Atkušņa pazīmes ZZS un JKP attiecībās mānīgas

Jau vairākkārt vēstīts, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) kategoriski atsakās strādāt valdībā, kurā darbojas arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti. Abu partiju pirmā tikšanās īsi pēc vēlēšanām noritēja vien aptuveni 20 minūtes, kurās konservatīvie paziņoja savu nostāju un atvadījās no politiskajiem konkurentiem. Arī vēlāk JKP atteicās piedalīties partiju konsultācijās, ja tajās bija pieaicināta ZZS. Taču otrdien A. Gobzema sasauktajā sešu par latviskām sevi dēvējošo partiju sanāksmē JKP sēdās pie viena galda ar ZZS.

ZZS sarunu vedēju grupā strādājošais Edgars Tavars uzsver, ka zaļzemiekiem nav nekādu iebildumu sastrādāties vienā valdībā ar konservatīvajiem, tādēļ to klātbūtne sarunās uzskatāma par pašsaprotamu, ja jaunā Saeima vēlas izveidot pēc iespējas plašāku, tātad arī stabilāku valdību.

Savukārt JKP līderis Jānis Bordāns noliedz, ka viņa vadītās partijas pārstāvju klātbūtne sarunās, kurās piedalās arī ZZS, liecinātu, ka konservatīvie pārskatījuši savas sarkanās līnijas. Politiķis norādīja, ka JKP seko A. Gobzema aicinājumam piedalīties viņa vadītajās sarunās, neizsakot ultimātus – tieši tā, kā rīkojās KPV LV J. Bordāna vadīto sarunu laikā. Vienlaikus konservatīvo līderis informēja, ka JKP jebkurā sarunu posmā, ja tās novirzās organizācijai nepieņemamā gultnē, var izstāties no šī procesa.

Procesu A. Gobzems sadalījis desmit tikšanās reizēs, kas ir tieši tik daudz, lai iekļautos Valsts prezidenta noteiktajos laika rāmjos – pēdējā diena, kad A. Gobzems var uzrādīt prezidentam Saeimas vairākuma atbalstītu valdību, ir 10. decembris.

Otrdien pirmajā tikšanās reizē sarunu dalībnieki tikai vienojušies par tālāko sarunu darba plānu un laika grafiku, kā arī parakstījuši konfidencialitātes vienošanos. A. Gobzems iecerējis, ka šodien partijas vienosies par koalīcijas sadarbības principiem. Piemēram, par valdībā strādājošo partiju sadarbības principiem un to Saeimas frakciju pārstāvju pienākumiem un tiesībām.

Rīt KPV LV jau piedāvās parakstīt koalīcijas partiju sadarbības memorandu, kurā iecerēts atrunāt arī iekšējo un ārējo komunikāciju, un tikai parīt partijas ķersies pie reformu saraksta izstrādāšanas un to realizēšanas laika grafika. A. Gobzems skaidro, ka pamatā šim sarakstam būs jau iepriekš KPV LV izstrādātā valdības deklarācija.

Partiju atbildības jomas jaunajā valdībā paredzēts sadalīt trīs tikšanās reizēs. Pirmajā A. Gobzems iepazīstinās partijas ar savu piedāvājumu un divpusējās sarunās uzklausīs to vēlmes. Jau nākamajā dienā partijām tikšot piedāvāts pārskatītais ministriju sadalījums un nepieciešamības gadījumā atkārtotas divpusējas sarunas.

Gobzems ir otrais nominētais premjera amata kandidāts, kurš mēģinās izveidot valdību. Iepriekš prezidents bija uzticējis valdības veidošanu JKP līderim J. Bordānam, kam tas neizdevās.

Jau ziņots, ka intervijā Neatkarīgajai SAB direktors Jānis Maizītis pauda, ka J. Gobzema vētīšana, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam, varētu ilgt pat pusgadu. KPV LV parlamenta vēlēšanās ieguva otro vietu ar 14,25% vēlētāju atbalstu un 16 deputātu vietas 13. Saeimā.

Foto: Saeimas kanceleja