Laikapstākļu dēļ graudu ražas potenciāls un kvalitāte ir samazinājusies

Lai arī šogad piedzīvots agrākais ražas novākšanas sākums pēdējos 10 gados un pavasarī lauksaimnieki prognozēja kopražas pieaugumu attiecībā pret pagājušo gadu, ražas potenciāls tomēr ir samazinājies. Tas skaidrojams ar mainīgīgajiem laikapstākļiem, karstumam un sausumam mijoties ar spēcīgām lietusgāzēm, kas ietekmējis arī graudu, īpaši kviešu, kvalitāti, informē lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība LATRAPS.

Viens no kviešu kvalitātes rādītājiem ir proteīna saturs, kam atbilstoši tos iedala dažādās kvalitātes kategorijās. Šogad vērojams, ka ienākošajos kviešos ir zemāks proteīna saturs nekā, piemēram, pirms diviem gadiem. Jau pagājušajā ražas gadā kopējais proteīna saturs kviešos samazinājās – diemzēl šogad šī tendence ir turpinājusies un ir redzama vēl izteiktāk. Līdz šim lielākais kviešu īpatsvars tika ievākts, veidojot vidējo proteīna saturu 12,5% apmērā, kas ir arī viena no pārtikas kviešu pieprasītākajām kvalitātēm eksportā. Taču šogad aptuveni puse no līdz šim ievāktās kviešu ražas ir ar proteīna saturu zem 12%.

“Šobrīd tikai aptuveni 5% no visiem kviešiem ir ar atbilstošiem rādītājiem augstākajām kvalitātes grupām, un teju ceturtdaļa kviešu klasificējas zemākajā kvalitātes grupā. Arī citos produkcijas veidos redzam, ka daļa iekļaujas zemākās kvalitātes grupās, jo sējumi cietuši laikapstākļu dēļ. Tā rezultātā samazinājies viens no kvalitātes rādītājiem – tilpummasa. Graudi ir sīki, ietekmējot arī ievākto tonnu apjomu no hektāra. Vienlaikus novērojam arī izmaiņas produkcijas cenās, kas, sākoties ražas novākšanai, salīdzinoši strauji samazinājušās. Cenu kritums bijis arī lauksaimniecības produkcijas biržās, kas nozīmē, ka tiešā veidā tiek ietekmēts tas, par kādu cenu lauksaimnieki var realizēt novākto ražu. Kombinācijā ar mazākām ražām lauksaimniecībā šis ir vēl viens sarežģīts gads,” pauž Roberts Strīpnieks, LATRAPS valdes priekšsēdētājs.

Ražas novākšanas sākumā pirmās saņemtās ziņas par ražas apjomu bija tuvu rekordiem, atsevišķās saimniecībās un laukos sasniedzot pat 9 tonnas kviešu no hektāra. Tomēr šie rezultāti neatspoguļo kopējo situāciju Latvijā. Reģionos, kur vasaras laikā bija maz nokrišņu, ziemas kviešu ražība attiecībā pret 2023. gadu ir zemāka – ap 4,5 tonnām no hektāra, un ražība Vidzemes pusē ir pat zem 4 tonnām no hektāra. Arī rapša ražas rezultāti kopumā ir zemāki nekā pērn. Daļa ražas potenciāla tika zaudēta jau pavasarī, jo liela daļa ziemas rapšu sējumu nepārziemoja un bija nepieciešams laukus pārsēt ar vasarājiem. Rapša kopražas prognozes liecina, ka, iespējams, šogad būs vērojams 10 gados zemākais Latvijā izaudzēto rapšu apjoms. Gaidāma vēl vasaras rapša novākšana, kas arī var radīt izaicinājumus, jo tā norisinās jau rudens mēnešos. Dažviet kulšanas darbi jau noslēgušies, cituviet joprojām tiek vākti vasarāji.

Arī citur Eiropā situācija ir līdzīga – saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem Eiropā tiek prognozēta zemākā kviešu kopraža kopš 2020. gada. “Arī no Eiropas Savienības lielākās graudu eksportētājvalsts Francijas pienāk ziņas, ka gan graudu kvalitāte, gan ražība ir zemāka nekā citus gadus, piemēram, ievērojami zemāka ir tieši miežu ražība. Tāpat Vācija, ar kuru regulāri konkurējam eksporta tirgos, ziņo par zemāku proteīna saturu kviešos, līdzīgas ziņas pienāk arī no Lietuvas. Tas nozīmē, ka mēs visi konkurējam uz vienu un to pašu produkcijas kvalitāti, kas rada milzīgu spiedienu uz konkrētās kvalitātes cenām, jo proteīna saturs 11,5% apmērā nav raksturīgs Latvijas un arī Lietuvas apstākļiem,” stāsta Roberts Strīpnieks.

Pēdējās nedēļās redzams, ka Baltijas reģionā bijis lielāks piedāvājums nekā pieprasījums, kas ir raksturīgi šim periodam. Noliktavām salīdzinoši agri un strauji piepildoties, bijis nepieciešams arī kāpināt eksporta apjomus. Realizēt kviešus ar zemāko proteīna saturu 11-11.5% apmērā ir bijis īpaši izaicinoši, jo šī kvalitāte nav raksturīga mūsu reģionam. Pirms ražas novākšanas pārdošanas apjomi šādas kvalitātes kviešiem ir bijuši visai mazi, līdz ar to šobrīd ir sīva konkurence starp vietējiem tirgus dalībniekiem par jebkuru iespēju eksportēt tieši šādas kvalitātes kviešus. Šobrīd ir sākusies arī aktīva kuģu atkraušana. Kvieši un mieži visbiežāk ceļo uz dažādām Āfrikas kontinenta valstīm, bet rapsis tiek realizēts pārstrādātājiem Baltijas reģionā un piegādāts uz citām Eiropas valstīm.