Aizdomas par tieslietu ministra spiedienu uz tiesu Lemberga lietā

Dīvainos lēmumus t.s. Lemberga prāvā, kurus Rīgas apgabaltiesas kolēģija pieņēma pirmdienas tiesas sēdē, Ventspils mērs Aivars Lembergs skaidro ar tieslietu ministra spiedienu uz tiesas vadību un tiesnešiem, kuriem tiek pavēlēts torpedēt apsūdzēto aizstāvību.

Pirmdienas tiesas sēdē tika pasludināti vairāki uz aizstāvības iespēju un tiesību ierobežošanu vērsti lēmumi.

Straujie pavērsieni

Piemēram, tiesa pēc lieguma A. Lembergam meklēt pašam advokātu pieņēma lēmumu, ka turpmāk tiesas sēdes notiks tikai divas, nevis četras dienas nedēļā, kā tas notika iepriekš. Būtiski, ka viens no tiesas striktiem nosacījumiem A. Lembergam bija atrast tādu advokātu, kurš būtu gatavs piedalīties prāvā četras dienas nedēļā. Pirmdien, kad kļuva zināms, ka A. Lembergu aizstāvēs valsts izvēlētais advokāts, pēkšņi izrādījās, ka tiesai četras tiesas sēdes nedēļā vairs nav svarīgas – var iztikt arī ar divām. Pat procesa dalībnieku viedoklis šajā jautājumā netika prasīts.

Nākamais pārsteidzošais tiesas lēmums bija, ka tika mainīta iepriekš pašas tiesas strikti noteiktā debašu runu kārtība. Pirms dot vārdu debatēm aizstāvjiem, tiesa, uzklausot procesa dalībnieku viedokļus, lēma: vispirms aizstāvības runu notur A. Lemberga aizstāvība, pēc tam runā uzņēmēju Anša Sormuļa un Anrija Lemberga aizstāvji. Šī kārtība izrietēja no apsūdzības loģikas. Proti, abi uzņēmēji tiek apsūdzēti nevis par savām darbībām, bet gan par tādām darbībām, kuras it kā atbalstījušas A. Lemberga darbības.

Pirmdien šī loģika tiesai kļuva nesvarīga un tā, balstoties uz citu loģiku, lēma, ka ceturtdien, respektīvi, šodien, apsūdzības runa jāsāk uzņēmēju aizstāvjiem. Tiesai, argumentējot lēmumu, nejauši paspruka: «Pavisam neiet zālē mēs nevaram.» Tas vedina domāt, ka tiesai kāds no augšas spiež noturēt tiesas sēdes, pat neraugoties uz to, ka tikko valsts pieaicinātais advokāts vēl nav paguvis iepazīties nedz ar apsūdzību, nedz krimināllietas materiāliem, nedz prokuroru debašu runu.

Vēl viens tiesas lēmums pirmdienas tiesas sēdē lika aizdomāties par to, kas patiesībā notiek ar tiesnešiem un Rīgas apgabaltiesas vadību saistībā ar t.s. Lemberga prāvu. Tika uzklausīts procesa dalībnieku viedoklis par to, cik garu termiņu dot valsts pieaicinātajam advokātam A. Lemberga aizstāvībai Genadijam Ivankinam. Kad pienāca A. Lemerga kārta paust viedokli, tiesa pēkšņi A. Lembergu aprāva, paziņojot: «Šis jautājums neattiecas uz jums», un pilnībā liedza viņam vārdu. Ja nu kādam vārdu varēja nedot, tad prokuroram Jurim Jurisam pilnīgi noteikti. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma garam, apsūdzība savu debašu runu jau ir noturējusi un tai jāsēž klusu un jāklausās tiesa un aizstāvība. Savukārt, ja nu kādam kāds vārds sakāms par advokātu un viņa iespējām iepazīties ar lietu, tad pirmām kārtām tas ir pats apsūdzētais.

Visbeidzot tiesa paziņoja, ka līdzšinējais tiesas sastāva priekšsēdētājs Boriss Geimans tiek nomainīts veselības stāvokļa dēļ. Tomēr Lauku Avīze, atsaucoties uz Rīgas apgabaltiesas preses sekretāru, ziņo, ka B. Geimans drīz izveseļosies un turpinās vadīt tiesas sēdes, tikai citos procesos. Tas rada jautājumu, vai valstij t.s. Lemberga prāvā viņš nav šķitis pārāk maigs tiesnesis un tiesas sastāvs mainīts, lai, neraugoties ne uz ko, panāktu A. Lembergu notiesājošu spriedumu.

Visu nosaka valsts

Vaicāts, kas slēpjas aiz tiesas lieguma vienoties par aizstāvību ar Aivo Leimani, A. Lembergs skaidroja: «Man aizliedza slēgt līgumu ar advokātu, ja viņam šogad un visu nākamo gadu ir aizņemta kaut viena diena citā kriminālprocesā. Biju noslēdzis līgumu ar Aivo Leimani, jo viņš līdz 2010. gadam veica aizstāvību šajā lietā un tā viņam nebija sveša. Tā kā man tiesa aizliedza, līgumu ar viņu lauzu. Vienlaikus tiesa pieaicināja valsts aizstāvi. Arī valsts aizstāvim tāpat kā Leimanim ir dienas, kurās viņam jāpiedalās citā kriminālprocesā. Divas pilnīgi vienādas situācijas: gan valsts pieaicinātajam Genadijam Ivankinam, gan arī manis atrastam aizstāvim Leimanim – abiem diviem ir dienas šogad un nākamgad, kad viņi ir aizņemti citos procesos citās tiesas zālēs. Taču valsts līgumu ar Ivankinu drīkst slēgt, bet es ar Leimani nedrīkstu slēgt. Ivankins šajā procesā nav bijis klāt nevienu stundu. Leimanis šajā lietā bijis klāt divus gadus. Līdz ar to ir skaidrs, ka visai šai procedūrai bija viens mērķis, un tas ir šāds – liegt man izvēlēties savu aizstāvi, labi apzinoties, ka profesionāla advokāta, kuram nebūtu nevienas citas krimināllietas – tādu advokātu Latvijā nav. Līdz ar to valsts šajā procesā ir izvēlējusies prokurorus, tiesnešus un tagad arī aizstāvi. Man šobrīd nav nekāda pamata runāt, ka Ivankins būtu nolīgts, lai strādātu apsūdzības interesēs, bet pats fakts, ka man tiek liegta iespēja izvēlēties advokātu, neatbilst Latvijas Satversmei un Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību hartai.»

Nedod vārdu

Vaicāts, kādu viedokli viņš būtu paudis par advokāta tiesībām iepazīties ar lietu, ja tiesa to ļautu darīt, A. Lembergs paskaidroja: «Ivankina kungs nav iepazinies ne ar vienu no 260 sējumiem, ne ar vienu tiesas sēžu protokolu, tajā skaitā ar tiem, kuros atspoguļotas cietušo un liecinieku pratināšanas, un tādas sēdes ir mērāmas aptuveni 1500 stundās. Skaidrs, ka tam vajadzīgs laiks. Cik – tas taču ir ļoti vienkārši aprēķināms. Prokurori savu apsūdzības runu runāja 82 dienas, kopā apmēram 330 stundas. Noklausīties ierakstu vienu reizi droši vien ir par maz, lai saprastu cēloņseku sakarību krimināllietā. Loģiski, ka jebkuram jaunam aizstāvim ir jāiepazīstas ar lietu un tam ir nepieciešams laiks. Ivankina kungs ar lietu var iepazīties tikai tiesā. Tās ir piecas darba dienas no 9.30 līdz 16.00. Varat paši rēķināt, cik tam visam nepieciešams laika. Leimanim laika būtu vajadzīgs mazāk.

Kriminālprocesa likums nosaka, ka man ir tiesības izteikt viedokli par jebkuru jautājumu. Par to, cik laika vajag manam valsts aizstāvim, lai iepazītos ar lietu, par tālāko kriminālprocesa norisi man tiesa vārdu nedeva. Bet prokuroriem, kuri ir norunājuši savu tiesu debašu runu, vārdu deva. Tātad par manu advokātu darbību prokurori var runāt, bet es par sava advokāta darbību tiesas zālē runāt nedrīkstu. Secinājumus izdariet paši.»

Ideāla konstrukcija

Vaicāts, kā skaidrot dīvaino tiesas lēmumu pirmdienas tiesas sēdē, A. Lembergs atbildēja: «Latvijā nav tāda gadījuma, kad tiesnesis, kurš slimo trīs nedēļas, būtu atceļams no lietas izskatīšanas. Tagad apsūdzēto aizstāvjiem Oskaram Rodem un Jānim Rozenbergam pieprasa teikt aizstāvības runu. Savukārt viņi saka, ka vispirms Ivankina kungs varētu iepazīties ar lietu līdz nākamā gada maijam un tad viņi varētu runāt. Tiesa viņiem šādu iespēju nedeva. Advokāti uzsvēra, ka viņu runas nekādi nepagarinās tiesas procesu. Līdz ar to te ir skaidrs kopējais valsts mērķis. Man, tā teikt, žagatas pienes ziņas. Tas ir Krišjāņa Kariņa valdības, konkrēti – tieslietu ministra, uzstādījums un prasība tiesai ar draudiem, ka noņems Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju un tiesnešus, ar prokuratūras rokām ierosinot dažādas sadomātas lietas. Tiesneši ir tikai cilvēki. Tādējādi te nekāda izbrīna nav. Tas ir tiesiskums augstākajā pakāpē. Kad vēl nebija uzsākušās tiesu debates un, jo īpaši, kad aizstāvjiem vajadzēja sākt runāt debatēs, es jau teicu – ir pilnīgi skaidrs, ka valsts mērķis būs neļaut maniem advokātiem teikt aizstāvības runu. Kopš aizstāvji sāka aizstāvības runu, viņi ir pārtraukti 49 reizes. Tostarp viņi ir tikuši mācīti, ko drīkst un ko nedrīkst debatēs runāt. 18 reizes to darīja prokurori, kaut gan Kriminālprocesa likums prokuroriem tādas tiesības vispār nedod. Mērķis ir vienkāršs – izsist aizstāvi no līdzsvara, lai viņš nevarētu koncentrēties runai.

Tas, kas notiek, nav ne mazākā mērā pārsteigums. Tiesa jau pateica – ja ceturtdien Rozenbergs vai Rode nevarēs uzstāties, viņiem tiks liegta iespēja teikt aizstāvības runu. Ja ir tikai prokuroru viedoklis, bet aizstāvju runas nav, tad tiesai spriedumā ir ļoti vienkārši citēt prokurorus, attiecīgi norādot, ka aizstāvjiem nebija ko teikt pret prokuroru argumentiem un līdz ar to apsūdzētie ir vainīgi. Ideāla konstrukcija, kura ir ļoti tuva troiku darbībai PSRS 1937. un 1938. gadā.»

Foto: F64