Bijušais tieslietu ministrs: Premjeram jāatbild par savu ministru rīcību
Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs, bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds intervijā Neatkarīgajai skaidro, kā raisīt cilvēkos interesi apmeklēt Rīgu, kā arī dalās pārdomās par tieslietām, morāli un politiku.
– Šā gada 14. novembrī RTAB projekta Live Rīga īsfilmu sērija Rīga rīdzinieka acīm Vīnē saņēma visaugstāko atzinību no Starptautiskās Tūrisma filmu festivālu komitejas – pasaules labākās tūrisma filmas apbalvojumu GRAND PRIX CIFFT 2019. Kā tas ietekmēs tūristu piesaisti Rīgai?
– Šogad mums ir vislielākie panākumi – vismaz septiņas lielas starptautiskas balvas. Piedaloties šādos un līdzīgos konkursos, mēs gadu no gada krājam punktus pasaules tūrisma mārketinga vidē. Vienu brīdi bijām ļoti sīvā konkurencē ar Minheni un beigu beigās viņus uzvarējām. Vērtēšanu veica starptautiska profesionāļu žūrija, un sociālajos tīklos tika piesaistīta arī sabiedrība. Bet tūrismā nav tā – ja šodien tu izdarīji to un to, tad jau rīt būs tāds un tāds rezultāts. Rezultāts nāk pamazām, pakāpeniski. Rezultāti šī gada darbībai var būt redzami pēc gada, diviem vai pat četriem. Ja esam to sākuši darīt, tad nedrīkstam apstāties. Jebkura sevi cienoša pilsēta turpina intensīvi strādāt pie mārketinga. Šogad mēs dabūjām balvu. Žūrija un citu pilsētu pārstāvji, pat lielu pilsētu pārstāvji, nāca pie mums, spieda rokas, teica – malači, jūsu īsfilma uzrunā cilvēkus, raisa interesi par Rīgu, skubina uz turieni doties.
– Kāds ir jūsu galvenais vēstījums pasaulei par Rīgu?
– Ka Rīgā ir iespējams pilnīgi viss. Tādēļ jau tās īsfilmas ir ar izteiktu humora devu. Vienā klipā mēs rādām, piemēram, Rīgu mācītāja acīm; citā – Rīgu puišeļa hipstera acīm, putnu vērotāja acīm. Pēdējie divi klipi ir ar Aļonu Ostapenko, kur Rīga pasniegta kā tenisa galvaspilsēta. Rādām Rīgu arī ar Maira Brieža acīm. Pēdējais klips saistīts ar Zelta Tet Rīgas maratonu, kas notika šogad un notiks arī nākamgad. Stāstām, ka Rīga ir skriešanas galvaspilsēta; stāstām, ka Rīgā ir arī bēgošās līgavas. Šādas nestandarta, vienkāršas, humora piesātinātas epizodes cilvēkus ļoti uzrunā. Cits piemērs. Apmaksājām norvēģu blogeru uzturēšanos Rīgā. Viņa ceļo ar bērniņu pa pasauli un blogos ataino redzēto. Viņiem ir ļoti daudz sekotāju. Viņa, piemēram, pirmajā rītā uzfilmēja skaistu apkārtskatu no viesnīcas loga un tam pievienoja savas sajūtas: «Wow, kas par skaistu rītu Rīgā, te ir īstā vieta, kur pamosties!» Daudzi no tiem, kuri viņai seko, lemj – jā, patiešām, Rīga ir tā vieta, uz kurieni jābrauc. Tā ir iedvesmas pārnešana.
– RTAB sākāt strādāt šā gada februārī un jau maijā kļuvāt par valdes priekšsēdētāju?
– Jā. Tas bija saistīts ar KNAB darbībām birojā un liegumu diviem valdes locekļiem pildīt pienākumus. Ja tā var teikt, tad īstajā brīdī biju īstajā vietā ar savu pieredzi.
– Tikāt skaidrībā, cik daudz RTAB jeb rīdzinieku naudas aizgājis neceļos?
– KNAB veic izmeklēšanu. Ir izņemti ļoti daudz dokumentu. Esmu parakstījies par informācijas neizpaušanu. Kopš maija ir izdevies normalizēt biroja darbību, noturēt darbiniekus, ieviest birojā vairākas jaunas uz tiesiskuma stiprināšanu vērstas procedūras, kas man kā bijušajam tieslietu ministram ir pašsaprotamas. Veicu visu nepieciešamo, lai darbs birojā noritētu atbilstoši likumā un normatīvajos aktos noteiktajam tiesiskajam ietvaram. Nodibinājums RTAB ir īpašs. Tā dibinātāji ir Rīgas dome ar 70% daļu, aviosabiedrība airBaltic, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija un Latvijas Tūrisma aģentu asociācija – katram pa 10%. Ne tikai pašvaldība, bet arī šie 30% kapitāla daļu turētāji nevēlas, lai tiktu pieļautas nelikumības RTAB darbībā. Ko ir vai nav nodarījusi iepriekšējā valde, noskaidros izmeklēšana. Mēs cieši sadarbojamies ar izmeklēšanu un sniedzam viņiem visu nepieciešamo informāciju. Arī mēs esam ieinteresēti pēc iespējas ātrāk noskaidrot patiesību, nevis dzīvot aizdomu ēnā.
– Cik liels pašreiz ir RTAB budžets, un kas to finansē?
– Rīgas dome mūs pilnībā finansē. Budžets ir aptuveni četri miljoni eiro. Ar domi Rīgas Tūrisma attīstības birojam kopš 2011. gada noslēgts deleģēšanas līgums, kurā pašvaldība mums dod pilnvarojumu veikt tūristu piesaistes funkciju. Mēs darām to, kas būtu jāveic domei pēc likuma, un tādēļ dome šo funkciju veikšanai piešķir mums līdzekļus. Valsts kontrole mums pārmeta, ka neesot saprotamas mūsu funkcijas rīkot dažādus pasākumus un tos apmaksāt. Mēs turpinām strādāt, lai visas neskaidrības novērstu un lai, sākot ar nākamā gada budžetu, jau pilnīgi visas pozīcijas būtu ievietotas valsts pārvaldes prasībām atbilstošajos rāmjos.
– Vai jums ir metodoloģija, kas ļauj aprēķināt atdevi pilsētai no RTAB ieguldītajiem, piemēram, simt tūkstošiem eiro tūristu piesaistei?
– Tiešā veidā precīzi, kāda ir atdeve no ieguldītā, nevar pateikt. Piemēram, mēs dodamies uz darījumu konferencēm, tūrisma izstādēm, vēlamies Rīgai piesaistīt kongresus, konferences. Parastais tūrists atpūtnieks Rīgā diennaktī vidēji atstāj 136 eiro, bet kongresu vai konferenču dalībnieks Rīgā diennaktī iztērē no 400 līdz pat 1200 eiro. Darba devējs kongresa vai konferences dalībniekam ir samaksājis par viesnīcu, arī komandējuma naudu, un vēl bieži vien ir apmaksājis arī kādu izklaidi. Nākamgad mēs vēlamies lielāku akcentu likt uz darījumu tūrismu, kas mūsu valsts ekonomikai dod lielāku pienesumu. Varam sākt rēķināt: ja viens ierindas tūrists atstāj
136 eiro diennaktī un tādu diennakšu ir 3,5 miljoni, tad varam aprēķināt kopējo šeit atstāto summu – 476 miljoni eiro. Bet, ja šos 3,5 miljonus reizināt ar 400 vai 1200 eiro? Tā ir prātam netverama atdeve skaitļos. Mūsu budžets ir tikai četri miljoni eiro.
– Spriežot pēc Rīgas domes JKP deputāta Valtera Berga priekšlikuma, jau drīz vien viesnīcu darbinieki būs spiesti atklāt savus viesus ikvienam garām ejošam policistam un tādējādi ziņot vai stučīt savus klientus. Kāds ir jūsu viedoklis par šo JKP jaunievedumu?
– Tas laikam bija saistīts ar tūrisma nodevu, ko plāno ieviest no 2021. gada. Tad domē uzvirmoja arī tādi priekšlikumi. Mēs vēlamies, lai šī nodeva nozarei tiktu iekasēta pēc iespējas vienkāršāk, ar vienu klikšķi datorā, kur viesnīcā, izrakstot rēķinu, automātiski tiek pieskaitīts viens eiro par nakti. Jā. Piedalījos tajā sēdē. Bija priekšlikums likt viesnīcu darbiniekiem veidot žurnālu, kurā tiek reģistrētas viesnīcā dzīvojošas personas, un jebkurš policists jebkurā brīdī var ienākt viesnīcā un apskatīties, kādas personas tur ir apmetušās. Šāds priekšlikums tik tiešām atgādina senos padomju laikus.
– Kāds varētu būt patiesais iemesls likt viesnīcu darbiniekiem ziņot policijai par viesiem?
– Tas bija domāts, lai policisti varētu ātri ieskriet viesnīcā apskatīties, vai starp viesiem nav ieperinājies kāds terorists. Bet kā tad viņi pārbaudīs airbnb.com vai booking.com klientus? Lasīju Gregorija Deivida Robertsa grāmatu Šantarāms. Tur cita starpā aprakstīta Šū kundze, tai piederēja nams, kurā izklaidēm pulcējas dažādi sabiedrības slāņi, arī politiķi. Šai dāmai bija šāds žurnāliņš ar reģistrētajiem viesiem. Dāma tādā veidā manipulēja, šantažēja un pat spēja ietekmēt viena vai otra valstiska lēmuma pieņemšanu.
– No kurienes Rīgā visvairāk ierodas tūristi – no rietumvalstīm vai tomēr no bijušās PSRS teritorijas?
– Mērķa tirgi ir nemainīgi – Krievija, Vācija, Lielbritānija, Skandināvija, Lietuva, Igaunija. Šogad samazinājies tūristu skaits no ASV, kas saistīts ar kuplo apmeklējumu iepriekšējā gadā, kad bija dziesmu svētki un simtgades svinības. Precīzu statistiku apgrūtina tas, ka daudzi izvēlas apmesties ar airbnb.com vai booking.com starpniecību privātmājās vai dzīvokļos. Mums ir dati no Centrālās statistikas pārvaldes tikai par tūristu skaitu viesnīcās. Mēs esam uzsākuši komunikāciju ar airbnb.com. Viņi mums ir devuši pirmo statistiku. To mēs nevaram izpaust. Viņi mums dod informāciju, lai mēs saprastu, par kādu cilvēku apjomu mēs runājam.
– Ja tūristi ierodas Rīgā, savs labums atlec arī Siguldai, Cēsīm, Kuldīgai?
– Protams! Un ne tikai. Ir arī medību un golfa tūrisms. Piemēram, no Rīgas centra līdz golfa laukumiem ir aptuveni pusstundas brauciens. Jāturpina domāt, kā vēl dažādot tūrisma pakalpojumus. Piemēram, restorānu nedēļas, Street food, Svētku restorāns ir ļoti apmeklēti pasākumi. Vienu pasākumu apmeklē vidēji 40 000 cilvēku. Sadalīt, cik no tiem bija ārzemnieku, cik vietējo, mēs nevaram, bet jebkurā gadījumā ir prieks par kuplo apmeklētāju skaitu. Svarīgs ir ikviens pasākums, arī rallijkross, maratons vai ārvalstu mākslinieku uzstāšanās Rīgā. Mums reizēm pārmet, ka tērējam naudu svešu mākslinieku popularizēšanai. Bet mums ir jāparāda, ka augstas klases mākslinieki ne velti izvēlas tieši Rīgu.
– No 2006. gada aprīļa līdz novembrim bijāt tieslietu ministrs. Pašreizējais tieslietu ministrs pārmet nekompetenci ģenerālprokuroram un tiesnešiem. Cik bieži jūs kā ministrs to darījāt?
– Ģenerālprokuroram ne reizi. Gluži otrādi. Mēģināju ar viņu veidot sadarbību, lai iegūtu izpratni, kas no ministrijas, no tieslietu politikas veidotāja būtu nepieciešams prokuratūras atbalstam, lai pilnveidotu viņu darbību. Tieši tāpat arī citās nozarēs. Īpaši laba sadarbība man izveidojās ar notāriem. Tieslietu ministrijai jau jābūt tai, kura rada pārliecību valsts iedzīvotājos par to, ka valstī nostiprinās tiesiskums, ministrija ir garants tautas paļāvībai uz valsts varu; garants tam, ka lēmumi ir izsvērti un tiesiski, nevis ka ministrija vai ministrs šķiro, kuri ir labie un kuri sliktie. Bet tolaik bija un vēl joprojām ir aktuāla tēma par tiesas spriedumu skaidrošanu.
– Kādi apstākļi varētu mudināt tieslietu ministru tik asi vērsties pret ģenerālprokuroru?
– Ja ir konstatēti pārkāpumi, mums ir speciālas iestādes, kuras aizdomās turamās personas aiztur un izmeklē nodarījumus. Neredzu iemeslu, kāpēc bija jāuzbrūk ģenerālprokuroram, kurš ir viens no tiesu varas spārniem, kurš ir atbildīgs par apsūdzības uzrādīšanu. Tas diskreditē visu tiesu varas sistēmu.
– Kad bijāt tieslietu ministrs, vai bieži rakstījāt vēstules ārvalstu vēstniecībām, stāstot, cik slikta ir Latvijas tieslietu sistēma, līdzīgi kā to dara Jānis Bordāns?
– Tas ir bezprecedenta gadījums, kuru man ir grūti saprast. Kad biju tieslietu ministrs, tikos ar ārvalstu vēstniekiem un skaidroju viņiem, kas pie mums notiek tiesiskuma stiprināšanas jomā. Skaidroju, lai viņiem veidojas sapratne par to, kas notiek gan likumdošanas iniciatīvu jomā, gan tiesu sistēmā. Nekad un nekādā veidā nemēģināju vēstniekiem teikt, ka mēs esam sliktie un atpalikuši tiesiskuma ziņā.
– Kādi apstākļi varēja piespiest tieslietu ministru publiski nomelnot savu valsti?
– Tas gan jāprasa pašam vēstules autoram. Mums ir piemēri, ka ar šādām metodēm kaimiņvalstu opozīcijas pārstāvjiem ir izdevies dabūt cilvēkus ārā ielās. Var jau būt, ka tur bija dziļāka doma radīt spiedienu, lai sāktu runāt par trūkumiem tieslietu sistēmā. Varam pieņemt, ka spiediena izdarītājs cerēja, ka personas, kurām viņš adresēja savu vēstījumu, veiks kādas darbības viņam par labu. Ja tieslietu ministrs vai Tieslietu ministrija iemieso tiesiskumu un paļāvību uz tiesiskumu, tad tiem nevajadzētu uz kādu izdarīt konkrētu spiedienu.
– Kā jūs vērtējat tieslietu ministra paziņojumu valdības sēdē: «Nevienā tiesu instancē Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka prasība netiks apmierināta»? Vai šāds ministra izteikums nenesīs mūsu valstij kārtējo zaudējumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā?
– Rektors bija ievēlēts LU sapulcē, un valdībai ievēlētā persona bija vienkārši jāapstiprina amatā. Nezinu, kādiem vajadzēja būt apstākļiem, lai valdība vēl spriestu – apstiprināt viņu vai neapstiprināt? Tieslietu ministram jābūt uzmanīgam ar izteikumiem, jo Tieslietu ministrija pārstāv valsti dažādos tiesvedības procesos. Šāds izteikums ir nevietā. Ministram jāiemieso paļāvība uz tiesiskumu, uz likuma varu. Šādu izteikumu var vērtēt arī kā spiedienu uz tiesu varu.
– Tiesas ir disciplināri atkarīgas no tieslietu ministra. Viņš var rosināt uzsākt pret tiesnesi disciplinārlietu. Kā tiesnesim lemt konkrēto strīdu pēc šāda ministra paziņojuma? Vai viņš vairs var atļauties lemt pretēji tieslietu ministra gribai?
– Tiesnesim savos lēmumos jābūt neatkarīgam, taču šis izteikums rada spiedienu uz tiesu. Iedomājos, ja es būtu tienesis. Loģiski, ka tas liktu aizdomāties un justies ne tik brīvam savos lēmumos par procesa tālāko virzību.
– Tieslietu ministrija, panākot Uzņēmumu reģistra likuma grozījumus, likvidē līdz šim labi strādājošo piekļuvi reģistra datiem un dokumentiem. Jūs kā jurists droši vien arī lietojāt no Lursoft vai Firmas.lv iegūstamo informāciju. Kādēļ Tieslietu ministrija sagrāva labi strādājošo sistēmu?
– Jā, arī es izmantoju UR datu atkalizmantotāju sniegtos pakalpojumus. Tie ir ērti lietošanai. 21. gadsimtā daudzas lietas var izdarīt ar aplikāciju palīdzību. Likvidēt šo sistēmu – tas ir ceļš uz pagātni; tā vietā, lai kaut ko padarītu pieejamāku, vienkāršāku, ērtāku. Tiek mēģināts slēpt pieeju dokumentiem, aizbildinoties ar kaut kādu regulu, kura saka, ka tagad jāaizsargā personas dati. Mums jāvirzās uz to, lai informāciju padarītu maksimāli pieejamu, vienlaikus reģistrējot personu, kura par konkrēto lietu interesējas. Ja persona iegūto informāciju izmanto ne tiem mērķiem, kuriem tā paredzēta, tad tai likuma priekšā jānes par to atbildība. Jāfokusējas uz tiesisko paļāvību. Valsts paļaujas uz iedzīvotājiem, ka viņi ievēros likumu, nevis ka neievēros. Iemeslus, kādēļ sistēmu vajadzēja sagraut, mēs varam tikai minēt – acīmredzot ir personas, pret kurām vajag cīnīties. Atsauci uz Eiropas institūcijām bieži izmanto, vai nu lai kaut ko neizdarītu, vai lai kaut ko izdarītu kāda interesēs.
– Vai ministra rīcība negrauj valsts tēlu?
– Premjers un Valsts prezidents pirmām kārtām ir tie, kuriem būtu jārūpējas par šo jautājumu, par valdības un valsts tēlu kopumā. Acīmredzot ir kaut kādas sviras vai iemesli, kuru dēļ premjers un prezidents šo ministru nepasauc un nesaka viņam – nedari vairs tā. Ministrs pasaulei stāsta, ka visa mūsu tieslietu sistēma ir slikta, bet tādā gadījumā viņš pats varēja nākt ar priekšlikumiem, ko vajadzētu mainīt. Tāpēc jau tu esi ministrs valdībā, lai brīvi varētu sniegt priekšlikumus un nepilnības novērstu. Vēršanās pret konkrētām amatpersonām no ministra puses izskan kā aicinājums neuzticēties mūsu valstij. Katram valdības loceklim valdībā ir jāiederas. Viena lieta, ja Bordāns, graujot valsts tēlu, to darīja nezināšanas dēļ. Nekas premjeram netraucēja ministram pavaicāt, kādēļ viņš tā dara. Ja ministrs to dara atkārtoti, premjeram vienmēr ir iespēja pateikt – tu neiederies manā komandā, jo tur grauj mūsu valsts tēlu un uzticību manai valdībai. Valdības vadītājam ir jārīkojas.
Foto: F64