Aicina Saeimas deputātus piesaistīt ekspertus vērtējumam par Rīgas Svētā Pētera baznīcas statusu

Katoļu baznīcas informācijas aģentūras (KABIA) dibinātājs Alberts Jodis izsūtījis atklātu vēstuli 13. Saeimas deputātiem, atklājot iespējamo tiesisko normu kolīziju Rīgas Svēta Pētera baznīcas jautājumā. Viņš aicināja Saeimas deputātus piesaistīt ekspertus vērtējumam par Rīgas Svētā Pētera baznīcas statusu.

“Vēlos Jūs informēt, ka šodien, 2. decembrī, balsojot par Likumprojektu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” Jūs veiksiet sekojošu starptautiska līguma ar likuma statusu pārkāpumu,” uzrunājot deputātus, norādīja Jodis.

“Kā zināms, kopš 25.10.2002. ir spēkā Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgums, kura 22. pants skan sekojoši: “Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojums ir svarīga Latvijas Republikas nacionālā mantojuma sastāvdaļa. Latvijas Republika un Katoļu Baznīca, savstarpēji vienojoties, uzņemas pienākumu nodrošināt tā uzturēšanu un aizsardzību un padarīt to par pieejamu sabiedrībai, ņemot vērā tā uzglabāšanas drošības prasības un starptautisko tiesību normu noteiktos ierobežojumus.” Saite: https://likumi.lv/ta/id/66743-latvijas-republikas-un-sveta-kresla-ligums,” sacīja Jodis.

Viņš uzsver, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca (dibināta 1209. gadā) ir neatņemams Romas Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojums (Romas katoļu baznīca no 1209. līdz 1524. gadam (līdz svētbilžu grautiņiem Rīgā) un katoļu dievkalpojumu svinēšana atsākta 2017. gadā).

“Pirms lemjat par tās juridisko statusu, lai izvairītos no starptautisko tiesību normu pārkāpuma, aicinu sasaukt ekspertu komisiju, kura pārliecināsies un sniegs ekspertu atzinumus:

a) vai Svētā Pētera baznīcas ēka un tās arhitektūra var vai nevar tikt uzskatīta par Romas Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojumu,
b) vai Svētā Pētera baznīcas interjers var vai nevar tikt uzskatīts par Romas Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojumu,
c) vai Svētā Pētera baznīcā atrodošās sakrālās mākslas vērtības var vai nevar tikt uzskatītas par Romas Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojumu,
d) vai Svētā Pētera baznīcā atrodošās reliģiskie kulta priekšmeti var vai nevar tikt uzskatīti par Romas Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojumu,
e) vai Svētā Pētera baznīcās kapenēs apbedītiem katoļu garīdzniekiem ir vai nav nosakāms kāds īpašs statuss (kā zināms, piemēram, Rīgas Doma baznīcā jeb Sv.Marijas katedrālē atdusas katoļu svētais Meinards),
f) jebkuru citu ekspertīzi, kas saistīta ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridisko, arhitektūras un māksliniecisko statusu, kas noteiktu vai Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums ir vai nav pretrunā Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumam.

Daru zināmu, ka Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Petars Antuns Rajičs un Vatikāna Valsts sekretariāts ir informēti par radušos situāciju,” vēstules noslēgumā pauž Jodis.

Kā zināms, šodien, 2. decembrī, Saeimā tiks izskatīts likums par Rīgas Svētā Pētera baznīcu, kas noteikts, vai tā nonāks Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) pārziņā.