Ministre apšauba tiesībsargu: aprūpes centrā viss lieliski

Kamēr tiesībsargs sagaida Labklājības ministrijas atbildi uz savu ziņojumu par konstatētiem cilvēktiesību pārkāpumiem sociālās aprūpes centru reorganizācijas procesā, labklājības ministre Ramona Petraviča aizbrauc uz sociālās aprūpes centru Ezerkrasti, kurā, tiekoties ar klientiem un darbiniekiem, saņem «cildinošus izteikumus» par centra darbību, un tas ministrei licis apšaubīt, ka notiek vai notikuši kādi pārkāpumi.

Ministres paziņojumam līdzi nāk arī pozitīvisma caurstrāvotas fotogrāfijas, kurās redzama ministre kopā ar aprūpes centra klientiem.

Neatkarīgā rakstīja, ka Labklājības ministrijai līdz piektdienai, 21. jūnijam, jāsniedz skaidrojums tiesībsargam par notiekošo valsts sociālās aprūpes centra Rīga filiāles Baldone reorganizācijas procesu, proti, slēgšanu un tā iemītnieku pārvietošanu uz filiāli Ezerkrasti. Divās neplānotās pārbaudēs Tiesībsarga biroja darbinieki, kā arī pieaicinātie neatkarīgie eksperti vērtēja, kā notiek klientu pārcelšana no viena pansionāta uz otru, vai tiek ievērotas šo cilvēku tiesības. Otrs pārbaudes iemesls bija noskaidrot, vai un kā ir ieviestas tiesībsarga rekomendācijas. Jau iepriekš tiesībsargs bija konstatējis, ka ir pārkāptas virkne tiesību sociālās aprūpes centrā, piemēram, centra iemītniekiem netika nodrošināta sava personiskā apakšveļa. Tiesībsargs Juris Jansons vēstulē arī norādīja, ka Labklājības ministrija kā pansionāta iemītnieku pārcelšanas mērķi nosaukusi deinstitucionalizācijas procesu un ģimeniskai pietuvinātas vides veidošanu pansionātu iemītniekiem, tomēr šāds mērķis un centra iemītnieku pārcelšana vienkārši uz citu, turklāt daudz lielāku centru, ir pretrunā deinstitucionalizācijas procesam, nemaz nerunājot par ģimenisku vidi.

Vēstuli Labklājības ministrijai tiesībsargs nosūtīja jau 12. jūnijā, taču uz aprūpes centru Labklājības ministrija aizbrauca tikai pēc tam, kad informācija par tiesībsarga tur konstatēto parādījās publiski. Ministre to skaidro kā nepieciešamību rīkoties «sabiedrības sakāpinātās intereses dēļ», jo līdz tam viņa un Labklājības ministrijas ierēdņi bija izteikuši aicinājumu līdz oktobrim netraucēt un lieki neuztraukt cilvēkus, kuri pakļauti šim pārcelšanās procesam. «Arī es biju spiesta pārkāpt pati savus ieteikumus un lieku reizi emocionāli traumēt Ezerkrastu iemītniekus ar vizīti iestādē,» sašutumu par pārbaudēm Ezerkrastos pauda ministre.
Tomēr, kā izriet no Tiesībsarga biroja darbinieku stāstītā, emocionālā trauma cilvēkiem ar garīga un fiziska rakstura traucējumiem bija pats reorganizācijas un pārcelšanas process, kas noticis steigā un haosā, nevis kādu personu apmeklējums aprūpes centrā. Piemēram, daži cilvēki vienkārši salikti pa istabām pie citiem iemītniekiem, kurus viņi redz pirmoreiz dzīvē, nepaskaidrojot un nepalīdzot iekārtoties.

«Konstatētie it kā rupjie cilvēktiesību pārkāpumi neiztur nekādu kritiku,» paziņojusi ministre, gluži otrādi – telpas esot labā tehniskā stāvoklī, gaumīgi iekārtotas, aprīkotas, iemītniekiem nodrošināts viss nepieciešamais dzīvošanai, rehabilitācijai un ārstniecības procedūrām. Faktiski ministre apšauba tiesībsarga secināto un nesaredz, ka aprūpes centrā vai pašā reorganizācijas procesā būtu pieļautas kādas kļūdas.

Lēmumu par filiāles Baldone reorganizāciju Labklājības ministrija pieņēma pēc ēkas tehniskā stāvokļa izvērtēšanas, ekspertu ieteikumiem un tiesībsarga rekomendācijām jau 2018. gadā. Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Aldis Dūdiņš Neatkarīgajai pastāstīja, ka par reorganizācijas izpildi un klientu pārcelšanu ir atbildīga valsts sociālās aprūpes centra Rīga vadītāja. Sākoties šim procesam, viņai bija jānodrošina klientu tiesību ievērošana, sākot jau no informācijas izskaidrošanas, iztaujāšanas, kur cilvēki vēlas pārcelties. «Visam jānotiek klientu vislabākajās interesēs,» sacīja A. Dūdiņš. To, vai tas tā noticis, pašlaik vērtē Labklājības ministrija, kas pieprasījusi paskaidrojumu no Rīga vadītājas Elvīras Kiseles. Tiesa, A. Dūdiņš arī pastāstīja, ka par reorganizācijas procesu direktore regulāri informē ministriju rakstiski. Vai tajā būs pieļauti kādi pārkāpumi, ministrija vērtēs. Paskaidrojums no direktores vakar vēl nebija saņemts. Kāds būs gala ziņojums, pašlaik grūti saprast, jo ministre savā paziņojumā jau skaidri pavēstījusi, ka tiesībsarga pārkāpumus neatzīst.

Uz citu jautājumu – kā klientu pārcelšana no viena centru uz citu ir saistīta ar deinstitucionalizāciju (aprūpes nodrošināšanu ārpus institūcijām), kas minēta rīkojumā, A. Dūdiņš skaidro: deinstitucionalizācijas ietvaros esam apņēmušies slēgt trīs filiāles, tātad trīs aprūpes centrus. Tomēr pārceļot cilvēkus vienkārši uz citu ēku, nemainās jau institūcijās dzīvojošo skaits… Turklāt Ezerkrasti, šķiet, pašlaik ir vislielākā aprūpes iestāde Latvijā, kur iemītnieku skaits tuvojas 500 cilvēkiem. «Mēs noteikti vēlētos, lai cilvēki nedzīvotu institūcijās, tomēr realitāte ir tāda, ka visiem sabiedrībā balstītu pakalpojumu nodrošināt pašlaik nevaram. Piemēram, vairāki klienti bija izteikuši vēlmi palikt Baldonē uz dzīvi, bet pašvaldībai nav tādu iespēju, nav pakalpojumu,» sacīja A. Dūdiņš. Viņš sola, ka ministrija vērtēs Ezerkrastu nākotni.

Foto: F64

Komentāri

cumshots vines.https://www.yoloxxx.com/

www.yaratik.pro