Jaunievēlētās Saeimas parlaments ir izveidojis komisijas, nosakot to locekļu skaitu un uzdevumus. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimā darbojas 16 komisijas. Tās strādā noteiktā likumdošanas jomā vai pilda citus uzdevumus, piemēram, vērtē publisko izdevumu pamatotību, izskata ētikas pārkāpumus vai vērtē Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos. Piedāvājam iepazīties ar Saeimas komisiju jaunajiem vadītājiem.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja amatā otrdien, 20. novembrī, komisijas deputāti ievēlēja Artusu Kaimiņu (“KPV LV”). Kaimiņš bija ievēlēts arī 12.Saeimā un strādājis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā. Tāpat Kaimiņš darbojies Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā. Par komisijas priekšsēdētājas biedru deputāti ievēlēja Borisu Cileviču (SASKAŅA), savukārt par sekretāri – Dagmāru Beitneri-Le Gallu (JK). Komisijas sastāvā ir arī deputāti Andrejs Judins (JV), Māris Kučinskis (ZZS), Linda Liepiņa (KPV LV), Ināra Mūrniece (NA), Vladimirs Nikonovs (SASKAŅA), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP!). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20. novembra ārkārtas sēdes lēmumu.
Komisijas darbības joma ir ne tikai cilvēktiesību situācija valstī, sabiedrības integrācijas procesi, sabiedrisko mediju aktualitātes un reliģisko organizāciju darbība, bet arī dzimumu līdztiesības veicināšana, cilvēktirdzniecības apkarošana un vardarbības novēršana izglītības iestādēs. Komisija izskata cilvēktiesību un sabiedrisko lietu jomas likumprojektus, kā arī veic parlamentāro kontroli pār nozares iestāžu darbu. Komisijas darbā aktīvi piedalās ministriju un citu valsts iestāžu amatpersonas, pašvaldību darbinieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja amatā pārvēlēts Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”). Dolgopolovs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā strādā kopš ievēlēšanas 9. Saeimā, bet kopš 11. Saeimas sasaukuma ieņem komisijas priekšsēdētāja amatu. Viņš iepriekš vadījis arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, strādājis Mājokļu jautājumu apakškomisijā un Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijā, kā arī darbojies Eiropas lietu komisijā. Par komisijas priekšsēdētāja biedru tika ievēlēts Tālis Linkaits (JK), bet par komisijas sekretāru – Ēriks Pucens (KPV LV). Komisijā strādās arī deputāti – Uldis Budriķis (JK), Inga Goldberga (SASKAŅA), Inese Ikstena (AP!), Janīna Kursīte-Pakule (NA), Regīna Ločmele-Luņova (SASKAŅA), Karina Sprūde (KPV LV) un Viktors Valainis (ZZS). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kompetencē ir plašs jautājumu loks – valsts iestāžu un pašvaldību darbība, civildienests un valsts amatpersonu darbība, tostarp interešu konflikta novēršana, partiju finansēšana un priekšvēlēšanu aģitācija, kā arī dzīvojamo māju pārvaldīšana un apsaimniekošana, palīdzība dzīvokļa jautājumu un denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanā un nevalstiskā sektora darbība.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs būs Rihards Kols (Nacionālā apvienība). Kols bijis ievēlēts arī 12. Saeimā. Kā priekšsēdētāja biedrs jau iepriekš darbojies parlamenta Ārlietu komisijā, kā arī strādājis Eiropas lietu komisijā un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijā. Kols ir Latvijas pārstāvis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Parlamentārajā tīklā. Par komisijas priekšsēdētāja biedru ievēlēts Ojārs Ēriks Kalniņš (JV), bet par komisijas sekretāri – Inese Voika (AP!). Ārlietu komisijā strādās arī deputāti Uldis Augulis (ZZS), Nikolajs Kabanovs (SASKAŅA), Dace Melbārde (NA), Linda Ozola (JK), Artis Pabriks (AP!), Didzis Šmits (KPV LV) un Jānis Tutins (SASKAŅA). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.
Ārlietu komisija izskata ar ārlietām saistītus tiesību aktus, kā arī veic parlamentāro kontroli pār ārlietu jomu. Pirms apspriešanas Saeimas sēdē komisija lemj par starpvalstu līgumiem, Latvijas pievienošanos starptautiskām konvencijām, kā arī citiem ar ārlietām saistītiem jautājumiem. Komisijā tiek saskaņotas mūsu valsts ārpolitikas nostādnes un priekšlikumi starpvalstu attiecību attīstībai. Komisija izskata un apstiprina nominēto Latvijas vēstnieku kandidatūras, un tās viedoklis ir rekomendējošs Valsts prezidentam, kurš ieceļ vēstniekus amatā.
Eiropas lietu komisiju turpmāk vadīs Vita Anda Tērauda (“Attīstībai/Par!”). Tērauda Saeimā ievēlēta pirmo reizi un pārstāv partiju apvienību “Attīstībai/Par!”. Iepriekš darbojusies Pasaules Brīvo latviešu apvienībā, bijusi PASOS – Politikas centru apvienības atvērtai sabiedrībai, kā arī Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS direktore un ieņēmusi arī citus vadošus amatus. Viņa bijusi arī Latvijas Republikas valsts reformu ministre. Par komisijas priekšsēdētājas biedru ievēlēts Gatis Eglītis (JK), bet par komisijas sekretāru – Igors Pimenovs (SASKAŅA). Eiropas lietu komisijā strādās arī deputāti Aldis Blumbergs (KPV LV), Boriss Cilevičs (SASKAŅA), Sergejs Dolgopolovs (SASKAŅA), Marija Golubeva (AP!), Aleksandrs Kiršteins (NA), Tālis Linkaits (JK), Igors Pimenovs (SASKAŅA), Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Edgars Rinkēvičs (JV), Jūlija Stepaņenko, Edvīns Šnore (NA), Atis Zakatistovs (KPV LV), Reinis Znotiņš (JK). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.
Eiropas lietu komisija apstiprina Latvijas nostājas jeb nacionālās pozīcijas par Eiropas Savienības (ES) ministru padomēs izskatāmajiem jautājumiem. Ministram, kurš pārstāv Latviju attiecīgās nozares ES ministru padomē, ir pienākums iepazīstināt komisiju ar Latvijas valdības nostāju visos nozīmīgajos lēmumos attiecībā uz likumdošanu un stratēģiskajiem jautājumiem. Ministrs saņem parlamenta mandātu paust Latvijas viedokli ES ministru padomes sanāksmē tikai pēc tam, kad pozīcija ir saskaņota ar Saeimas Eiropas lietu komisiju.
Mandātu komisija uzticēta Janīnai Kursītei-Pakulei (Nacionālā apvienība). Kursīte-Pakule 13. Saeimā ievēlēta no nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, un viņa bijusi deputāte arī iepriekšējo četru parlamenta sasaukumu laikā, 12. Saeimas laikā bijusi Mandātu, ētiku un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja biedre, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas priekšsēdētāja, kā arī darbojusies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Par komisijas priekšsēdētāja biedru tika ievēlēts Vitālijs Orlovs (SASKAŅA), savukārt par sekretāru – Aldis Adamovičs (JV). Komisijā tāpat strādās Ilmārs Dūrītis (AP!), Raivis Dzintars (NA), Janīna Jalinska (ZZS), Artuss Kaimiņš (KPV LV), Ainars Latkovskis (JV), Linda Ozola (JK), Ramona Petraviča (KPV LV), Artūrs Rubiks (SASKAŅA), Andris Skride (AP!), Jānis Vucāns (ZZS) un Normunds Žunna (JK). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā strādā divi deputāti no katras frakcijas. Komisija sagatavo Saeimas ziņojumus par deputātu pilnvaru apstiprināšanu vai izbeigšanu, kā arī lēmuma projektus sakarā ar Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas ierosināšanu pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanu, aizturēšanu, kratīšanas izdarīšanu vai citādu personas brīvības ierobežošanu. Komisija arī sniedz ziņojumu Saeimas sēdē par administratīvi sodītajiem deputātiem. Tāpat komisijas uzdevums ir pārraudzīt Saeimas deputātu ētikas kodeksa ievērošanu un izskatīt kodeksa pārkāpumu lietas, kā arī sagatavot ikmēneša pārskatu Saeimai par iesniegumiem, kas saņemti Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā, un to izskatīšanu Saeimas frakcijās, komisijās un citās struktūrvienībās. Mandātu komisijas pienākumos ietilpst arī kolektīvo iesniegumu sākotnējā izvērtēšana, Saeimas lēmuma projekta sagatavošana par iesniegumu turpmāko virzību un uzdevuma, kas dots ar Saeimas lēmumu, kontrole.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju vadīs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”). Judins bijis ievēlēts Saeimā arī divos iepriekšējos parlamenta sasaukumos. Judins bijis Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs, darbojies Juridiskajā komisijā, kā arī Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911. Par komisijas priekšsēdētāja biedru iecelts Ritvars Jansons (NA), bet par komisijas sekretāru – Armands Krauze (ZZS). Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā strādās arī deputāti Dagmāra Beitnere-Le Galla (JK), Raimonds Bergmanis (ZZS), Jānis Bordāns (JK), Nikolajs Kabanovs (SASKAŅA), Ieva Krapāne (KPV LV), Janīna Kursīte (KPV LV), Regīna Ločmele-Luņova (SASKAŅA), Dace Melbārde (NA), Vladimirs Nikonovs (SASKAŅA), Artis Pabriks (AP!), Evija Papule (SASKAŅA), Arūrs Toms Plešs (AP!) un Evita Zālīte-Grosa (JK). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas mērķi ir saliedētas sabiedrības veidošana, kas būtu stabils pamats Latvijas kā nacionālas valsts attīstībai, globālai konkurētspējai, kā arī saiknes uzturēšana starp latviešu diasporu un Latviju.
Tautsaimniecības komisiju vadīs Jānis Dūklavs (ZZS). Dūklavs valdībā pilda zemkopības ministra pienākumus. Bijis ievēlēts trīs iepriekšējos parlamenta sastāvos. 11. Saeimā strādājis Tautsaimniecības un Sabiedrības saliedētības komisijās. Par komisijas priekšsēdētāja biedru ievēlēts Krišjānis Feldmans (JK), savukārt par sekretāru – Ivars Zariņš (SASKAŅA). Tāpat komisijā strādās deputāti Aldis Adamovičs (JV), Jānis Dombrava (NA), Armands Krauze (ZZS), Janīna Kursīte (KPV LV), Romāns Naudiņš (NA), Daniels Pavļuts (AP!), Artūrs Toms Plešs (AP!), Sandis Riekstiņš (JK), Artūrs Rubiks (SASKAŅA), Jānis Urbanovičs (SASKAŅA) un Jānis Vitenbergs (KPV LV). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20. novembra ārkārtas sēdes lēmumu.
Tautsaimniecības komisija strādā ar uzņēmējdarbību, lauksaimniecību, vidi un reģionālo politiku saistītiem likumprojektiem. Komisijas pārziņā ir arī enerģētikas sektors, būvniecība, satiksme un transports, kā arī reģionālā ekonomiskā politika.
Publisko izdevumu un revīzijas komisiju vadīs Kaspars Ģirģens (“KPV LV”). Kaspars Ģirģens parlamentā ievēlēts pirmo reizi. Iepriekš kā deputāts darbojies Jēkabpils pilsētas pašvaldībā. Par komisijas priekšsēdētāja biedri deputāti ievēlēja Jutu Strīķi (JK), bet par sekretāri – Ilzi Indriksoni (NA). Komisijā strādās arī deputāti Uldis Augulis (ZZS), Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV), Mārtiņš Bondars (AP!), Krišjānis Feldmans (JK), Ojārs Ēriks Kalniņš (JV), Andrejs Klementjevs (SASKAŅA), Romāns Naudiņš (NA), Juris Rancāns (JK), Ivans Ribakovs (SASKAŅA), Ļubova Švecova (SASKAŅA), Viktors Valainis (ZZS), Jānis Vitenbergs (KPV LV), Inese Voika (AP!) un Ivars Zariņš (SASKAŅA).
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas pamatdarbs ir Valsts kontroles (VK) ziņojumu izskatīšana un konstatēto trūkumu novēršanas uzraudzība. VK auditētajām ministrijām un iestādēm ir pienākums komisijai sniegt informāciju par konstatēto trūkumu novēršanas gaitu. Ja institūcijas nav pilnībā novērsušas pārkāpumus, komisija noskaidro iemeslus, uzklausa argumentus un, izvērtējot situāciju, nosaka papildu termiņus trūkumu novēršanai. Komisija pārbauda Saeimas grāmatvedību, izdevumu lietderību un likumību, kā arī parlamenta gada pārskatus.
Publisko izdevumu un revīzijas komisiju vadīs Kaspars Ģirģens (“KPV LV”). Ģirģens parlamentā ievēlēts pirmo reizi. Iepriekš kā deputāts darbojies Jēkabpils pilsētas pašvaldībā. Par komisijas priekšsēdētāja biedri deputāti šodien ievēlēja Jutu Strīķi (JK), bet par sekretāri – Ilzi Indriksoni (NA). Komisijā strādās arī deputāti Uldis Augulis (ZZS), Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV), Mārtiņš Bondars (AP!), Krišjānis Feldmans (JK), Ojārs Ēriks Kalniņš (JV), Andrejs Klementjevs (SASKAŅA), Romāns Naudiņš (NA), Juris Rancāns (JK), Ivans Ribakovs (SASKAŅA), Ļubova Švecova (SASKAŅA), Viktors Valainis (ZZS), Jānis Vitenbergs (KPV LV), Inese Voika (AP!) un Ivars Zariņš (SASKAŅA). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas pamatdarbs ir Valsts kontroles (VK) ziņojumu izskatīšana un konstatēto trūkumu novēršanas uzraudzība. VK auditētajām ministrijām un iestādēm ir pienākums komisijai sniegt informāciju par konstatēto trūkumu novēršanas gaitu. Ja institūcijas nav pilnībā novērsušas pārkāpumus, komisija noskaidro iemeslus, uzklausa argumentus un, izvērtējot situāciju, nosaka papildu termiņus trūkumu novēršanai. Komisija pārbauda Saeimas grāmatvedību, izdevumu lietderību un likumību, kā arī parlamenta gada pārskatus.
Par Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāju iecelts Vjačeslavs Dombrovskis (“Saskaņa”). Vj. Dombrovskis bija deputāts arī iepriekšējos divos Saeimas sasaukumos un strādājis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tāpat Dombrovskis bijis Latvijas ekonomikas ministrs un izglītības un zinātnes ministrs. Par komisijas priekšsēdētāja biedri deputāti ievēlēja Inesi Ikstenu (AP!), savukārt par sekretāru – Edmundu Teirumnieku (NA). Komisijā strādās arī deputāti Arvils Ašeradens (JV), Anda Čakša (ZZS), Jānis Dombrava (NA), Jānis Dūklavs (ZZS), Ivans Klementjevs (SASKAŅA), Jānis Krišāns (SASKAŅA), Anita Muižniece (JK), Ēriks Pucens (KPV LV), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP!), Karina Sprūde (KPV LV), Jūlija Stepaņenko, Didzis Šmits (KPV LV), Ilga Šuplinska (JK), Jānis Tutins (SASKAŅA). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.
Ilgtspējīgas attīstības komisija pārrauga Nacionālā attīstības plāna un Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam ieviešanu, kā arī uzrauga šo plānošanas dokumentu pārskatīšanu. Komisijas kompetencē ir arī sniegt atzinumus un priekšlikumus, līdzdarboties citu stratēģisku un starpnozaru plānošanas dokumentu izstrādē, kā arī konceptuālu jautājumu risināšanā.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju vadīs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”). Pirmo reizi parlamentā Ašeradens ievēlēts 10. Saeimas sasaukumā, darbojies arī 11. Saeimā un nolicis 12. Saeimas deputāta mandātu, lai pildītu ekonomikas ministra amata pienākumus. Komisijas priekšsēdētāja biedra amatā ievēlēts Raivis Dzintars (NA), bet sekretāres – Evija Papule (SASKAŅA). Komisijas strādās arī deputāti Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV), Ilmārs Dūrītis (AP!), Marija Golubeva (AP!), Edgars Kucins (SASKAŅA), Anita Muižniece (JK), Ivars Puga (KPV LV), Inguna Rībena (NA), Ilga Šuplinska (JK) un Jānis Vucāns (ZZS). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārziņā ir vairākas nozīmīgas un savstarpēji saistītas nozares – izglītība, kultūra, zinātne, sports un valodas politika. Komisija sagatavo izskatīšanai Saeimā šo nozaru likumprojektus, veic parlamentāro kontroli pār nozaru ministrijām un to padotības iestādēm, kā arī izskata iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus.
Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja amatā ievēlēts Andris Skride (“Attīstībai/Par!”). Medicīnas zinātņu doktors, ārsts kardiologs un iekšķīgo slimību speciālists Skride Saeimā ievēlēts pirmo reizi un pārstāv partiju apvienību “Attīstībai/Par!”. Par Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedri ievēlēta Anda Čakša (ZZS), bet sekretāri – Ieva Krapāne (KPV LV). Komisijā strādās arī deputāti Andrejs Klementjevs (SASKAŅA), Jānis Krišāns (SASKAŅA), Vitālijs Orlovs (SASKAŅA), Jānis Reirs (JV), Edmunds Teirumnieks (NA), Evita Zālīte-Grosa (JK) un Normunds Žunna (JK).
Sociālo un darba lietu komisijas dienas kārtībā ir tādi jautājumi kā darba tiesības, nodarbinātības situācija un bezdarbs, pensijas un pabalsti, ģimenes ārsti un slimnīcas, farmācija un sabiedrības veselība, sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi, situācija pansionātos un aprūpes centros, sociālā budžeta izlietojums. Tās pārziņā ir gan sociālās un veselības jomas likumprojekti, gan nozares ministriju un iestāžu darba pārraudzība.
Pieprasījumu komisijas priekšsēdētāja – Linda Liepiņa (“KPV LV”). Liepiņa Saeimā ievēlēta pirmo reizi un pārstāv partiju “KPV LV”. Iepriekš darbojusies uzņēmējdarbībā. Komisijas priekšsēdētājas biedra amatā ievēlēts Mārtiņš Staķis (AP!), bet sekretāra – Gundars Daudze (ZZS). Komisijā strādās arī deputāti Jānis Ādamsons (SASKAŅA), Uldis Budriķis (JK), Inga Goldberga (SASKAŅA), Rihards Kols (NA), Edgars Kucins (SASKAŅA), Ralfs Nemiro (KPV LV), Juris Pūce (AP!), Ivars Puga (KPV LV), Jānis Reirs (JV), Inguna Rībena (NA), Sandis Riekstiņš (JK) un Jānis Urbanovičs (SASKAŅA).
Pieprasījumu komisijas pamatuzdevums ir Saeimas deputātu pieprasījumu izskatīšana, kas adresēti valdības locekļiem. Izskatot konkrēto pieprasījumu, uz komisijas sēdi tiek aicināts Ministru prezidents vai attiecīgais ministrs.
Nacionālās drošības komisiju vadīs Māris Kučinskis (ZZS). Kučinskis 13. Saeimā ievelēts no Zaļo un Zemnieku savienības. Pirmo reizi par deputātu kļuvis 8. Saeimā, kopš tā laika darbojies visos Saeimas sasaukumos. Nacionālās drošības komisiju vadījis jau 9. Saeimas laikā, savukārt 12. Saeimā vadījis Ilgtspējīgas attīstības komisiju, darbojies arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā līdz brīdim, kad nolicis Saeimas deputāta mandātu uz Ministru prezidenta amata pildīšanas laiku. Par komisijas priekšsēdētāja biedri šodien ievēlēta Inese Lībiņa-Egnere (JV), bet par sekretāru – Daniels Pavļuts (AP!). Nacionālās drošības komisijā strādās arī deputāti Valērijs Agešins (SASKAŅA), Aldis Gobzems (KPV LV), Juris Jurašs (JK) un Ināra Mūrniece (NA). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu. Nacionālās drošības komisijā ievēl pa vienam deputātam no katras frakcijas.
Nacionālās drošības komisija izskata jautājumus, kas skar Latvijas drošību un aizsardzību, kā arī ar šo sfēru saistītās ekonomiskās, politiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas intereses. Komisija veic parlamentāro uzraudzību pār valsts drošības iestādēm – Satversmes aizsardzības biroju, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Drošības policiju. Komisijas uzdevumos ietilpst arī Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšana. Tāpat komisija akceptē un pārrauga nacionālās drošības vajadzībām piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī izvērtē valsts drošības iestāžu budžetu projektus.
Foto: F64