Drīz būs pagājušas divas nedēļas kopš Krišjāņa Kariņa (JV) valdības izveidošanas – lai arī lielākā daļa sabiedrības aizturētu elpu gaida, kad tiks izpildīti vēlētājiem dotie solījumi, valdības prioritātes, šķiet, ir pavisam citas – sastādīts no amata atlaižamo personu saraksts, sarīkota Tautas sapulce un kriminālvajāšanai izdots pirmais jaunās Saeimas deputāts. Lai gan, kad tiek runāts par valdības vājāko posmu, par to nereti tiek nosaukta partija KPV LV, kas sašķēlusies pozīcijā un opozīcijā, patiesībā lielāko haosu valdības darbā sēj tieši Jaunā konservatīvā partija (JKP), kura tikusi pie varas, sākusi izpildīt pavisam citu programmu – ne to, ko kuru solījusi saviem vēlētājiem.
Viens no skaļākajiem JKP solījumiem pirms Saeimas vēlēšanām bija par tiesisku valsti – Jānis Bordāns teica, ka cīnīsies par tiesisku valsti, kur visiem būs viens likums un viena taisnība, lai gan viens no pirmajiem darbiem, ko JKP izdarīja, – iestājās pret sava partijas biedra Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, no tā sarīkojot īstu šovu – sava elektorāta mītiņu pie Saeimas durvīm, Jutas Strīķes uzrunu no tribīnes, kur viņa apvainoja teju visus, kuri iestājās par taisnību pēc tiesiskuma patiesajiem principiem un gandrīz visu pārējo partijas biedru – deputātu kvēlās uzrunas ar aicinājumu “balsot pēc sirdsapziņas”, tā netieši mudinot pārējos deputātus neizdot Jurašu kriminālvajāšanai.
Jāatgādina, ka JKP līderis Jānis Bordāns vēl pirms nepilna mēneša solīja, ka, ieņemot tieslietu ministra amatu, noteikti būs gatavs atcelt deputātu imunitāti, kas esot viens no jautājumiem, kas bojā tiesiskuma gaisotni. Bet līdzko kriminālvajāšana draudēja paša partijas biedram, Bordāns aizmirsa ne tikai par “vienu likumu un vienu taisnību visiem”, bet arī ierosināja mainīt Saeimas kārtības rullī noteikto, nosakot, ka “deputāti, kuriem ir kriminālprocesi, varēs turpināt darbu parlamentā.” Kur palika Bordāna daudzinātais tiesiskums? Tā vietā, lai ļautu patiesību noskaidrot tiesībsargājošajām iestādēm, Bordāns metās sūdzēties ārvalstu vēstniecībām, tikai, lai nepieļautu Juraša izdošanu, lai gan ārvalstu vēstniecības, kā zināms, parasti ļoti cenšas neiejaukties citu valstu iekšējās lietās.
Ar lozungu “mums ir tautas dots mandāts”, JKP sāka ķerties pie tiesībsargājošo iestāžu vadītāju – no amata atlaižamo personu saraksta. Kandidāti no JKP puses ir vairāki, tostarp Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume. Lai arī Valsts policija un KNAB pēdējā gada laikā sevi spilgti pierādījuši un to darbs rezultējies ar vairākiem vērienīgiem aizturēšanas gadījumiem un atklātiem noziegumiem, JKP nezināmu iemeslu dēļ uzsākusi atbrīvoties no ilggadējiem tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem, lai, visticamāk, ieliktu to vietā savus cilvēkus. Šos iemeslus, kāpēc, ņemot vērā šo iestāžu veiksmīgo darbu, JKP pēkšņi izlēmuši atlaist šīs personas, partija sabiedrībai nemaz neskaidro.
Ņemot vērā izskanējušo informāciju, ka JKP atbalstītāju vidū esot Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, pārsteigumus neizraisa ne JKP pēkšņā divējādā attieksme pret tiesiskumu, ne arī grandiozie tiesībsargājošo iestāžu reformu plāni, bet kāds tam visam sakars ar vēlētājiem dotajiem solījumiem? Lai cik ļoti Strīķei un citiem “bordāniešiem” patiktu teikt, ka “viņi darbojas savu vēlētāju interesēs”, vēlmei paglābt savu partijas biedru no kriminālatbildības nav nekāda sakara ar apsolītajiem darbiem, it īpaši tāpēc, ka JKP tik tikko paši balsoja pret minimālās pensijas celšanu, lai gan tas bija viens no viņu solījumiem, tātad – patiesībā lēts priekšvēlēšanu triks.
Tā vien, šķiet, ka JKP šobrīd ir aizņemti ar savu personīgo lietu kārtošanu un īstu darbu valdībā nemaz vēl nav uzsākuši. Izskatās, ka JKP gars ir atstājis valdību, jau tiklīdz tajā ticis ievēlēts, un tas ir tikai laika jautājums, kad tam sekos arī ķermenis. Un, kad tas notiks, esiet droši – jau pavisam drīz, varbūt tad arī beidzot valdība varēs atviegloti uzelpot un uzsākt īsto darbu, jo šobrīd tieši JKP teātris un šovs ir tas, kas to visvairāk apgrūtina un bremzē.
Foto: F64