Viltus darba sludinājumi un naudas mūļi – kā neuzķerties? Skaidro eksperte

Sākoties vasaras sezonai, aktīvāka kļūst arī cilvēku vēlme gūt papildu ienākumus. Tas īpaši novērojams jauniešu vidū, kuri vasaru vēlas izmantot lietderīgi, nopelnot papildu naudas līdzekļus. Šajā periodā aktīvi kļūst krāpnieki, kuri ne tikai piedāvā dažādus viltus darba piedāvājumus, bet var arī iesaistīt cilvēkus shēmās, lai izmantotu viņus par naudas kurjeriem jeb tā sauktajiem “naudas mūļiem”. Kā neiekrist šādu krāpnieku nagos, skaidro Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Briede.

Pie kā var novest vieglas peļņas solījumi?

Vieglas peļņas piedāvājumi “iekļauj” sevī risku kļūt par naudas mūli. Attiecīgi iesaistot cilvēkus shēmās un izmantojot viņus kā naudas kurjerus, krāpnieku mērķis ir nelikumīgā veidā iegūtos naudas līdzekļus pārskaitīt uz citu valstu finanšu iestādēm. Par šādu shēmu upuriem nereti kļūst tieši jaunieši. Krāpnieki uzrunā jauniešus vai jebkuru citu cilvēku, piedāvājot iespēju vieglā un ātrā veidā nopelnīt naudu. Viss, kas jādara – noteiktā dienā un laikā kontā tiks ieskaitīti naudas līdzekļi, kas pēc tam jāizņem bankomātā un jānodod kādai personai vai jāpārskaita uz norādītiem kontiem. Lai nodrošinātu, ka naudas mūļi veic uzdevuma izpildi, krāpnieki nereti paši atbrauc pakaļ upurim un aizved to uz bankomātu.

Eksperte atgādina, ka kļūt par naudas mūli un tikt iesaistītam izkrāptu līdzekļu tālākā pārvietošanā ir iespējams dažādos veidos. ”Darba” piedāvājumus krāpnieki var izteikt, gan atsaucoties uz cilvēka ievietotu darba meklēšanas sludinājumu, gan krāpnieki var izvietot sludinājumus un piedāvājumus dažādās vietnēs paši, piemēram, dažādās sociālo tīklu platformās, sūtot e-pastus un īsziņas, gan uzrunājot personas klātienē – uz ielas un pat skolās. Uzrunājot personas uz ielas, naudas mūļu vervētāji šķietami lūdz palīdzību, minot, ka bankas maksājuma karte ir pazudusi vai ir atgadījusies kāda cita nelaime. Krāpnieki lūdz izpalīdzēt un izņemt no bankomāta pārskaitīto naudas summu, tādā veidā izmantojot cilvēka vēlmi palīdzēt līdzcilvēkam. Tāpat jaunietis, kurš pats kļuvis par naudas mūli, bieži vien tiek aicināts izplatīt šo piedāvājumu tālākā paziņu lokā, tādā veidā turpinot vervēšanas shēmu.

Dažkārt šķietamie darba sludinājumi un peļņas solījumi var izrādīties arī kā parasts naudas izkrāpšanas gadījums, piemēram, krāpnieki sociālajos tīklos piedāvā pelnīt naudu šķietami tik vienkārši kā skatoties reklāmas. Tādos gadījumos parasti cilvēks pats pārskaita naudu, kas var tikt prasīta kā reģistrēšanās maksa, lai it kā uzsāktu pelnīt. Līdzīgi pēc pirmo reklāmu noskatīšanās un nelielas atlīdzības saņemšanas uz kontu šiem cilvēkiem var tikt izteikts piedāvājums pelnīt vēl lielākas summas. Lai to darītu, ir jāiegādājas pieeja labāk atalgotam “līmenim”, kas jau maksās vairāk naudas. Šādā veidā krāpnieki mēģinās saņemt pēc iespējas vairāk maksājumus un pēc tam nozudīs.

Dažādas shēmas, dažādi piesaistes veidi

Nepastāv viena konkrēta shēma, pēc kuras krāpnieki cenšas savervēt potenciālos naudas mūļus. Bankas eksperte atgādina, ka savā komunikācijā viņi bieži mēdz rīkoties dažādi. Nereti krāpnieki meklē upurus, kuriem ir konti noteiktās bankās vai kuri būtu gatavi atvērt kontu kādā kredītiestādē. Reizēm potenciālajiem upuriem tiek norādīts, ka darbības nav pretlikumīgas un tieši pretēji – tā ir iespēja viegli nopelnīt naudu. Tāpat krāpnieki savā komunikācijā var būt tieši un atklāti, norādot, ka, veicot konkrētas darbības, banka var ierobežot jūsu konta darbību un uzdot jautājumus par veiktajiem darījumiem.

Par naudas mūli var kļūt, arī piekrītot darba piedāvājumam – parasti šādos darba piedāvājumos norāda, ka būs nepieciešams pārbaudīt kādu maksājuma pakalpojumu, tāpēc uz kontu tiks ieskaitīta nauda. Upurim to pārsūtot uz norādītajiem kontiem, beigās tas saņems noteiktu procentu no pārskaitītās summas apmēra. Šajā komunikācijā ar krāpnieku saziņa būs par it kā šķietamiem darba pienākumiem, var pat būt gadījumi, kad it kā tiek parakstīts darba līgums.

Nezināšana neatbrīvo no atbildības

Diemžēl nereti cilvēki pat nenojauš, ka par nelielu samaksu ir palīdzējuši citai personai legalizēt noziedzīgi iegūtus naudas līdzekļus, tādējādi arī paši nezinot ir kļuvuši par noziegumu līdzdalībniekiem. Tomēr nezināšana neatbrīvo no atbildības – gadījumā, ja krāpšana tiek atklāta, šie līdzekļi tiek atsaukti un policijai ir skaidri zināma persona, kuras kontā naudas līdzekļi saņemti. Ja persona darbojusies kā naudas mūlis, var draudēt sadarbības pārtraukšana ar banku, negatīvi ietekmēta reputācija, kā arī krimināltiesiskas sekas.

Tāpēc, ja ir radušās aizdomas, ka cilvēks pats vai personas tuvinieks ir kļuvis par naudas mūli, nekavējoties jāsazinās ar savu banku, kā arī jāziņo Valsts policijai.