Baltijas Asamblejas nozīme ir mūsu valstu praktiskās sadarbības sekmēšanā – gan drošības jomā, kopīgos transporta un enerģētikas projektos, gan veselības aprūpē un izglītībā. To piektdien, 26. oktobrī, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, atklājot Baltijas Asamblejas 37. sesiju Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.
I. Mūrniece uzsvēra, ka pati galvenā mūsu prioritāte ir un būs drošība, un arī Latvija savā 2019. gada Baltijas Asamblejas prezidentūrā tam pievērsīs vislielāko uzmanību. Baltijas valstis īsā laikā paveikušas daudz, tomēr mūsu drošību iespējams panākt vienīgi ar NATO klātbūtni. Šīs vasaras NATO Briseles samita lēmumi ļaus aliansei ātrāk reaģēt uz krīzes situācijām un nosūtīt papildspēkus. Mums ir ārkārtīgi svarīgi, lai šie lēmumi tiktu iespējami ātri un pilnvērtīgi ieviesti.
Runājot par sadarbību transporta un enerģētikas jomā, I. Mūrniece teica, ka, īstenojot Rail Baltica projektu, nevaram atļauties iekšējās cīņas. Mums jādara viss, lai Eiropas Savienības finansējums būtu nodrošināts gan Rail Baltica, gan Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar pārējo Eiropu.
Svarīgi arī turpināt darbu pie reģionālā dabasgāzes tirgus izveides, mazinot energoatkarību no Krievijas.
Baltijas valstīm jāturpina cieši koordinēt pozīcijas Eiropas Savienībā arī ārpolitikā, tostarp atbalstot Austrumu partnerības valstis. Ukrainā joprojām turpinās Kremļa militārā agresija, kas prasa lielus cilvēku upurus. Tāpēc mums kopā jāiestājas par Eiropas Savienības nemainīgi stingru attieksmi pret Krieviju. Arī turpmāk jāstiprina transatlantiskā saite, strādājot kopā ar ASV un Kanādu, uzsvēra I.Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka Baltijas vārdu pasaulē nesam caur mūsu kultūras bagātībām un atzinīgi vērtēja ieceri par Baltijas Kultūras fonda dibināšanu. I.Mūrniece aicināja Baltijas valstu parlamentus un valdības atbalstīt šo Baltijas Asamblejas iniciatīvu un piešķirt fondam finansējumu.
Foto: F64