Koalīcija uzmanīgi paver durvis Satversmes 81. pantam
Pirms 13 gadiem no Satversmes svītrots, nu ārkārtējās situācijas realitātē par nepieciešamu atzīts un Valsts prezidenta Egila Levita atbalstīts, valsts pamatlikumā jaunā reinkarnācijā gatavs atgriezties tā 81. pants, kas noteiktos apstākļos Ministru kabinetam ļautu pieņemt noteikumus ar likuma spēku. Kaut ar nelielām aizdomām, koalīcija ir ar mieru uzsākt diskusijas par šo jautājumu ar Valsts prezidentu.
Satversmes 81. pants no likuma tika svītrots 2007. gada pavasarī. Sabiedrībai šķita, ka tolaik pie varas esošā Tautas partija šo normu izmanto pārlieku bieži un nereti savtīgu, ne valstisku apsvērumu dēļ.
Pie Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tolaik vērsās Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un aicināja viņu izmantot likumdošanas iniciatīvas tiesības, lai ierosinātu svītrot no Satversmes 81. pantu. Organizāciju pārstāvji norādīja, ka 81. panta kārtībā likumu pieņemšana bieži notikusi sasteigti un bez pienācīgām konsultācijām ar sociālajiem partneriem.
Organizācijas atzina, ka šāda panta esamība bija attaisnojama 1922. gadā, kā arī 1993. gadā, kad daudzi būtiski jautājumi nebija regulēti likumdošanā. Vēstuli parakstījušās organizācijas arī atgādināja, ka kopš 1993. gada 81. pants piemērots nevis ārkārtas situācijās, bet lai pieņemtu nesaskaņotus vai kavētus likumprojektus, un tolaik Satversmē minētie 81. panta piemērošanas ierobežojumi nav pietiekami.
Šim viedoklim līdz ar sabiedrības vairākumu piekrita V. Vīķe-Freiberga, kura nesaskatīja nopietnu vajadzību Satversmes 81. panta eksistencei, jo mūsdienu komunikatīvajā pasaulē lēmumus starp Saeimas sesijām ir iespējams pieņemt, arī sasaucot ārkārtas sēdi vai ziņojot elektroniski.
Jaunais koronavīruss un tā radītā ārkārtējā situācija likusi pārvērtēt tā laika spriedumus un vērtējumus, par spīti tam, ka daudzi, tajā skaitā arī Saeimas deputāti nu jau vairāk nekā mēnesi komunikatīvai sabiedrībai atbilstošā manierē strādā attālināti.
Tā Valsts prezidents Egils Levits atgādinājis, ka jau pirms 13 gadiem norādījis, ka 81. panta svītrošana varētu būt netālredzīga, un viņam šķiet, ka tas jāsaglabā, nosakot vairākus ierobežojumus tā izmantošanai. Piemēram, terminējot pieņemto noteikumu «derīguma termiņu» un nosakot, ka 81. pantā garantētās tiesības valdība drīkst izmantot tikai ārkārtēju situāciju gadījumā, kad ļoti steidzami jāpieņem kāds likums. Tolaik līdzīgi Levitam domāja vairāki atzīti juristi, arī pašreizējais Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš.
Pēc koalīciju veidojošo partiju sanāksmes premjerministrs Krišjānis Kariņš informēja, ka partijas vienojušās, ka tuvākajā laikā uzaicinās uz pārrunām Valsts prezidentu, kam 81. panta atjaunošanā esot iniciatīva. Šo pārrunu rezultātā vajadzētu tapt jaunai šī panta redakcijai un, iespējams, arī citiem Satversmes grozījumiem, kas atbilstošāk laikam regulēs Saeimas un valdības darbu ārkārtēju situāciju apstākļos. Jāatgādina, ka E. Levitam un citiem konstitucionālo tiesību ekspertiem pamatlikumam nācās rast jaunu tulkojumu, lai nodibinātu pamatu Saeimas sēžu sasaukšanai attālināti.
81. panta atjaunošanai jaunā redakcijā Jaunās Vienotības vārdā atbalstu pauda premjers Krišjānis Kariņš. «Iniciatīva īstā vietā, jo tiešām redzam, ka Satversmē nav atrunāts, kāda ir valsts institūciju mijiedarbība krīzes apstākļos. Ja būtu tāds regulējums, tas mums būtu atvieglojis vienu otru jautājumu,» uzteicot prezidenta iniciatīvu un uzsverot, ka Satversmes grozīšana ir tikai Saeimas privilēģija, ne valdības, teica premjers.
Uzmanīgu atbalstu 81. panta atjaunošanai jaunā redakcijā pauž konservatīvo Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs. Viņš uzskata, ka Valsts prezidenta piedāvātā jaunā redakcija ir ļoti labs pamats diskusiju uzsākšanai un labākā risinājuma atrašanai, taču esot jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem, lai, atkal grozot Satversmi, netiktu pieļautas vecas kļūdas. «Mēs negribētu atkārtot pieļautās kļūdas vai tās nianses, kas kalpoja par pamatu tam, ka šis pants, iespējams, tika izmantots ne gluži leģitīmi,» teica politiķis.
Arī Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars un Attīstībai/Par! pārstāvošais Juris Pūce uzskata, ka 81. panta atjaunošana varētu būt lietderīga, taču likumdevējam, veidojot tā redakciju, vajadzētu ļoti rūpīgi izvērtēt, kā ar to tiks ietekmēts izpildvaras un lēmējvaras balanss.
Uz Satversmes 81. panta reanimēšanu ar aizdomām lūkojas KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs. Organizācijai šķiet, ka, paplašinot valdības pilnvaras, rodas risks, ka var izveidoties mazākuma valdība, kura
81. panta aizsegā pieņemtu lēmumus, ignorējot parlamenta vairākuma gribu.
Te gan jāņem vērā, ka Satversmes grozīšana un līdz ar to 81. panta reanimēšana nav ātrs process, jo pamatlikuma grozījumi obligāti jāskata trijos lasījumos un Saeimas sēdēs noteikti jāpiedalās vismaz divām trešdaļām deputātu.