Attīstībai/Par! cieš sakāvi abās frontēs
Attīstībai/Par!, kuras biedri aizvadītās nedēļas nogalē notikušajā organizācijas kongresā daudzināja savu ietekmi, ceturtdien Saeimā piedzīvoja dubultu sakāvi. Koalīcijas partneru neuzticības dēļ tālāka virzība tika liegta gan likumprojektam par ebreju īpašumu restitūciju, gan Dzīvesbiedru likumam. Tiesa, ja pēdējā likumprojekta liktenis šajā Saeimas sasaukumā nu ir skaidrs, restitūcijas jautājums aktualitāti tajā nezaudēs.
Pēc tam, kad Attīstībai/Par! nāca klajā ar priekšlikumu, atlīdzinot holokaustā laikā nodarītos zaudējumus Latvijas ebreju kopienai, desmit gadu laikā tai izmaksāt 40 miljonus eiro, sabiedrību pāršalca nepārprotama sašutuma un neizpratnes vilnis. Iecerei iebilstošie viedokļi svārstījās no klaji antisemītiskiem saukļiem līdz norādēm uz to, ka Latvijas valsts nav piedalījusies holokaustā un tādēļ tai arī nav jāmaksā kompensācijas, jo vairāk tādēļ, ka tā kompensācijas maksājusi jau iepriekš.
Aizvadītajā nedēļā Saeima atteicās šo likumprojektu iekļaut darba kārtībā. Vēl nedēļas sākumā Attīstībai/Par! kusli centās pārliecināt sabiedrību un partnerus, ka ar likumu tā vēlas nodibināt vēsturisko taisnību un pildīt valsts starptautiski dotos solījumus, taču neveiksmīgi. Neoficiāla informācija liecina, ka partiju apvienību Attīstībai/Par! pievīluši partneri koalīcijā – Jaunā konservatīvā partija un KPV LV, kas sākotnēji solījuši piedalīties restitūcijas tālākā virzīšanā.
Trešdien, apzinoties izgāšanos, partijas pārstāvji vērsās pie likumprojektu atbalstījušajiem partneriem ar priekšlikumu atsaukt parakstus no likumprojekta un izņemt to no Saeimas ceturtdienas darba kārtības. Diemžēl šāds risinājums vairs nebija iespējams, jo balsojums par likumprojekta nodošanu komisijām jau oficiāli bija iekļauts darba kārtībā, un tas nozīmēja, ka pirms tā noņemšanas no trases vienam deputātam jāuzstājas par likumprojekta nodošanu komisijām, bet citam – pret.
«Ņemot vērā mūsu koalīcijas partneru viedokli, ka jautājums par labas gribas atlīdzinājumu holokausta upuriem nav bijis līdz galam izdiskutēts un nepieciešama turpmāka apspriešana, mēs, likumprojekta parakstītāji, vēlamies atsaukt iesniegto likumprojektu, lai dotu iespēju jums par to diskutēt tālāk Saeimas frakciju starpā un Latvijas sabiedrībā. Manuprāt, būtu bijis pareizi to svērt un diskutēt pēc nodošanas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, bet šodien nav gatavības par to balsot,» pauda Attīstībai/Par! līderis Daniels Pavļuts un Saeimas prezidijam iesniedza parakstu atsaukšanas apliecinājumu.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli tribīnē kāpa arī likumprojektam visasāk iebilstošās Nacionālās apvienības pārstāvis Edvīns Šnore. «Manās rokās ir Izraēlas lielākā laikraksta Israel Hayom raksts, kurā vēstīts, ka Latvijas ebreju līdere Gita Umanovska ir KGB aģente, kura ir ziņojusi par saviem tautas brāļiem čekai (..) Tātad persona, kura, saskaņā ar VDK kartotēku, ir sadarbojusies un strādājusi čekas uzdevumā, kura ir atbalstījusi PSRS okupācijas režīmu, tagad grasās saņemt kompensāciju par PSRS režīma cilvēkiem atņemto mantu. Tas, manuprāt, ir līdzīgi kā piešķirt kompensāciju par nacistu upuriem nozagto mantu vienam Gestapo aģentam. Manuprāt, tālāk nav kur iet,» aplausu pavadījumā teica E. Šnore, kam sekoja Saeimas priekšsēdētājas paziņojums, ka likumprojekta virzība apstādināta.
Taču diskusija par restitūcijas likumu turpināsies ne tikai Saeimā. Zināms, ka Jauno Vienotību pārstāvošais premjerministrs Krišjānis Kariņš jūlija sākumā dosies uz ASV, un droši var teikt, ka šīs vizītes laikā viņam stratēģiskajam partnerim, kas jau izsenis rūpējies par ebreju kopienas labklājību Latvijā, nāksies skaidrot radušos situāciju.
Restitūcijas likums, līdz tā virzītāji apzinājās neveiksmi, Saeimā tika marinēts nedēļu, bet ar Attīstībai/Par! izstrādāto Dzīvesbiedru likumu parlamentārieši neauklējās. Ar pārliecinošu vairākumu – 64 par un tikai deviņi pret – likumprojekts tika iekļauts Saeimas darba kārtībā, taču, balsojot par likuma nodošanu atbildīgajai komisijai, balsis sadalījās diametrāli pretēji. Tikai 23 deputāti no Attīstībai/Par!, Jaunās Vienotības un Saskaņas vēlējās likuma tālāku virzību, bet 60 deputāti bija pret to.
Jāatgādina, ka Dzīvesbiedru likums paredzēja leģitimizēt kopdzīvi divām fiziskām personām, kas atvieglotu to personu sadzīvi, kas kaut kādu iemeslu dēļ nevēlas vai likums tām liedz slēgt laulību.
D.Pavļuts gan negrasās padoties un sola, ka šī Saeimas sasaukuma laikā atsāks diskusiju par abiem likumprojektiem.