Kalpojot banku lobijam, “bordānisti” bankām izgādās pat īpašu “podziņu”
Pretrunīgi vērtētos un pat skandalozos grozījumus likumā Par Uzņēmumu reģistru, kurus virza Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija (TM), esot izlobējusi «finanšu nozares asociācija», un bankām no šā likuma grozījumiem «grūtības neradīsies».
To bijusi spiesta atzīt viena no likuma grozījuma konsekventajām bīdītājām, J. Bordāna ieročnesēja, TM valsts sekretāra vietniece Laila Medina, iesaistoties diskusijā ar Saeimas deputātu Vjačeslavu Dombrovski.
Pamazām atklājas, kā interesēs patiesībā tiek virzīti Uzņēmumu reģistra (UR) likuma grozījumi. Kļūst nepārprotami skaidrs, ka pēc šā likuma stāšanās spēkā publiski būs pieejams krietni mazāks informācijas apjoms par uzņēmumiem nekā līdz šim; UR datu apritē būs monopols un tiks iznīcināts bizness vairākiem cienījamiem komersantiem.
To apliecina arī šā gada 8. novembra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē runātais. Šajā sēdē tika vētīti priekšlikumi UR likuma grozījumiem, kas tika virzīti uz Saeimas sēdi jau galīgajā lasījumā.
L. Medina deputātiem skaidroja, ka likuma grozījumu apstiprināšana Saeimā iezīmēs jaunas ēras sākumu – UR dati visiem būs pieejami bez maksas. Tomēr UR dokumenti tiks sadalīti publiskā un nepubliskā daļā. Dokumenti, kas atradīsies nepubliskajā daļā, vairs nebūs pieejami atkalizmantošanai. Tas faktiski nozīmē to, ka ar šiem dokumentiem vairs brīvi nevarēs iepazīties tādi populāri un ērti UR datu atkalizmantotāji kā Lursoft un Firmas.lv un šajās datu bāzēs vairs nedrīkstēs iekļaut datus no nepubliskās daļas dokumentiem. Cita starpā UR likuma grozījumos iekļauta pat tāda norma, ka UR varēs pieprasīt izdzēst pašreizējās Lursoft un Firmas.lv datu bāzes.
Tādējādi būtiski tiks apgrūtināta interesentu pieeja UR datiem. Tostarp tiks apgrūtināts arī žurnālistu darbs, kuri, izmantojot Lursoft un Firmas.lv datu bāzes, ir atmaskojuši neskaitāmas politbiznesmeņu afēras.
Budžeta komisijas sēdē SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa oponēja L. Medinai, ka bez brīvas pieejas arī t.s. nepubliskojamā daļā iekļautajiem dokumentiem uzņēmējiem nebūs iespējams izpildīt likumā noteiktās klientu vai biznesa partneru pārbaudes, kā to prasa AML (naudas atmazgāšanas novēršana) likumdošana.
Deputāts V. Dombrovskis (Saskaņa) šajā sakarā L. Medinai vaicāja, vai neradīsies situācija, ka komercbankām būs pārmērīgi grūti veikt AML izpēti un tāpēc komercbankas no daudziem «klientiem atteiksies vispār, ja redzēs, ka par šādiem klientiem vajadzēs iesniegt pamatotu vēstuli, lai dabūtu informāciju no Uzņēmumu reģistra slēgtās daļas».
Atbildot uz šo jautājumu, L. Medina atklāja to, kas līdz šim tika rūpīgi slēpts: «Bet tas, ka tie dokumenti ir slēgtajā daļā, vien nozīmē to, ka tos nevarēs iegūt atkalizmantošanai. Proti, nospiežot podziņu sistēmā «AML pārbaude», to dokumentu varēs iegūt salīdzinoši ātri. Līdz ar to klientu izpētei, arī padziļinātai klientu izpētei, bankām grūtības neradīsies. Lielā mērā šis arī ir viņu iniciēts jautājums, lai viņi varētu šiem dokumentiem pieiet bez maksas, un tāpēc ir nepieciešams budžeta finansējums Uzņēmumu reģistram, un tāpēc mēs arī vienojāmies pār šādu risinājumu. Kad to, ko viņiem vajag klientu izpētei, viņi var dabūt, datus un dokumentus bez maksas, un pretim tam ir valsts budžeta finansējums.»
V. Dombrovskis turpināja vaicāt: «Tad jūsu šī jaunā piedāvātā kārtība neapgrūtinās AML izpēti komercbankām?»
L. Medina: «Tā tieši atvieglos, jo komercbankām nebūs jāmaksā. To viņi visu varēs iegūt bez maksas.»
Tātad L. Medina nepārprotami atzīst, ka likuma grozījumi tiek virzīti banku interesēs, kurām bez maksas ir apsolīta visa UR informācija, par kuru (uzturēšanu, apstrādi) samaksās visi nodokļu maksātāji – arī tie, kuriem UR informācija nav vajadzīga. Jo bankām acīmredzot nav naudas, lai samaksātu par UR informāciju, kuras kvalitatīvu apstrādi pašlaik nodrošina Lursoft, Firmas.lv un vēl divi atkalizmantotāji. Bankām pat būs speciāla podziņa «AML kontrole», kuru nospiežot tās varēs bez maksas iegūt visu UR informāciju, kas bez īpašiem pieprasījumiem nebūs pieejama citiem interesentiem.
Budžeta komisijas sēdē Lursoft pārstāve D. Kiopa vēl mēģināja oponēt: «Gribētu precizēt, ka AML joma neskar tikai komercbankas un komercbanku asociāciju. Ir vairāk nekā 20 tūkstoši likuma subjektu – grāmatvedības un nodokļu konsultanti un tamlīdzīgi. Patiešām, finanšu nozaru asociācija šo te atbalsta, un šis te lobijs acīmredzot ir saņēmis apsolījumu, ka šos te dokumentus viņi dabūs. Stāsts ir arī par pārējiem AML likuma subjektiem, kas ir gana daudz un nav tik lieli tirgus spēlētāji.»
Saeimas deputātus arī šie argumenti acīmredzot atstāja vienaldzīgus, un viņus neinteresēja, kas tā par īpašo banku «podziņu», tāpēc likumprojekts atbildīgās komisijas sēdē tika atbalstīts – liecina Budžeta komisijas sēdes audioieraksts.
Neatkarīgā aptaujāja vairākus UR informācijas apstrādes lietpratējus, vai tiešām bankām apsolīta īpaša pieeja informācijai, kas tiks liegta citiem? Visi neoficiāli apstiprināja, ka tiešām – visa UR informācija apsolīta AS Kredītinformācijas Birojs, grozot Kredītinformācijas biroju likumu un iekļaujot tajā normu, ka kredītbirojiem jādod bez maksas visa UR informācija. Tādējādi tiks radīts monopols «vistrūcīgākajiem» sabiedrības slāņiem, kuri ar monopolinformāciju varēs tirgoties tālāk.
Foto: F64