Lielākajai daļai pensionāru Baltijā trūkst līdzekļu vaļaspriekiem un kultūras pasākumu apmeklēšanai
Pietiekoša līdzekļu atvēlēšana kvalitatīvai laika pavadīšanai – vaļaspriekiem, sportiskām nodarbēm, aktivitātēm ar ģimeni – nav iespējama lielai daļai pašreizējo pensionāru Baltijā, liecina SEB aptaujas dati. Tikai aptuveni piektdaļai jeb 20% pensionāru Latvijā un Lietuvā un katram desmitajam jeb 10% pensionāru Igaunijā ar pašreizējiem ienākumiem pilnībā pietiek vaļaspriekiem, piemēram, dārzkopībai, makšķerēšanai, adīšanai, lasīšanai un citiem.
Līdz ar to nav pārsteiguma, ka nodarbēm, kuru izmaksas ir augstākās, līdzekļu nepietiek vēl lielākai daļai pensionāru. Gandrīz katram otrajam pensionāram Baltijas valstīs pilnībā vai daļēji nepietiek naudas kultūras pasākumu apmeklēšanai, bet savas valsts apceļošanai līdzekļu pilnībā pietiek vien aptuveni katram piektajam pensionāram Latvijā (22%), katram 10 Lietuvā (13%) un katram divdesmitajam Igaunijā (6%).
“Pensionāru iespējas atvēlēt līdzekļus dažādām brīvā laika nodarbēm Baltijas valstīs ir līdzīgas un vienlīdz neiepriecinošas. Ja paraugāmies uz vidējo izmaksāto valsts vecuma pensiju Latvijā, kas pagājušajā gadā bija 449 eiro un salīdzinām to ar vidējo algu pērn – 1373 eiro bruto – tad šādi aptaujas rezultāti nepārsteidz**. Augstie inflācijas rādītāji šogad situāciju, visticamāk, dara vēl drūmāku. Ienākumu sarukums pēc pensionēšanās daudziem ir straujš un būtiski samazina dzīves kvalitāti, liekot meklēt dažādus ietaupīšanas veidus. Protams, atpūta un izklaide ir jomas, kas tiek atmestas kā pirmās, jo nākas prioritizēt ikdienas tēriņus pārtikai, mājoklim, medikamentiem un citām pirmās nepieciešamības precēm,’’ aptaujas rezultātus skaidro SEB pensiju fonda vadītāja Anna Dovbiša.
Ceļojumus ārzemēs var atļauties vien 5% pensionāru
Nereti, taujāti par to, ko vēlas darīt vecumdienās, iedzīvotāji atbild: “Ceļot!” Taču, vismaz šobrīd, Latvijā ārzemju ceļojumiem līdzekļu pilnībā pietiek vien 5% aptaujāto pensionāru.
“Šeit spilgti iezīmējas būtiska nesakritība starp vēlamo un realitāti. Par to noteikti ir vērts runāt, jo mums – šobrīd vēl strādājošajiem – ir iespējas uzlabot savu finansiālo situāciju nākotnē. Pirmkārt, vienkārši parūpējoties par uzkrājumu pensiju 2. līmenī, kas obligāts ikvienam strādājošajam***. To var paveikt vienkārši – vien jāizvēlas savam vecumam atbilstošākais ieguldījumu plāns. Otrkārt, laikus sākot papildus krāt pensiju 3. līmenī. Ekspertu aplēses liecina, ka tādējādi var izdoties izveidot uzkrājumu, kas būs pat 80% apmērā no pašreizējiem ienākumiem. Ar šādu pensiju varētu pietikt ne tikai pirmās nepieciešamības tēriņiem, bet arī iecienītāko brīvā laika pavadīšanas nodarbju turpināšanai,’’ stāsta Anna Dovbiša.
Turklāt liela daļa pašreizējo pensionāru vēlētos spēt vairāk līdzekļu novirzīt sporta nodarbēm un kopīgiem pasākumiem ar ģimeni, liecina aptaujas rezultāti. Katram trešajam pensionāram Latvijā (35%) un Lietuvā (34%), bet katram ceturtajam Igaunijā (25%) pilnībā vai daļēji pietiek līdzekļu kopīgai laika pavadīšanai ar ģimeni, savukārt sportiskām aktivitātēm naudas pietiek 28% pensionāru Lietuvā, 25% Latvijā un 17% Igaunijā.
Saskaņā ar mūsu ekspertu aplēsēm pensiju 1. un 2. līmenis Latvijā kopā var veidot līdz 50%–55% no līdzšinējiem ienākumiem, tātad pensionējoties līdzekļu sarukums ir ļoti straujš un pamatīgs. “Bieži vien pēc piemēra raugāmies Rietumeiropas virzienā, kur uzkrājumu veidošanai vēsturisku un sociālekonomisku iemeslu dēļ kopumā ir krietni senākas tradīcijas. Nav šaubu, ka tas, ko var atļauties pašreizējie pensionāri Latvijā un Rietumeiropā būtiski atšķiras, bet jāņem vērā, ka arī pensiju uzkrājumu veidošanas paradumi ir krietni atšķirīgi. Rietumeiropā krāšana vecumdienām ir ierasta personīgā budžeta daļa, turklāt daudzviet lielāko atbildību par pensiju uzkrājumiem uzņemas darba devēji. Un tieši šie papildu uzkrājumi ir tie, kas ļauj atvēlēt līdzekļus vaļaspriekiem un kvalitatīvām brīva laika nodarbēm. Taču arī mums, nākotnes pensionāriem Latvijā, ir iespēja ne vien pašiem veidot sev brīvprātīgos pensiju uzkrājumus, bet arī mudināt savus darba devējus parūpēties par mūsu labklājību nākotnē,” noslēdz Anna Dovbiša.