LU prorektore Ina Druviete: Atspēkosim visus ministres pārmetumus!

«Bezkompromisu tiesiskuma» politpulciņš – Jaunā konservatīvā partija (JKP) – uzsākusi dzelteno kartīšu rādīšanu visos iespējamos virzienos, un izskatās, ka ar tās palīdzību iespējams šantažēt valdību, kurā paši «bezkompromisainie» atrodas. Diez vai daudzi šaubīsies, ka šī graujošā procesa daļa ir izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas uzsāktā valsts lielākās augstskolas – Latvijas Universitātes (LU) – rektora Indriķa Muižnieka šantāža un administratīvais reiderisms ar «līdzpaņemtajiem» draudiem neapstiprināt viņu amatā.

Kāpēc tāda pārcentība attiecībā uz Muižnieku? Visticamāk, lai viņa vietā «ieliktu» kādu savējo. Un kāpēc gan lai šis «savējais» nebūtu kāda JKP atbalstīta finanšu ekonomiskā grupējuma ieliktenis, kurš, līdzīgi kā uzņēmuma vadību autobusā pārņemot, būtu gatavs palīdzēt nodrošināt partijas sponsoriem pieeju arī LU resursiem?…

Ministres «korekti un precīzi» definētā pozīcija, kuru it kā pamato Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārbaude, gan joprojām ir liels noslēpums, ko savā kantorī glabā Ilga Šuplinska. Neatkarīgā intervē LU prorektori, profesori Inu Druvieti.

– Kāda šobrīd ir situācija Universitātē?

– Latvijas Universitāte jau vairākos paziņojumos ir stingri paudusi, ka LU rektors Indriķis Muižnieks ir pārvēlēts amatā atbilstīgi normatīvo aktu prasībām, LU Satversmes sapulce ir izteikusi savu gribu, un ne tikai neviens no gandrīz 300 Satversmes sapulces locekļiem kopīgo lēmumu nav apstrīdējis, bet nekādu sūdzību par to nav iesniedzis neviens no daudziem tūkstošiem LU akadēmiskā personāla locekļu un studentu. Šobrīd LU darbojas ierastajā režīmā. Patlaban ar ļoti labiem rezultātiem ir beigusies uzņemšana pamatstudijās: ir pieteikušies par 500 vairāk reflektantu nekā pērn, turklāt vēl pat nav sākusies papilduzņemšana. Lepojamies, ka esam starp tām Eiropas universitātēm, kas ir apvienojušās Eiropas universitāšu iniciatīvas ietvaros – Latvijā šāds gods vēl ir tikai Latvijas Mākslas akadēmijai cita konsorcija ietvaros. Tas, ka esam starp tiem 17 universitāšu konsorcijiem, kam būs iespēja īstenot vienoto Eiropas augstākās izglītības telpas projektu, liecina par to, ka mūsu Universitāte šajos četros gados, kopš rektora amatā bijis Indriķis Muižnieks, ir sasniegusi ļoti labus rezultātus. Visiem ir redzamas divas mūsu jaunās ēkas, un pēc ļoti rūpīgas mūsu finansiālās situācijas, administratīvās kapacitātes un zinātnisko sasniegumu pārbaudes esam ieguvuši aizdevumu no Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Padomes Attīstības bankas, kuras rūpīgi uzrauga arī topošās Rakstu mājas būvniecības procesu un ar to saistītos iepirkumus. Visa Universitātes saime ir veikusi lielu darbu mūsu studiju programmu un pētniecības pilnveidē. Var teikt, ka LU attīstība ir bijusi ļoti strauja. Mums ir visas iespējas iekļūt pasaules universitāšu TOP 500, ja nu kādam tas šķiet tik svarīgi.

– Cik dziļi Universitātes visai autonomajā dzīvē un rektora vēlēšanu procesā var iejaukties Izglītības un zinātnes ministrija?

– Rektors Universitātē atbild pilnīgi par visu, izņemot rektora vēlēšanu procesu. Ētisku apsvērumu dēļ rektors vai rektora amata kandidāts šajā procesā iejaukties pat nedrīkst. Latvijas Universitātes Satversme paredz, ka rektora vēlēšanas organizē Senāts, līdz ar to mēs nekādi nevaram inkriminēt pašam Indriķim Muižniekam hipotētiskos pārmetumus vēlēšanu procesā. LU saistībā ar vēlēšanu procesu arī ir veikusi dienesta pārbaudi. Augstskolu likuma vai LU Satversmes pārkāpumi nav konstatēti, bet esam izveidojuši īpašu komisiju iekšējo normatīvo aktu pilnveidei, lai procedūra tiktu reglamentēta vēl nepārprotamāk. Bet jautājums ir par to, ciktāl šo procesu var kontrolēt IZM vai izglītības un zinātnes ministrs. Šā gada aprīlī Eiropas Universitāšu asociācija kopā ar citām Eiropas pētniecības un augstākās izglītības organizācijām ir izplatījusi aicinājumu valstu valdībām un valsts iestādēm «aizstāvēt akadēmisko brīvību un aizsargāt augstākās izglītības un pētniecības iestāžu institucionālo autonomiju, nodrošinot tām skaidru un konsekventu tiesisko regulējumu; atturēties no iejaukšanās to iekšējās lietās». Rektora apstiprināšanas tiesiskais regulējums ir skaidrs: Augstskolu likuma 17. pants nosaka rektora ievēlēšanas kārtību, kā arī to, ka augstskolas ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma. Dibinātājs ir Latvijas valsts, nevis ministrs! Vai Latvijā tiek aizsargāta augstskolu autonomija? Ceru, ka notikumu attīstība neliks par to šaubīties.

– Ministre Šuplinska pārmeta, ka LU bija pienākums par rektora vēlēšanu rezultātiem nedēļas laikā informēt IZM, bet informācija esot saņemta tikai 28. jūnijā.

– Latvijas Universitāte nepieciešamos dokumentus – saskaņā ar Augstskolu likumā noteikto – ierakstītā vēstulē nosūtīja uz ministriju jau 12. jūnijā, dokumenti liecina, ka jau 13. jūnijā saņemts paraksts par saņemšanu, tātad likumā noteiktajā nedēļas laikā no rektora vēlēšanām.

– Tas nozīmē, ka ministre meloja?

– Es nelietotu tik spēcīgu izteicienu… Un šo kļūdu ministre jau atzinusi.

– Jā, noveļot vainu uz sekretāri… LU apgalvo, ka Augstskolu likumā minētie normatīvie akti nav pārkāpti.

– Protams, IKVD ir tiesības veikt pārbaudi par to, vai rektors ir ievēlēts atbilstīgi Augstskolu likuma un LU Satversmes prasībām. Likumdevējs, ievērojot augstskolu kā atvasinātu publisku personu pašpārvaldi un akadēmisko autonomiju, ir paredzējis, ka būtisks šajā procesā ir Augstskolu likums un LU Satversme, un mēs esam gatavi pierādīt – arī tiesā, ka rektora vēlēšanās šo tiesību aktu pārkāpumi nav bijuši. Citu normatīvo aktu izvērtēšanai Saeima likumā ir noteikusi citu procedūru – sūdzības Satversmes sapulces mandātu komisijā, sapulces vadītājam, apstrīdēšanu akadēmiskajā šķīrējtiesā un pārsūdzēšanu Administratīvajā rajona tiesā administratīvā procesa gadījumos. Neviena sūdzība par 6. jūnija Satversmes sapulces norisi un lēmumiem ne no Satversmes sapulces dalībniekiem, ne no jebkura cita LU saimes locekļa saņemta netika.

– Tad jau nav pamata rektoru neapstiprināt?

– Nav gan. Ļoti ceram, ka MK ņems vērā LU argumentus un iespējami ātri mūsu Universitātes rektors tiks apstiprināts. Tad mēs varēsim ne tikai turpināt iesākto Universitātes attīstīšanā, bet arī netraucēti gatavoties gadsimta notikumam – Universitātes 100. dzimšanas dienas svinībām, kas ir notikums ne tikai Latvijas augstākās izglītības telpā, bet arī visā Eiropā. LU ir vairāku Eiropas universitāšu asociāciju un tīklu dalībniece, un pēc Eiropas universitātēs pieņemtās tradīcijas universitāšu jubilejas svinībās piedalās pārstāvji no tām augstskolām, ar kurām mums ir sadarbības līgumi, un tādu ir ļoti daudz. Eiropā patlaban ļoti daudz runā par universitāšu pārvaldību un autonomiju, par nepamatotu iejaukšanos universitāšu pašpārvaldē, tāpēc esmu pārliecināta: ja mums radīsies problēmas ar LU galvenā lēmējorgāna brīvas gribas apstiprināšanu, savs vārds būs sakāms arī Eiropas universitāšu organizācijām. Šāda situācija nedarīs godu mūsu valstij.

– Kas bīda izglītības ministri izmantot aiz matiem pievilktus «argumentus», lai tiktu vaļā no viņai nevēlama rektora. Personiska nepatika? Politiski ekonomiskās intereses?

– Izslēgt nevar neko, bet šajā gadījumā LU atturas paust savu viedokli par iespējamajiem motīviem. Varu runāt tikai par faktiem: tiek izteikti nepamatoti apgalvojumi par to, ka mūsu Satversmes sapulces lēmums būtu ja ne prettiesisks, tad vismaz neleģitīms. Mēs uzskatām, ka LU bija tiesības iepazīties ar IKVD 16. jūlija ziņojumu ministrei tā tapšanas laikā, nevis tikai pēc tam, kad tas tika publiskots IZM preses konferencē. Ziņojuma mūsu rīcībā nav joprojām. Situācija ir neizprotama: LU 16. jūlijā nosūtīja lūgumu IZM mūs iepazīstināt ar šo dokumentu. Tika saņemta atbilde, ka ar to iepazīstas ministre, bet mēs saņemsim šo dokumentu pēc 30. jūlija… 19. jūlijā pēc atkārtota LU lūguma saņēmām IZM vēstuli «Par viedokļa sniegšanu» – nevis pieprasīto IKVD ziņojumu. Ar lietas materiāliem varot iepazīties pie IZM juriskonsultes. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 61. pantu procesa dalībniekiem ir tiesības uz savu viedokļu un argumentu paušanu jebkurā procesa stadijā. Personai savu tiesību aizsardzībai ir tiesības saņemt dokumentu, lai varētu sagatavot argumentus, nevis doties uz ministriju un šķirstīt lietu. Tāpēc 19. jūlijā vēlreiz esam nosūtījuši lūgumu IZM izsniegt mums visus lietas materiālus.

– Ko varat teikt par publiski minētajiem «pārkāpumiem»?

– Gan 24. maija, gan 6. jūnija vēlēšanas bija atklātākās rektora vēlēšanas Latvijas vēsturē – tās tika translētas tīmekļa tiešraidē, dokumenti bija pieejami internetā. Balsošanas urnu atvēršana un balsu skaitīšana tika translēta interneta tiešraidē, kas nenotiek pat Valsts prezidenta vēlēšanās Saeimā. Ja bija vēlēšanās palīdzēt vai uzlabot procesa norisi, gan IKVD, gan ministrija, gan pati ministre jebkurā brīdī varēja norādīt uz nepilnībām un sniegt lietderīgus padomus! Tas nenotika, un mūsu rīcībā IKVD atzinuma nav. Taču, izmantojot mums pieejamās informācijas drumslas, jau tagad varam droši teikt, ka pilnībā atspēkosim visus iebildumus, kas ir parādījušies publiski. Tā, piemēram, apgalvojums, ka LU Satversmes sapulcē studenti nav ievēlēti, bet deleģēti, ir aplams, jo mūsu rīcībā ir Studentu padomes (SP) ziņojuma protokols, kurā norādīts, ka «LU SP Kopsapulcē 6.03.2019. par studentu pārstāvjiem LU Satversmes sapulcē ievēlēti (seko studentu saraksts)». Turklāt likumdevējs ir noteicis, ka studējošo pašpārvalde ir neatkarīga! Ne rektors, ne Senāts, ne ministre nevar jaukties tās darbā. Nepatiess apgalvojums ir arī par mandātiem, proti, ka vairāki Satversmes sapulces dalībnieki neesot bijuši tiesīgi piedalīties rektora vēlēšanās. Bet arī to mēs varam atspēkot: mums ir saraksts ar institūcijām, kuras ir oficiāli mainījušas savus pārstāvjus Satversmes sapulcē, un tas ir noticis ar attiecīgo struktūrvienību balsojumu. Par visiem balsojumiem ir protokoli, kurus atdevām IKVD pārstāvjiem. Turklāt 12. jūlijā pulksten 16.50 IKVD nebija pabeidzis pārbaudi, pieprasot vēl virkni dokumentu. Bet jau 11. jūlijā izglītības ministre Šuplinska paziņoja, ka jau šobrīd esot skaidrs: Indriķis Muižnieks par rektoru ievēlēts, pārkāpjot normatīvo aktu prasības. Uzskatu, ka ir acīm redzams politisks spiediens uz padotībā esošās institūcijas valsts civildienesta ierēdņiem. Tā ir Valsts pārvaldes iekārtas likuma 37. pantā minēto pilnvaru pārņemšanas tiesību dienesta pilnvaru pārsniegšana, līdz ar to viss turpmākais process ir apšaubāms. Iespējams, patlaban vēl tiek veikta IKVD ziņojuma precizēšana, ja jau ministrija tik kategoriski atsakās to izsniegt mums – iesaistītajai institūcijai. Uzskatām, ka ministres Šuplinskas publiskie paziņojumi par it kā pārkāpumiem LU rektora vēlēšanās pirms IKVD atzinuma saņemšanas rada informācijas plūsmu, kas maldina sabiedrību, un tas neatbilst labas pārvaldības principiem.

– Preses konferencē, kurā piedalījās Šuplinska, tomēr netika nosaukti «neatkarīgie juristi», kuri «vienā balsī» esot apliecinājuši Muižnieka ievēlēšanas «nelikumību».

– Netika nosaukti. Iespējams, tāpēc, ka likums neļauj administratīvo procesu uzticēt personām, kas nav valsts civildienesta ierēdņi un valsts amatpersonas, tāpēc būtu jāatzīst likuma pārkāpums, ja «neatkarīgie juristi» nebūtu līgumattiecībās ar IKVD vai ministriju. Tad rodas jautājums: cik liela ir bijusi šo «neatkarīgo juristu» ietekme? Dienestā taču jau ir algoti juristi.

– Ir arī sazvērestības teorijas šajā «rektora lietā». Tā, piemēram, viens otrs apgalvo, ka LU esot piesaistījusi publicistu Lato Lapsu un politikas ekspertu Jurģi Liepnieku, lai tie «aplietu ar dubļiem» ministri Šuplinsku.

– LU šajā situācijā nav slēgusi nevienu līgumu ar kādu sabiedrisko attiecību firmu. Kāpēc gan tas būtu vajadzīgs? Plašsaziņas līdzekļu interese tāpat ir ļoti liela. Kopš rektors 16. jūlijā pārtraucis atvaļinājumu un atgriezies darbā, viņš aktīvi sniedz intervijas un skaidro situāciju, daudz tiek intervēti arī citi LU pārstāvji. Diemžēl dubļiem apšļakstīti tiek visi iesaistītie, arī Universitāte. Saprotam, ka jūsu minētajām personām ir tiesības paust savu viedokli, bet man nekādos apstākļos nav pieņemama vēršanās pret kādu personu, nevis pret tās konkrēto rīcību. Latvijas Universitāte izsaka nožēlu, ka diskusijās notiek atkāpes no akadēmiskiem standartiem, un tā norobežojas no privātiem apvainojumiem.

– Kopumā viss, kas patlaban notiek ar Universitāti, grauj tās reputāciju.

– Tas nav iespējams. Latvijas Universitāte kopumā ir pārāk liela, spēcīga un stabila vērtība, lai to varētu ietekmēt šādi pārejoši procesi. Latvijas sabiedrība tomēr spēj nošķirt graudus no pelavām, tā saprot, ka ar augstāko izglītību absolūti nesaistītu mērķu vārdā var notikt darbības, kas ir dažu politisko un ekonomisko grupējumu interesēs. Vēl gribu piebilst vienu lietu. 17. jūlija preses konferencē ministre pauda neapmierinātību ar augstskolu pārvaldības sistēmu un izteica vēlmi to mainīt. Diskusija par augstskolu pārvaldību ir nobriedusi, arī LU skaidri paudusi savu vēlmi to pilnveidot. Esam gatavi rosināt grozījumus, kas stiprinātu sabiedrības iesaisti augstskolu attīstības veicināšanā. Taču – kamēr spēkā ir esošais Augstskolu likums un Saeimas apstiprinātās augstskolu satversmes, tikmēr jāvadās pēc tām, nevis pēc revolucionārās pārliecības.

– 5. augustā beidzas Indriķa Muižnieka rektora pilnvaras…

– Un šajā dienā Indriķis Muižnieks turpinās darbu kā rektors, gaidot Ministru kabineta lēmumu. Aicinām valdību pēc iespējas ātrāk apstiprināt rektora ievēlēšanu, jo stabilitāte ir nepieciešama gan Latvijas Universitātei, gan visai augstākās izglītības sistēmai valstī.

Foto: F64