Pieprasījums pēc kredītiem mājokļu iegādei saglabājas stabils

Neskatoties uz to, ka šobrīd aizņemšanās ECB īstenotās monetārās politikas dēļ ir kļuvusi dārgāka, iedzīvotāju interese par mājokļa iegādi saglabājas stabila, liecina Swedbank dati par hipotekāro aizņēmumu dinamiku šī gada pirmajos septiņos mēnešos. Šajā periodā Swedbank izsniegto hipotekāro kredītu apjomā vērojams kritums vien 8% apmērā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, kas vērtējams kā ļoti veselīgs apjomu samazinājums, ņemot vērā ECB bāzes likmju kāpumu ar mērķi ierobežot kreditēšanas apjomus. Pieprasījuma kritums pārsvarā jūtams reģionos, kamēr Rīgā pat vērojams pieaugums par pieciem procentpunktiem. Jāatzīmē, ka Rīgā arī notikusi lielākā daļa no visiem līdzšinējiem darījumiem – 53%.

Kā norāda Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis: “Eiropa aizvadītā pusotra gada laikā cīnās ar inflāciju, un viens no instrumentiem tās slāpēšanai ir bāzes likmju celšana. Tas, protams, ir sadārdzinājis aizņemšanos visiem kredītņēmējiem un kādam arī licis nogaidīt ar lēmumu par lielāku pirkumu. Kā galveno šķērsli varētu minēt neziņu par bāzes likmes attīstību nākotnē un maksimālo punktu, pie kuras tā varētu apstāties. Latvija te nav unikāls izņēmums, jo kreditēšanas kopapjoms (aizdevumi uzņēmumiem un privātpersonām) pērn un šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gadu, samazinājās visā eirozonā . Taču kopumā redzam, ka iedzīvotāju interese par mājokļu iegādi saglabājas salīdzinoši augsta, īpaši par energoefektīvu projektu iegādi un būvniecību.”

Vidējā aizņēmuma summa 79 600 eiro

Vidējā summa, ko iedzīvotāji aizņemas mājokļa iegādei, šogad sasniedz vairāk nekā 79 tūkstošus eiro. Tā pēdējo divu gadu laikā (no 2021. līdz 2023. gadam) ir augusi par 14%. Taču, ja salīdzina ar Igauniju un Lietuvu, tur vidējā aizņēmuma summa ir attiecīgi 112 700 eiro un 92 400 eiro. Visbiežāk iedzīvotāji visās Baltijas valstīs iegādājas dzīvokļus no 36 līdz 75 kvadrātmetriem.

Mājsaimniecību vidējie ienākumi, kas visbiežāk iegādājas mājokli kredītā, šobrīd Latvijā ir 2500 eiro, kamēr Igaunijā tie ir 3000 eiro, bet Lietuvā – 2400 eiro. Vidējais aizņēmuma termiņš Latvijā ir 24 gadi, Igaunijā 25, bet Lietuvā – 27 gadi.

Pēdējos trīs gados straujš pieprasījums pēc privātmājām

Lai arī šobrīd aizvien lielākā daļa darījumu notiek dzīvokļu segmentā, pēdējo trīs gadu laikā vērojams straujš pieaugums pēc privātmājām. Šogad mājokļa būvniecībai izsniegto kredītu apjoms pieaudzis par 11%, kamēr ēku renovācijai – par 12%.

Visbiežāk tiek būvētas mājas no 150 līdz 200 kvadrātmetriem (30%), taču pēdējos gados ir vērojama tendence kopējo ēkas platību samazināt līdz vidēji 140 kvadrātmetriem. Pēc Swedbank datiem vidējās mājas būvniecības izmaksas šogad sasniegušas 1713 eiro par kvadrātmetru. Tas ir par aptuveni 200 eiro vairāk nekā pērn. Izvēle par labu koka mājām, šogad ir pārsniegusi ierasto izvēli būvēt mūra māju (attiecīgi 54% un 46%). Kā viens no iemesliem ir mazāk sarežģīts būvniecības process, jo nereti šādas mājas tiek izgatavotas jau rūpnīcā un uz zemes gabala tiek tikai samontētas, kas pasūtītājām ir daudz ērtāks process, jo sadarbība ir tikai ar vienu partneri.

“Privātmāju iegādi un būvniecību pēdējos gados sekmēja pandēmija un tās rosinātie ierobežojumi, taču redzam, ka arī šobrīd interese par savas zemes stūrīti nav mazinājusies. Likumsakarīgi turpinās Pierīgas reģionu attīstība, kur būvniecības tempi ir visstraujākie, kamēr reģionos notiek aktīvāka esošo māju renovācija. Interesanta tendence, ko vērojam šobrīd, ir pieprasījums pēc nelielām moduļu mājām līdz 60 kvadrātmetriem. Tās biežāk izvēlas kā brīvdienu mājas, ko ir vieglāk uzturēt un arī iespējams izīrēt citiem,” stāsta Normunds Dūcis.