Bordāna–Gobzema bloks – vēlētāju interešu nodevība

Jaunā konservatīvā partija (JKP) un “KPV LV” paziņojusi par abu partiju tuvināšanos, nostājoties pret “Attīstībai/Par!” premjera amata kandidāta Arta Pabrika iespējamo nomināciju no Valsts prezidenta puses – JKP paziņojusi, ka neatbalstīs Pabrika nomināciju, jo to neatbalsta arī “KPV LV”. Lai arī gan “KPV LV”, gan JKP ir vēlētāju izvēlētas jaunās partijas ar “jaunām sejām”, to abu virzītā ideoloģija vairākos jautājumos līdz šim ir bijusi samērā atšķirīga, pat pretēja. Vai abu jauno, pie varas tikušo partiju pēkšņā draudzība nav katrai savu vēlētāju interešu atklāta nodevība?

“No valdības veidotāju [JKP] puses izpaudās uzstādījums, ka visi, kas nav ar mums, ir pret mums,” intervijā Latvijas Radio atzina “Attīstībai/Par!” premjera amata kandidāts Artis Pabriks.

Viņš pats gan atzina, ka viņa virzīšana uz premjera posteni pašreiz nav aktuāla. Taču Pabriks neslēpa savus novērojamus par to, kādēļ JKP līdera Jāņa Bordāna centieni izveidot valdību neizdevās, – liela nekompetence, īpaši budžeta jautājumos, pārāk liels uzsvars uz vēlmi kontrolēt drošības struktūras un negatīva retorika savstarpējās sarunās.

Šādā atmosfērā JKP un “KPV LV” vienprātība, paziņojot par neiešanu zem Pabrika valdības karoga, apstiprina uzskatu, ka jaunās partijas ir neuzticami politiskie veidojumi, no kuriem var sagaidīt jebko. Abas partijas ir vienojušās “uzturēt vienu platformu”. “Konservatīvie neatbalstīs Pabrika valdību, jo “KPV LV” to neatbalsta,” apliecināja Bordāns.

AP līderis ir izteicis savas bažas par to, ka Bordāna–Gobzema bloks ir ieņēmis konkrētas aprises. Viņa skatījumā, šobrīd ir vērojama partiju iesēšanās ierakumos un neesot redzama vēlme nākt pretī valsts un tautas labā.

Galu galā, vēlētāju loks katrai no šīm partijām ir bijis pietiekami atšķirīgs, lai, esot 13. Saeimā, tās tomēr censtos saglabāt savu identitāti, atbalstītāju uzticību un neietu pret savām un sava elektorāta vērtībām. Vai arī – pēc vēlēšanām kaut ūdensplūdi?

Foto:  F64