Ārpakalpojuma grāmatvede: Grāmatvedības dokumentu digitalizācijas ieviešana prasīs grāmatvežiem mainīt savus ieradumus
Ceturtdien, 14. martā, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024”, kurā jomas zinošākie eksperti dalījās ne tikai ar praktiskiem skaidrojumiem un ieteikumiem par likumdošanas izmaiņām, bet ieskatījās arī jaunākajās grāmatvedības tendencēs. Konferencē eksperti runāja arī par digitalizācijas pieaugošo lomu grāmatvedībā.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes nodokļu un grāmatvedības kursu pasniedzēja, ārpakalpojuma grāmatvede Aļona Irmeja norādīja, ka digitalizācija palīdz nodrošināt mazāk kļūdu, padarīt informāciju pieejamāku un attālināti piekļūt datiem. Pēc viņas paustā, grāmatvežiem no digitalizācijas nebūs iespējams izvairīties un grāmatvežiem būs jāspēj mainīt savus ieradumus.
Tāpat viņa norādīja uz to, ka par grāmatvedības digitalizāciju runā arī vairāki likumi, tai skaitā Grāmatvedības likums, kas nosaka, ka “uzņēmumam ir tiesības papīra formas grāmatvedības dokumentu pārvērst elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē”, bet ir vairāki nosacījumi, kuriem jābūt izpildītiem. Arī MK 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” nosaka, ka jābūt izstrādātai metodikai, kā glabā grāmatvedības dokumentus.
“Organizācijām ļoti rūpīgi vajag izstrādāt grāmatvedības attaisnojuma dokumentu pārvēršanas, glabāšanas un iznīcināšanas nosacījumus,” sacīja A.Irmeja.
Viņa vērsa arī uzmanību uz to, ka attaisnojuma dokumentus, saskaņā ar likumu, var iznīcināt, savukārt dokumentus, kas ir pakļauti citam likumam vai MK noteikumiem, nevar.
A.Irmeja norādīja arī uz to, ka, lai arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) plānoja ieviest e- rēķinu no 2025. gada, VID sekos Eiropas Komisijas piemēram, kas ieviesīs e-rēķinus ar 2028. gadu. “Tādējādi VID mērķis ir nesteigties, neradīt liekas izmaksas un iet vienā solī ar ES plānotajiem noteiktajiem standartiem, kas būs obligāti visām ES dalībvalstīs,” norādīja A. Irmeja.
Lai organizācijās ieviestu digitālo grāmatvedību, eksperte ieteica vispirms izpētīt esošo grāmatvedības sistēmu – izpētīt, cik daudz rēķinu ir papīra formā un cik daudz rēķinu ir epastā. Lai atvieglotu procesu, viņa ieteica nedrukāt visus rēķinus un skanēt tos, kas ir papīra formātā. Tāpat uzņēmumiem vajadzētu atrast sev piemērotu sistēmu, apmācīt tā izmantošanā sevi, darbiniekus un klientus. “Grāmatvedības dokumentu digitalizācijas ieviešanas process ir laikietilpīgs. Tikai mieru un pacietību, jo rezultāts ir tā vērts,” uzsvēra A. Irmeja.
Biznesa konferencē “GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024” piedalījās arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju komitejas vadītāja Lilita Beķere, LR Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins, “Orients Audit & Finance” partnere biznesa attīstībā, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedrs Jekaterina Novicka, sertificēta grāmatvede, LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Ilze Palmbaha, grāmatvedības un nodokļu eksperte, konsultante, Latvijas Grāmatvedības kluba vadītāja Jadviga Neilande, grāmatvedības un darba likumdošanas eksperte, lektore, SIA BRUTO 7 vadītāja, Alberta koledža viesdocētāja Līga Alberliņa, grāmatvedības un nodokļu eksperte, mācību centra vadītāja Inga Pumpure, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs grāmatvedības eksperte Linda Puriņa un BDO vecākā nodokļu konsultante Svetlana Nesinova.