Latvijā žurnālistu darbības pamatā joprojām ir kalpošana sabiedrības interesēm. Žurnālistu ētikas kodekss nosaka, ka tā galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju. Tas arī nosaka, ka žurnālistiem jāiestājas par daudzpusīgu viedokļu apmaiņu, analītisku un kritisku nostāju pret politisko, ekonomisko un tiesu varu, aizstāvot sabiedrības un indivīda tiesības. Taču, lai arī kā žurnālisti censtos atainot patiesību, ne vienmēr par to viņi tiek apbalvoti ar uzslavām – vislielākais nosodījums gan nenāk no sabiedrības, bet gan no tiem, kuriem no šādas patiesības, šķiet, ir bail visvairāk.
Portāls “Dienas Ziņas” ir viens no jaunākajiem Nacionālās mediju grupas (NMG) resursiem, taču jau īsā laikā spējis attīstīt pamanāmu dinamiku, pulcējot ap sevi plašu lasītāju loku. Portāls regulāri informē lasītājus par jaunumiem Latvijā un pasaulē, tai skaitā ar kritisku aci vērtē politiskos notikumus.
Šajās dienās, lai noskaidrotu atsevišķus jautājumus saistībā ar Jauno konservatīvo partiju (JKP), “Dienas ziņas” žurnāliste sazinājās ar JKP biroju, zvanot uz tās mājaslapā norādīto kontakttālruni medijiem: +371 28189091, lai iegūtu nepieciešamo informāciju. Diemžēl plašāka saruna izpalika, jo pēc tam, kad žurnāliste norādīja, ka pārstāv portālu “Dienas Ziņas”, vīrieša balss otrā klausules pusē asi norādīja, ka nekādā gadījumā nerunās, jo “Dienas Ziņas”, viņaprāt, esot viltus ziņu portāls.
Smags apvainojums, piekritīsiet? Laikā, kad JKP vadītājs Bordāns sāka savu politisko karjeru, arī bija populāras dažādas birkas, kā diskreditēt kādu cilvēku vai organizāciju, piemēram, “imperiālistu līdzskrējējs”, “pūstošais kapitālists”, “Tēvoča Sema sabiedrotais” un citas, ar kurām apveltīja tos, par kuriem tas pats Bordāns, iespējams, savulaik balsoja, lai izslēgtu no komjaunatnes, acīmredzot, kā Ļeņina ideālu necienīgus.
Varbūt nedaudz pārspīlēts salīdzinājums? Tas rūgtuma dēļ par politiķu attieksmi.
Un kur tad ir šīs viltus ziņas portālā “Dienas Ziņas”, uz kurām norāda JKP runātājs? Mēs neatradām nevienu. Varat pārliecināties paši – tādu portālā nav un nekad nav bijis.
Bet kā ir ar pašiem JKP? Mēs visi taču zinām, kādi JKP ir “solījumu čempioni” – vai tik tā nebija Jaunā konservatīvā partija, kas paredzēja samazināt par 30% valsts pārvaldē strādājošo skaitu un apvienot visas tiesībsargājošās iestādes vienā? Vai tas nebija JKP rīcības plāns, kas jau šī gada sākumā paredzēja to, ka minimālā alga būs 500 eiro mēnesī, neapliekamais minimums algai būs 500 eiro mēnesī, neapliekamais minimums pensijai būs 500 eiro mēnesī, kā arī minimālā pensija 200 eiro mēnesī?
Spilgta ilustrācija šiem solījumiem ir 2018. gada ieraksts no kādas intervijas sabiedriskajā medijā:
Un nav pat tik svarīgi, vai JKP līderis par 500 eiro minimālo pensiju ir pārteicies, vai arī tā domājis – ir skaidri redzams, ka solīšana pirms vēlēšanām ir situsi augstu vilni un pārņēmusi politiķu prātu, daudz nedomājot par to, kā šos solījumus izpildīt.
Vienīgais, ko JKP kopš ievēlēšanas brīža ir paveikusi – definējusi viņu skatījumā to, kas ir “bezkompromisa tiesiskums”, un Juraša vietā nosēdinājuši Saeimas krēslā kartona gabalu, par kuru smējās gandrīz vai visa Latvija.
Varbūt šie ir tie patiesie iemesli, kādēļ JKP izvēlas runāt tikai ar sev draudzīgiem (un pieradinātiem?) žurnālistiem, jo baidās no neērtiem jautājumiem par saviem jau aizmirstajiem solījumiem? Rezumējot iepriekš pausto, vai tā varētu būt, ka pati JKP sanāk nekas cits, kā viltus partija, kas tikusi pie varas ar lētu “uzmetienu”?
Un noslēgumā – ziniet, Bordān, – bezkompromisa tiesiskuma vīģes lapa, lai, ar to piesedzoties, pūstu sabiedrībai miglu acīs un nelabu smaku – nepalīdzēs.