Brigmanim pie LZS stūres pagaidām nav alternatīvas
Šīs nedēļas izskaņā Jelgavā notiks ikgadējais Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongress, kurā vairāk nekā 300 LZS biedru, kas deleģēti no 72 LZS nodaļām, piedalīsies partijas amatpersonu vēlēšanās. No izskanējušajiem LZS priekšsēdētāja amata kandidātiem gan ir tikai viens, kurš patiesi varētu vadīt LZS un tas ir ilggadējais politiskā spēka vadītājs Augusts Brigmanis.
LZS kongresa delegātiem sestdien, 13. aprīlī, būs jāpārvēl partijas priekšsēdētājs, divi partijas priekšsēdētāja vietnieki un desmit valdes locekļi, pa diviem valdes locekļiem no katra reģiona, centrālās revīzijas komisijas priekšsēdētājs, centrālā revīzijas komisijas un goda tiesas priekšsēdētājs. LZS priekšsēdētāja amatam ir izvirzīts pašreizējais partijas vadītājs Augusts Brigmanis, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs un LZS priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze, kā arī LZS valdes loceklis Ringolds Arnītis.
Kamēr Krauze un Arnītis ir sabiedrībai mazāk zināmi, un līdz šim nav bijuši nedz izteiksmīgi politiķi, nedz viedokļu līderi, Brigmanis jau ilgus gadus pierādījis sevi kā LZS vilcējspēku kuram, visticamāk, vajadzētu dot iespēju turpināt vadīt LZS vēl vismaz vienu termiņu.
“Kandidēju, jo daļa partijas biedru man joprojām uzticas un ir izvirzījuši mani šim amatam,” intervijā laikrakstam “Neatkarīga” atzīst Brigmanis.
“Mana vīzija par LZS nākotni ir sekojoša: es uzskatu, ka LZS ir jāpaliek Zaļo un zemnieku savienībā, jo šauri profesionālu partiju laiks – bez sadarbības plašākā politiskā spektrā – pasaulē ir pagājis. LZS lielākas izredzes gūt panākumus ir sadarbībā ar citiem politiskiem spēkiem, nevis vienai pašai. Negribētos, lai LZS ar aiziešanu no ZZS būtu tāpat kā Anglijai ar Brexit, kur ieguvumu ir mazāk nekā zaudējumu. Otrs – partijā ir izveidojusies liela četrdesmitgadnieku paaudze, kuri nav tikuši ievēlēti, un viņiem nav bijušas iespējas sevi izpaust, jo ievēlēti allaž tiek vieni un tie paši. Pamatota ir arī kritika lauksaimniecības politikas jomā – nevar tikai lobēt lielās zemnieku saimniecības, mazās un vidējās atstājot novārtā. Vēl viens ļoti liels stūrakmens, kas ietekmēs LZS turpmākos panākumus, ir, kā partija pozicionēsies administratīvi – teritoriālās reformas jautājumā. Es uzskatu, ka reformas pašvaldību jomā ir vajadzīgas, bet ir nopietni jāvērtē – kādas,” savas ieceres medijam izklāstīja Brigmanis.
Brigmanis Zaļo un Zemnieku savienībā (ZZS) ietilpstošo Latvijas Zemnieku savienību vada no 2000. gada. Ja Brigmani apstiprinās priekšsēdētāja amatā, tas nenoliedzami viestu biedros pārliecību par partijas nākotni un spēju to veidot uz priekšu modernāku un atvērtāku. Jāatzīst – pagaidām Brigmanim nav alternatīvas, kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka pie apvāršņa nav redzama neviena tik spēcīga personība, kas spētu viņu nomainīt.
Foto: F64