Artis Pabriks: “zem sitiena” ir ilgtspējīgas aizsardzības industrijas attīstība

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka šobrīd “zem sitiena” ir ilgtspējīgas aizsardzības industrijas attīstība, jo apgrūtināta valsts aizsardzības koncepcijā ietverto uzdevumu izpilde. Viņš uzskata, ka Latvija paveikusi milzu darbu cīņā ar finanšu noziegumiem, taču šobrīd būtiski ir neapgrūtināt godīgu uzņēmēju darbu un vairāk fokusēties valsts ekonomiskās attīstības virzienā.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzīst, ka ļoti neilgā laika posmā, pārliecinoši un stingri rīkojoties, atbildīgās institūcijas paveikušas milzu darbu cīņā ar naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem. Latvijai nozīmīgs ir arī noslēgtais Latvijas un ASV līgums, kas paredz ASV Finanšu ministrijas tehniskās palīdzības sniegšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas jomā.

Vienlaikus viņš ar rūgtumu secina, ka šai cīņai ir arī otra puse. “Viennozīmīgi esmu gandarīts par mūsu finanšu institūciju uzraugošo iestāžu profesionālo darbu, kas ir pierādījušas savu rīcībspēju, aizsardzības nozares valodā runājot, – cīņā ar ienaidnieku. Un piekrītu, ka mums jābūt spējīgiem efektīvi cīnīties ar noziedzību, taču būtiski – neapgrūtināt labu uzņēmumu un investoru iespējas biznesam. Tāpēc man nav saprotams, kāpēc vairākiem godīgiem un pārbaudītiem uzņēmumiem, kas darbojas aizsardzības nozarē, pēdējo gadu laikā bez skaidri formulētiem un pamatotiem iemesliem bankas ir atteikušas attīstības projektu finansējumus, jaunu kontu atvēršanu vai, atsevišķos gadījumos, uzņēmumu esošie konti vienkārši slēgti. Rezultātā uzņēmēji ir spiesti reģistrēt savu darbību ārvalstīs vai izmantot ārvalstu finanšu institūciju pakalpojumus, ” A. Pabriks.

Finanšu institūciju uzdevums – apkalpot nevis apkarot

Ministrs pārliecināts, ka šobrīd jāsāk nākamais posms, kad sistēma, kas jau ir būtībā “attīrīta”, jāstimulē attīstībai. Tāpēc mūsu galvenais uzdevums šodien ir nākotnes ilgtspējīgas banku sistēmas izveidošana un nostiprināšana. Sistēmas, kas veicina uzņēmēju motivāciju strādāt un attīstīties Latvijā, kā arī investoru interesi par iespēju darboties mūsu valsts tirgū. Šai sistēmai, protams, jābūt tādai, lai savlaicīgi spētu identificēt tos, kuriem galvenais mērķis ir izmantot finanšu institūcijas nelikumīgu mērķu realizēšanai. Vienlaikus šo institūciju galvenais uzdevums ir apkalpot nevis apkarot uzņēmējus.

“Būtībā veselā organismā (sistēmā) ir iemitinājies baiļu vīruss. Esam nokļuvuši absurdā situācijā, kad godīgam uzņēmējam jāpierāda, ka viņš nav vainīgs. Tiesiskā valstī tas nav pieļaujams!” A.Pabriks. Aizsardzības ministrija par situāciju nozarē ir informējusi Latvijas valdību, atkārtoti konsultējusies ar finanšu sektora darbības uzraugiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un pat atsevišķi uzrunājusi Latvijas lielākos finanšu pakalpojumu sniedzējus. Vairākkārt piedāvājot izsmeļošu skaidrojumu par kārtību, kādā Latvijas valsts iestādes (t. sk. Aizsardzības ministrija) kontrolē stratēģiskas nozīmes preču apriti un ar to saistīto uzņēmējdarbību. Tāpat ministrija aicinājusi nākt klajā ar konkrētām papildu likumdošanas iniciatīvām stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroles gadījumos, kad tiek paustas bažas par pastāvošā regulējuma varbūtējām nepilnībām.

A.Pabriks: “Kā aizsardzības ministrs vēlos norādīt – ja vēlamies ilgtspējīgu aizsardzības industrijas attīstību, tad mums ir jānodrošina valsts aizsardzības koncepcijā ietverto uzdevumu izpilde. Šobrīd tā ir apgrūtināta! Daudzi vietējie uzņēmēji ir spiesti reģistrēt savu darbību ārvalstīs vai izmantot ārvalstu finanšu institūciju pakalpojumus tikai tāpēc, lai varētu izdzīvot! Lai netiktu iesaldēti to finanšu līdzekļi; lai nevajadzētu nedēļu un pat mēnešu garumā bankai skaidrot uzņēmuma darījumus un, lai galu galā, uzņēmums nepaliktu pie sasistas siles. Jo tā vietā, lai strādātu, tam laiks un enerģija jāveltī pierādot savu nevainīgumu. Loģiski, ka viss iepriekš minētais ievērojami apgrūtina arī stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroli, vairojot ar finanšu darījumu kontroli saistītos riskus! Tāpēc mans vēlējums – ir laiks graut un laiks celt! Šobrīd pienācis laiks celt, ko pieprasa arī mūsdienu ekonomiskā situācija un sabiedrība.”

Komentāri