Rinkēvičs: Nogurt no kara, nogurt palīdzēt – tā ir liela greznība

Krievijas karš ar Ukrainu sākās nevis pirms diviem gadiem 24. februārī, bet jau pirms 10 gadiem, anektējot Krimu un Rietumiem samierinoties un pieverot acis uz to, uzrunā Saeimas ārkārtas sēdē, pieminot Krievijas Federācijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā gadadienu, sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

“Divi gadi kopš kara sākuma? Nē, diemžēl Krievijas karš ar Ukrainu sākās jau pirms desmit gadiem. Ar Krimas aneksiju. Ar Rietumu samierināšanos un acu pievēršanu. Ir pagājuši divi gadi kopš uzausa dzestrais 24. februāra rīts. Karš sācies. Un nevis kaut kāds karš. Karš šeit – Eiropas centrā. Mūsu karš. Karš, kurā Ukraina aizstāv ne tikai savu zemi, bet arī savus cilvēkus. Tas ir karš, kurā Ukraina aizstāv arī demokrātiju un veselo saprātu pasaulē. Divi gadi ir daudz. Divi gadi ir tik, lai bērndārznieki Latvijā vairs neatcerētos laiku bez ziņām par karu. Divi gadi ir tik, lai Ukrainas bērni neatcerētos, kā ir mierīgi gulēt. Divi gadi ir tik, lai bērni Ukrainā neatcerētos, kā ir paļauties, ka arī rītdien modīsies kopā ar saviem vecākiem,” sacīja Rinkēvičs.

Viņš norādīja: “Buča, Irpiņa un Borodjanka. Pilsētas, kas pirmās 2022. gada pavasarī Kijivas pievārtē piedzīvoja to, ko sauc par “krievu pasauli” – beztiesiskumu, laupīšanas, ukraiņu spīdzināšanu, izvarošanu un nogalināšanu. Pērnā gada novembrī es apmeklēju Jahidnes ciemu Černihivas apgabalā. Vienā no skolas pagrabiem vairāk nekā trīssimt cilvēku tika turēti 27 dienas. Viņus turēja necilvēcīgos apstākļos, tumsā, bez pārtikas. Bērni turpat gulēja blakus mirušajiem. Lūk, jums, “krievu pasaule”.”

“Dažkārt šķiet, ka Krievija rīkojas par spīti un tik šausmīgi, ka šausmīgāk vairs nevar. Un tad tā pierāda, ka var gan. Ļaunums kļūst ļaunāks. Tumsa kļūst tumšāka. Nedzīvosim ilūzijās. Diemžēl Krievijas agresija pret Ukrainu var turpināties gadiem,” sacīja prezidents.

“Divi gadi ir daudz par daudz. Tas ir tieši tik, lai cilvēki visā pasaulē, arī Latvijā, sāktu pagurt. Taču es aicinu atcerēties, ka nogurums no kara, nogurums palīdzēt, nogurums uzmanīties ir liela greznība. Cilvēkiem Ukrainā neviens nav devis iespēju pagurt. Viņiem neviens neprasa, vai viņi nav noguruši saņemt ziņas par tuvinieku nāvēm. Viņiem neprasa, vai viņus nenogurdina cīņa frontē. Viņiem nav izvēles,” uzsvēra Rinkēvičs.

Viņš norādīja, ka mums ir izvēle: “Man ir izvēle. Jums ir izvēle. Latvijai ir izvēle. Un mums joprojām ir jāturpina izvēlēties ne tikai nepagurt, bet arī rīkoties. Tagad. Šodien.”

“Mums patīk daudz diskutēt, taču ne vienmēr pieņemt lēmumus. Mēs esam radījuši gaidas, taču ir vajadzīgs rezultāts. Tagad. Jo tieši šobrīd ir svarīgi, ko mēs izdarām, nevis ko esam tikai iecerējuši! Gan attiecībā uz atbalstu Ukrainai, gan mājasdarbu izpildīšanu pašu drošības stiprināšanai. Tādēļ mums visiem – gan parlamentam, gan valdībai, gan valsts varai – ir jārīkojas nekavējoties,” uzrunājot deputātus, sacīja Rinkēvičs.

Viņš norādīja, ka Austrumu robežas izbūves epopeja ir jāpabeidz: “Mūsu valsts robežas militārās aizsardzības sākotnējā fāze ir jāievieš tagad. Ceļi jāpārrok un bloķējošas konstrukcijas jāpiegādā uz robežu. Tagad! Ir jānodrošina NATO brigādes izvietošanas priekšdarbi. Ir jāstiprina mūsu valsts aizsardzības dienests un zemessardze. Tas viss ir mūsu drošības pamats. Ugunsdzēsējiem, policistiem un robežsargiem ir jāsniedz viņu atlīdzības perspektīva. Tiesu varai ir laiks aptvert, ka noziegumi pret valsti nav ierindas huligānisms. Sodiem ir jābūt bargiem un taisnīgiem.”

“Pašvaldībām un iedzīvotājiem ir jānodrošina skaidrs rīcības algoritms un iespējas to nekavējoties uzzināt un īstenot apdraudējuma gadījumā. Tas attiecas arī uz patvertnēm,” sacīja prezidents.

“Ekonomiskie sakari ar Krieviju ir jāizbeidz. Tā nauda, ko mūsu uzņēmumi cer nopelnīt, mums labklājību nenesīs. Katrs cents ir atbalsts Krievijas karadarbībai. Jābeidz Krievijas kara mašinērijas finansēšana, importējot Krievijas graudus. Sankciju apiešana ir atbalsts Krievijas patmīlībai un agresijai. Tas nav tikai valdības vai valsts varas, bet arī Latvijas uzņēmumu un sabiedrības morālās izvēles jautājums. Aizliegumi daudz nepalīdzēs, ja visi kopā nerīkosimies. Es neesmu naivs. Tas nenotiks uzreiz, bet ir jāsāk. Mums jāiegulda aizsardzības industrijas attīstībā, attīstot inovācijas un ražošanas kapacitāti. Latvija vada dronu koalīciju. Laikā, kad Ukrainai trūkst artilērijas šāviņu, droni palīdz Ukrainas aizstāvjiem iznīcināt Krievijas karaspēku un tehnikas vienības. Visbeidzot arī mums ir jāpieņem ilgtermiņa militārā atbalsta programma Ukrainai,” uzsvēra Rinkēvičs.

“Šķiet, ka pasaulei esam bezgalīgi skaidrojuši, kāpēc nepieciešams atbalstīt Ukrainu un sakaut ļaunuma impēriju. Bet ar to nepietiek. Latvijai ir jāturpina būt Ukrainas stingrajam plecam un sabiedrotajam visās starptautiskajās organizācijās. Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainas centienus rast taisnīgu mieru. Gan turpinot aktīvi iestāties par starptautiskā tribunāla izveidi ANO paspārnē, lai nodrošinātu Krievijas vadības atbildību, gan sadarbojoties ar starptautiskajām organizācijām, lai atgrieztu nolaupītos Ukrainas bērnus,” sacīja prezidents.

Viņš uzsvēra: “Atbalstot Ukrainu, mēs sargājam savu brīvību. Un tas mums ir jādara, cik spējam un vēl vairāk. Esam atbalstījuši Ukrainu jau no pirmās dienas. Bet, lai uzvarētu, Ukrainai nepieciešams mūsu atbalsts arī turpmāk. Gan darbos, gan vārdos. Nav iespējams brīvību sargāt pārāk daudz. Jo bez brīvības mums nebūs iespējas izvēlēties pagurt. Bez brīvības mums nebūs vispār nekādas izvēles. Tāpēc aicinu – saņemties, nepagurt un darīt tagad! Rīkoties tagad! Slava Ukrainai! Saules mūžu Latvijai!”