Bijušais tieslietu ministrs: Bordāna rīcība ir vistīrākā veidā iejaukšanās tiesu sistēmas neatkarībā

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns mēģina ietekmēt tiesu lēmumus, uzskata bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Kā zināms, šonedēļ tieslietu ministrs Bordāns izplatīja paziņojumu, ka “Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja izteikumi par Lemberga prāvu un kolēģiem grauj tiesu varas reputāciju un apdraud investīcijas Latvijā”. Bordāns ir aicinājis Tieslietu padomi izvērtēt AT priekšsēdētāja Aigara Strupiša rīcības ētiskumu un pieņemt koriģējošu rezolūciju, jo, pēc Bordāna teiktā, amatpersona ar apgalvojumiem bez pierādījumiem ir grāvusi sabiedrības uzticēšanos Lemberga prāvas tiesnesei un tiesu varai kopumā.

Intervijā “Neatkarīgajai” Grīnvalds norādīja, ka “Tieslietu sistēma Tieslietu padomē skata tiesu jautājumus, lai aizsargātu sevi no politiskās iejaukšanās. Šajā gadījumā ir tā, ka politiķis mēģinās Tieslietu padomē kaunināt Augstākās tiesu instances priekšsēdētāju.”

“Bordāna rīcība ir vistīrākā veidā iejaukšanās tiesu sistēmas neatkarībā. Tas ir mēģinājums tiesu sistēmu sev pakļaut un radīt vienveidīgu “pareizo” skatījumu, kā jātiesā tiesa, atbilstoši ministra redzējumam,” sacīja Grīnvalds.

Pēc advokāta paustā, izskatās, ka Bordāns tādējādi mēģina pateikt, ka Strupišam visi savi viedokļi pirms to paušanas ir jāsaskaņo ar tieslietu ministru: “Strupiša kungs jebkurā gadījumā ir Augstākās tiesu instances vadītājs. Jocīgi, ka ministrs mēģina nosodīt Strupiša kunga komentārus, kuri ir absolūti saprātīgi un raksturo situāciju, kā tika veidota Ekonomisko lietu tiesa (ELT). Ja tiek veidota tik specifiska tiesa, kā ELT, tad to vajadzēja veidot kā tiesnešu zonderkomandu (īpašo komandu). To vajadzēja veidot no tādiem juristiem, kuri ir apbružājušies ekonomikā, biznesā, kuri vadījuši savus biznesus vai bijuši tuvu vadībai un pārzina, kā biznesā tiek pieņemti lēmumi, slēgti darījumi. Tagad, izrādās, viņiem, par nodokļu maksātāju naudu vēl būs jāiziet apmācība. [..] Ja Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir skatījums un viedoklis, kā darbojas tiesu sistēma, tad tas ir tikai un vienīgi viņa viedoklis, un to nevajadzētu pielāgot politiskam viedoklim.”

Savukārt runājot par Strupiša izteikumiem par Lemberga prāvu, Grīnvalds norādīja, ka Strupišs uz notiekošo raugās kā akadēmiskais mācībspēks: “Viņš pauda viedokli par to, ka Lemberga lieta ir interesanta, laikietilpīga, materiālietilpīga; tiesnešiem un prokuroriem ir ko no tās lietas mācīties gan saistībā ar iztiesāšanas termiņiem, gan saistībā ar pieļautām kļūdām. Strupiša kungs nav runājis par spriedumu kā tādu, bet gan par lietu kā tādu, kura var kalpot kā mācību grāmata gan tiesnešiem, gan prokuroriem un arī studentiem. Šī lieta parāda to, cik nestabila Latvijā ir tiesu sistēma, kura var tikt ietekmēta ar jebkādiem ārējiem apstākļiem. Gadu desmitiem tiesāties nav labs tiesvedības piemērs.”

Kā zināms, Strupišs norādījis, ka Ventspils mēra Aivara Lemberga tiesas prāva, kas pirmajā instancē ilga 12 gadus, ir piemērs, pēc kura varētu rakstīt mācību grāmatu tiesnešiem un prokuroriem, kā nevajag darīt.

“Šī [Aivara Lemberga] lieta būs kā hrestomātisks piemērs tam, kā nedarīt. Ir jāpēta, kāpēc šī lieta tik ilgi tika novilkta. Un tad uz šīs lietas pamata ir jātaisa mācību grāmata tiesnešiem un prokuroriem, lai zinātu, kā turpmāk nedarīt,” nesen intervija LTV izteicās Strupišs.