Rolands Zauls: Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas – kas jāzina investoram?

Nākamais gads sola izmaiņas vairākos nodokļos, arī tajos, kas investoram jāsamaksā par gūtajiem ienākumiem finanšu tirgos. To paredz nupat uz Saeimu nogādātais 2025.gada budžets, kurā iekļauti vairāku tiesību aktu grozījumi, tostarp likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Grozījumi paredz vērā ņemamu ietekmi uz nodokļiem, kas jāmaksā investoriem par vērtspapīru pārdošanu vai no citiem ienākumiem no kapitāla. Skaidro Rolands Zauls.

Kas mainīsies, sākot ar 2025. gadu?

Noteikumi, kas nosaka nodokļa nomaksas kārtību – par kādiem ieguldījumu risinājumiem nodoklis jāmaksā pašam un par kādiem nodokli ietur ienākumu izmaksas brīdī – saglabāsies līdzšinējie (skatīt tabulu zemāk). Taču mainīsies ieturamā nodokļa apjoms no 20% uz 25,5%, kā arī ir paredzēts piemērot papildu nodokli 3% apmērā, ja ienākumi pārsniedz 200 tūkstošus eiro. 3% papildu nodokļa piemērošanai ienākumu aprēķinā ir jāietver arī taksācijas gada ienākumi no kapitāla pieauguma, kā arī dividendes. Tātad visi šie ienākumi būs jānorāda gada ienākumu deklarācijā.

Izmaiņu ietekme naudas izteiksmē

Lai ilustrētu gaidāmās nodokļu reformas ietekmi uz maksājamajiem nodokļiem no kapitāla pieauguma, apskatīsim divus piemērus.

Pirmajā piemērā iztēlosimies, ka investors pārdod ieguldījumu fonda daļas un gūst peļņu 100 000 eiro. Attiecīgi maksājamais kapitāla pieauguma nodoklis 2024. gadā veidotu 20 000 eiro, ņemot vēra IIN likmi 20%, taču pie IIN likmes 25,5% apmērā maksājamais nodoklis 2025. gadā sastādītu jau 25 500 eiro.

Otrajā piemērā iedomāsimies, ka investors pārdod ieguldījumu fonda daļas un gūst peļņu 250 000 eiro. Viņa kopējie visi gada ienākumi, ieskaitot tos, kas gūti no kapitāla pieauguma, veido 300 000 eiro. Attiecīgi maksājamais kapitāla pieauguma nodoklis 2024. gadā ar IIN likmi 20% no 300 000 eiro veidotu 60 000 eiro. Taču 2025. gadā visiem ienākumiem, kas ir līdz 200 000 eiro, pie plānotajām izmaiņām nodokļu likme būtu 25,5 % jeb 51 000 eiro. Savukārt pārejā daļa jeb 100 000 eiro tiktu aplikta ar 28,5% (25,5% +3%) jeb 28 500 eiro, un kopā tie jau būtu 79 500 eiro.

Kontrasts IIN pieaugumā abos piemēros ir būtisks – pirmajā piemērā tie būtu papildu 5500 eiro, bet otrajā starpība būtu jau 19500 eiro, kas no gūtajiem ienākumiem jāsamaksā valstij.

Kas vēl mainās un kas paliek nemainīgs ieguldījumu risinājumos?

Ja darījumus ar vērtspapīriem veicat, izmantojot ieguldījumu kontu, tad jāzina, ka gada ienākumu deklarācijā turpmāk būs jānorāda pilnīgi visas saņemtās dividendes neatkarīgi no šo ienākumu apjoma. Deklarācijā būs jānorāda arī Latvijā vai ārvalstīs izmaksātās uzņēmumu dividendes, dividendēm pielīdzināmais ienākums vai nosacītās dividendes un likvidācijas kvotas, kas ir ar nodokli neapliekamie ienākumi. Tas, kas paliek nemainīgs – ienākumi būs jādeklarē tikai tad, kad izmaksas pārsniegs iemaksas. Savukārt deklarāciju iesniedz nākamā kalendārā gada 01.03.–01.06. vai no 01.04.–01.07., ja ienākumi pārsniedz 78 100 eiro (atbilstoši likuma grozījumiem, pēc to stāšanās spēkā no 2025. gada – ja ienākumi pārsniedz 105 300 eiro).

Turpretī, ja darījumus ar vērtspapīriem veicat, izmantojot tā saucamo klasisko vērtspapīru kontu, tad no 2025.gada mainīsies divas būtiskas lietas. Pirmā, mainīsies nosacījumi par deklarācijas iesniegšanu gada kapitāla pieauguma precizēšanai. Ja gada laikā no darījumiem ar kapitāla aktīviem radušies zaudējumi, deklarāciju to segšanai no 2025. gada varēs iesniegt līdz pēctaksācijas gada 1. februārim. Līdz šim šo deklarāciju varēja iesniegt, tikai sākot ar pēctaksācijas gada 1. martu. Otrās būtiskās izmaiņas – gada ienākumu deklarācijā turpmāk būs jānorāda pilnīgi visas saņemtās dividendes neatkarīgi no šo ienākumu apjoma, tāpat kā iepriekš aprakstītajā ieguldījuma konta gadījumā. Savukārt kapitāla pieaugums jādeklarē nemainīgos termiņos. Tātad, ja ienākumi pārsniedz 1000 eiro, tad reizi ceturksnī – līdz tā mēneša 15. datumam, kas seko ceturksnim, kurā gūta peļņa; ja ienākumi ir līdz 1000 eiro, tad reizi gadā – līdz 15. janvārim, kas seko gadam, kurā gūta peļņa.

Tāpat nemainīgi nosacījumi saglabājas:

Ja ieguldījumu fondam vai ETF ir ieturēts nodoklis pie dividenžu izmaksas, un nodokļa samaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, tad proporcionāli var lūgt VID samazināt Latvijā maksājamā IIN summu. Pretējā gadījumā IIN būs jāmaksā arī tad, ja tāds jau ir ieturēts ārvalstīs pie dividenžu izmaksas. Izmaksātās publiskā apgrozībā esošo uzņēmumu akciju dividendes ar IIN neapliek, ja ienākuma nodoklis jau nomaksāts vai ieturēts pirms dividenžu izmaksas. Pēc noklusējuma tiek pieņemts, ka no ES/EEZ valstu uzņēmumu dividendēm ienākuma nodoklis ir nomaksāts. Savukārt citu valstu uzņēmumu izmaksāto dividenžu gadījumā ir jābūt pieejamai informācijai par nodokļa nomaksu. Ja kādu iemeslu dēļ nodoklis nav ieturēts, tad IIN (no 2025.gada plānots 25,5%) ietur banka. Par procentu ienākumiem, kā arī ienākumiem no ES dalībvalsts vai EEZ valsts un pašvaldību obligāciju atsavināšanas nodoklis nav jāmaksā. Ieguldījuma konta gadījumā šos ienākumus var skaitīt pie ieguldījumu konta iemaksām. Latvijas Uzņēmumu parāda vērtspapīru gadījumā pie procentu ienākumu izmaksas nodoklis Latvijā tiek ieturēts pie procentu izmaksas no emitenta puses. Taču tas ir tikai gadījumos, ja procentu ienākumu izmaksā Latvijas uzņēmums – vērtspapīra emitents un tikai klasiskā vērtspapīru konta gadījumā. Uz ieguldījumu kontu šāds nosacījums neattiecas. Ja termiņdepozīta līgums tiek noslēgts no naudas līdzekļiem, kas atrodas ieguldījumu kontā, tad 20% IIN (no nākama gada 25,5%) pie procentu izmaksas netiek ieturēts automātiski. Saņemtos procentu maksājumus nedrīkst skaitīt kā ieguldījuma konta iemaksu, un atbilstošos laukos ir jānorāda ieturamais nodoklis.

Ko darīt ar esošajiem vērtspapīriem?

Uzzinot par plānotajām nodokļu izmaiņām, daudzi investori uzdeva jautājumu – ko darīt? Pārdot tagad vai pieturēties pie savas ieguldījumu stratēģijas?

Šim nav vienkāršas atbildes, jo katram investoram ir savi mērķi (lielāks pirkums, uzkrājums vecumdienām, naudas pasargāšana no inflācijas utt.), un ieguldījumu termiņš. Ja nauda būs nepieciešama tuvākajā laikā, piemēram, 2025. gada janvāri vai februāri, tad, iespējams, izdevīgāk būtu pārdot savus ieguldījumus vēl 2024. gadā. Lai gan arī tad joprojām pastāv risks, ka varat zaudēt, ņemot vērā finanšu tirgu sniegumu un izvēlētā instrumenta vērtības pieaugumu.

Piemēram, iedomāsimies, ka izlemjat pārdot visus savus ieguldījumus, kuru sākotnējā investētā summa ir 100 000 eiro, savukārt kapitāla pieaugums vai gūtie ienākumi ir 50 000 eiro. Tāpat pieņemsim, ka ieguldījums finanšu tirgos strādā ar vidējo gada atdevi 8%*. Ja izlemjat pārdot visu savu ieguldījumu 2024. gadā ar 20% IIN likmi, nodokļos būtu jāsamaksā 10 000 eiro. Salīdzinot ar 2025. gadā iecerēto 25,5% IIN likmi, nodokļos maksājamā summa būtu 12750 eiro. Tātad, teorētiski, ja pārdotu vērtspapīrus šogad, varētu potenciāli ietaupīt 2750 eiro. Nākamais solis, protams, būtu atkal startēt finanšu tirgos, jo ir šķietami ietaupīts uz nodokļiem un naudai tāpat kaut kur ir jāliek strādāt.