Mieriņa: Ukrainas nesalaužamība ir paraugs pasaulei, un mūsu pienākums ir stāvēt tai līdzās
“Nelolosim ilūzijas – agresors nespēj un negrib mainīties. Tas izmanto visus līdzekļus, lai atgrieztos starptautiskajā apritē,” brīdinot par Krievijas centieniem normalizēt agresiju, izmantojot sportu un kultūru, un aicinot pasauli rīkoties vienoti un principiāli, pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa otrdien, 24.februārī, parlamenta ārkārtas sēdē, kas sasaukta, pieminot četrus gadus kopš Krievijas Federācijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā.
Uzrunā D.Mieriņa pauda, ka Kremļa režīms, izmantojot propagandu, bailes un agresiju, ir padarījis karu par savas ideoloģijas centrālo asi. Tā rezultātā kara attaisnošana ir kļuvusi par ikdienas parādību, savukārt iebildumi – par risku cilvēka brīvībai un drošībai. “Propaganda, bailes un agresija ir kļuvušas par režīma degvielu, un karš tiek traktēts kā katra sevi cienoša krievijas pilsoņa pastāvēšanas pamats,” akcentēja Saeimas priekšēdētāja.
“Krievi sākumā nāk ar baletu, tad ar hokeju, bet noslēdz ar tankiem,” viņa sacīja, brīdinot, ka agresorvalsts centieni atgriezties starptautiskajā apritē tiek īstenoti caur kultūru un sportu. Tā ir apzināta Kremļa stratēģija, lai novērstu uzmanību no fakta, ka Ukrainā turpinās brutāla agresija.
“Nepārprotams pierādījums krievijas netīrās varas ietekmei ir arī šī gada Olimpiskās spēles. Tajās piedalījās vairāki agresorvalsts sportisti, startējot zem neitrālā karoga,” viņa sacīja, norādot, ka šāda pieeja rada ilūziju par neitralitāti un palīdz normalizēt agresijas klātbūtni Eiropā. “Tikmēr ukraiņu sportistiem tiek liegta iespēja piedalīties sacensībās, jo viņu ekipējumā iekļauti Ukrainu atbalstoši vēstījumi,” norādīja D.Mieriņa, uzsverot, ka lēmums atļaut agresorvalsts sportistiem paraolimpiskajās spēlēs startēt zem sava karoga ir cinisma augstākā pakāpe.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka četru kara gadu pieredze skaidri parāda – agresiju nedrīkst normalizēt un starptautiskajai sabiedrībai jārīkojas izlēmīgi un vienoti. Viņa norādīja, ka Eiropai un tās partneriem jāsaglabā stingra un konsekventa nostāja, turpinot visaptverošu atbalstu Ukrainai. D.Mieriņa akcentēja, ka jāstiprina sankciju politika, jāpretojas dezinformācijai un hibrīduzbrukumiem. “Mums jāstiprina Eiropas vienotība, lai agresora centieni to šķelt paliktu bez panākumiem,” viņa sacīja, piebilstot, ka tikai principiāla un koordinēta rīcība var nodrošināt mieru Ukrainā un ilgtermiņa drošību Eiropā.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Ukrainas tautas izturību, norādot, ka “par spīti visam, Ukraina ir izturējusi vēl vienu ziemu. Vēl vienu kara gadu. Nesalaužamība, kas ir paraugs visai pasaulei.” Viņa akcentēja kara ietekmi uz civiliedzīvotājiem, norādot, ka “miljoniem ukraiņu naktis pavada aukstos un tumšos dzīvokļos, klausoties dronu dūkoņā, raķešu svilpšanā un pretgaisa aizsardzības smagajos dārdos, cerot, ka tiks piedzīvots vēl viens rīts, vēl viena diena.”
D.Mieriņa arī pateicās Latvijas iedzīvotājiem un latviešu diasporai visā pasaulē par sniegto atbalstu Ukrainai kopš kara pirmajām dienām. Tāpat Saeimas priekšsēdētāja apliecināja Latvijas nelokāmo atbalstu Ukrainai un uzsvēra, ka Latvija turpinās iestāties par brīvību, starptautisko tiesību ievērošanu un taisnīgu mieru Eiropā.
Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks (Ruslan Stefanchuk), attālināti uzrunājot parlamentu, uzsvēra, ka Ukraina augstu novērtē visu atbalstu, ko Latvija ir sniegusi, izceļot ne tikai valsts un pašvaldību padarīto, bet arī privātos – Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu – ziedojumus.
Pateicībā ar sniegto atbalstu R.Stefančuks pauda, ka Latvija un Baltijas valstis ir piemērs patiesai solidaritātei un patiesai partnerībai. Tāpat viņš pateicās Latvijai par protesta vēstules nosūtīšanu Starptautiskajai olimpiskajai komitejai pēc Ukrainas skeletonista Vladislava Heraskeviča diskvalificēšanas.
Ārkārtas sēdē klātesošos uzrunāja arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.