Latvijas skolās atstāta novārtā vēsture; skolotāji ceļ trauksmi

Skolotāji ceļ trauksmi – jaunā kompetenču pieeja atstājusi novārtā vēsturi. Kā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības pārstāve Baiba Atmane, šādi jauniešiem nerodas izpratne par vēstures procesiem.

“Kopš 2020./2021. gada īstenotā kompetenču pieeja tomēr pierāda, ka apvienotais priekšmets vēsture un sociālās zinātnes īsti nesniedz vēlamos rezultātus, par ko liecināja šī gada eksāmeni. Tiesa, šie eksāmeni neatspoguļoja apvienoto priekšmetu, bet padziļinātu kursu,” sacīja Atmane.

Savukārt biedrības pārstāvis Aleksandrs Lange pauda: “Ir būtiski skaidrot, kāds ir tas koncepts, kā vispārējā izglītībā tiek mācīta šobrīd vēsture. Lielā mērā tas ir saistīts ar šo priekšmetu integrāciju, ka vienā priekšmetā 10. un 11. klasē tiek mācīti 8 priekšmeti kopā. Līdz ar to skolotājiem ir iespēja 2 gadus izvēlēties, kuram priekšmetam dot lielāku uzsvaru. Pēc tam, 12. klasē, kas ir augstākais apguves līmenis, skolēni var izvēlēties, vai mācīties vēsturi vai sociālās zinātnes.”

Jāatzīmē, ka arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paudis, ka “tā ir liela kļūda, ka vēstures stundas skolās vairs nav kā atsevišķs mācību priekšmets”.

“Mums ir vairāk jāstāsta par savu vēsturi! Mums ir vairāk jāstiprina sava nacionālā identitāte! Šajā ziņā tā ir liela kļūda, ka vēstures stundas skolās vairs nav kā atsevišķs mācību priekšmets. Ceru, ka Izglītības un zinātnes ministrija domā labot šo kļūdu. Vēstures priekšmetam ir jāatgriežas atpakaļ skolās, un mūsu skolēniem un bērniem tā ir pilnvērtīgi jāapgūst. Ceru, ka tas būs viens no uzdevumiem, kuru gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan valdība – un es tam sekošu līdzi – tiešām paveiks. Ir lietas, kuras varbūt ir darītas ar labiem nodomiem, bet rezultāts ir slikts. Mums ir jāatgādina par mūsu tautas gan gaišajām lappusēm, gan traģiskajām lappusēm, jo bez vēstures nav nākotnes,” sacīja Rinkēvičs.