Baltijas Asamblejas balvu mākslā piešķirs latviešu kino režisoram Dāvim Sīmanim
Piektdien, 27.septembrī, Saeimā vērtējot Baltijas Asamblejas (BA) balvas kandidātus, starptautiska žūrija lēma šī gada balvu mākslā piešķirt latviešu kino režisoram Dāvim Sīmanim par starptautiski novērtētu, Berlīnes kinofestivālā apbalvotu spēlfilmu “Marijas klusums”. Filma ir Latvijas un Lietuvas kopražojums, kas augstā mākslinieciskā līmenī runā par visai Baltijai nozīmīgiem un liktenīgiem vēsturiskiem notikumiem.
Žūrija lēma balvu literatūrā piešķirt igauņu rakstniekam un dzejniekam Reinam Raudam (Rein Raud) par noveli “Katkurong” (“Sērgas vilciens’’).
Savukārt BA balvu zinātnē saņems lietuviešu zinātnieks Lims Kupčinsks (Limas Kupčinskas) par izcilu ieguldījumu fundamentālajos un klīniskajos pētījumos, inovācijām gremošanas un aknu slimību jomā, kā arī profesionāliem zinātniskiem sasniegumiem.
Katras balvas apjoms ir 5000 eiro, un tās plānots pasniegt gadskārtējā BA sesijā šī gada 17.oktobrī Lietuvā.
Žūrijā bija deviņi literatūras, mākslas un zinātnes eksperti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Latviju žūrijā pārstāvēja Ieva Kolmane, Valdis Muktupāvels un Edīte Tišheizere.
Līdztekus uzvarētājiem BA balvai šogad bija nominēti:
literatūrā:
lietuviešu dzejnieks, esejists, literatūrkritiķis un tulkotājs Toms Venclova (Tomas Venclova) par jaunāko dzejas grāmatu “Už Onos ir Bernardinų” (“Aiz Annas un Bernardiešiem”);
latviešu rakstnieks Arno Jundze par romānu “Es nemiršu nekad”;
mākslā:
Valsts dziesmu un deju ansamblis “Lietuva” par brīvības aizstāvjiem veltīto teātra oratoriju “13”;
igauņu māksliniece un pasniedzēja Kristi Kongi (Kristi Kongi<) par aktīvu un daudzpusīgu radošo darbu;
zinātnē:
latviešu pētniece Beata Paškevica par Frīdriha Bernharda Blaufūsa autobiogrāfijas “Dzīvesgājums” tulkojumu, izdevuma sastādīšanu, komentēšanu, Blaufūsa tekstu bibliogrāfijas izveidi, kā arī pārskata “Par Frīdriha Bernharda Blaufūsa dzīvi un literāro darbību” izstrādi;
igauņu pētniece un Tartu Universitātes Mediju studiju profesore Andra Sībaka (Andra Siibak) par pēdējo piecu gadu laikā veiktajiem pētījumiem (kopā 32 zinātniskie raksti), kas veltīti jauno digitālo tehnoloģiju lietotājiem un potenciālajām iespējām un riskiem, ko jaunās tehnoloģijas rada to lietotājiem un sabiedrībai kopumā.
BA balva ir dibināta 1994.gadā, un to ieguvuši daudzi pazīstami kultūras, zinātnes un mākslas jomas darbinieki.
Pērn balvu zinātnē saņēma Latvijas mākslas zinātnieks Arnolds Laimonis Klotiņš par monogrāfijām ”Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944-1953” un “Mūzika bēgļu gaitās: Latviešu mūzikas dzīve un jaunrade pēckara Eiropā 1944-1951”. Literatūrā balvu piešķīra tulkotājam un dzejniekam Antanam Jonīnam (Antanas A. Jonynas) par sonetu krājumu “Naujieji sonetai” (“Jaunie soneti”), savukārt mākslā – māksliniekam Pēteram Lauritsam (Peeter Laurits) par izcilu un daudzpusīgu mākslinieka darbu un projektu “Biotoopia” (“Biotopija”).