties vienota mērķa – kvalitatīvas izglītības – vārdā.
“Miers baro, karš posta. Ir daudz jautājumu, par ko mums ar LIZDA domas ir līdzīgas. Augstu vērtēju šīs dienas konstruktīvo sarunu un uzskatu, ka savstarpējs vienošanās dokuments varētu būt labs pamats turpmākajai sadarbībai,” pauž A.Čakša.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga tikšanās sākumā rosināja panākt vienošanos par sociālo mieru izglītības nozarē. Paredzēts, ka līdz augusta sākumam LIZDA iesūtīs savus priekšlikumus par vienošanās dokumentā iekļaujamajiem punktiem, ko no savas puses papildinās IZM. Pēc tam, kad būs izvērtēti visu punktu izpildei nepieciešamie laika un finanšu resursi, tad LIZDA un IZM vienošanos varēs uzskatīt par noslēgtu.
Jāatgādina, ka LIZDA bija pieprasījusi nozares ministres demisiju. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība aicināja izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu līdz 3. jūlija darbadienas beigām atkāpties no amata, pārmetot viņai neieinteresētību izglītības nozares problēmu risināšanā un streiku prasību nepildīšanu par skolotāju algām un slodžu sabalansēšanu. A. Čakša pieprasījumu noraidīja.
Pēc tam ir notikusi arī LIZDA vadības tikšanās ar ministru prezidentu. Taču arī pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu LIZDA un Izglītības un zinātnes ministrijai joprojam ir atšķirīgi redzējumi par pedagogu streika prasību izpildi.
LIZDA uzsver, ka daļa streika prasību ir izpildītas, taču visas streika vienošanās nav izpildītas, jo IZM veiktajos aprēķinos ir kļūdas “no 0,2 līdz 3 miljoniem”, bet dažām izglītības jomām aprēķinātais finansējums atšķiroties pat par 50% no iepriekš valdībā pieņemtā. Tāpat IZM nav pilnīgi iesaistījusi arodbiedrību diskusijās par pedagogu slodžu balansēšanu turpmāk.
Līdz ar to LIZDA ir apņēmusies prasīt darba kvalitāti no nozares atbildīgās ministrijas “līdzīgi, kā tas tiek prasīts no darba kvalitātes no nozares darbiniekiem. Eiropas valstu vidū šī būs unikāla prakse, kad vairāk nekā pusgada laikā darba strīda puses nevar nonākt pie skaidriem risinājumiem,” pauž I. Vanaga.