Biznesa konferencē “Nodokļu politika Latvijā 2021/2022” par svarīgāko saistībā ar nodokļu reformu
Nākamnedēļ, 12. oktobrī, tiešsaistē norisināsies biznesa konference “Nodokļu politika Latvijā 2021/2022”, kurā eksperti diskutēs par aktuālākajām tendencēm grāmatvedībā un plānotajām izmaiņām nodokļu likumdošanā un grāmatvedības uzskaitē pēc jaunākajiem likumu grozījumiem.
Konferencē būtiskākie jautājumi tiks vērsti uz aktuālajām tendencēm grāmatvedībā un nodokļu politikā, atbalstu uzņēmējiem Covid-19 seku pārvarēšanai un grāmatvedības izaicinājumiem tuvākajos gados. Plašāk tiks aplūkoti arī likuma grozījumi un COVID-19 ietekme uz gada pārskatu sagatavošanas un revīzijas procesu.
“Nodokļi ir viena no tām tēmām, kur izmaiņas norisinās visai bieži, un, kā jau jebkuru nozari, arī Covid-19 to ir ietekmējis un dažādi valdības pieņemtie lēmumi. Vislielākā ietekme uz nodokļu un grāmatvedības jomu ir virknei izmaiņu nodokļu jomā Latvijā, ko Saeima pieņēma pērnā gada nogalē. Izmaiņas skar gan darba devējus, gan mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, gan saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus,” uzsver “Biznesa konferences” projektu vadītāja Elīna Ozola.
Savu dalību konferencē kā referenti jau apstiprinājuši tādi eksperti kā grāmatvedības un nodokļu eksperte, konsultante, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedrs Jadviga Neilande, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte Linda Puriņa, SIA Abillio valdes loceklis, sertificēts nodokļu konsultants Matīss Kodoliņš, “Sandra Dzerele un partneris” SIA – valdes priekšsēdētāja, zvērināta revidente Sandra Dzerele, SIA “JOHANSONE UN PARTNERI” valdes locekle, zvērināta revidente Modrīte Johansone, Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja Dana Muceniece un Valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins.
“Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms sāka darboties ar 2010. gada 1. septembri, kad stājās spēkā Mikrouzņēmumu nodokļa likums (MUN likums). Tā pieņemšanas galvenais mērķis bija veicināt cīņu pret nelegālo uzņēmējdarbību un nodarbinātību, kā arī pēckrīzes periodā dot iespēju aktīviem un darboties gribošiem Latvijas iedzīvotājiem uz būtiski atvieglotiem un izdevīgiem nosacījumiem kļūt par uzņēmējiem un radīt darbu gan sev, gan līdzcilvēkiem. Diemžēl diezgan ātri tika konstatēts, ka režīmu izmanto ne tikai mikrouzņēmumi un uzņēmējdarbības iesācēji, bet arī pakalpojumu nozarēs strādājoši lieli uzņēmumi, kuri cenšas gūt no tā labumu, optimizējot savas darbaspēka nodokļu izmaksas. Līdz ar to gadu gaitā, lai ierobežotu šīs nevēlamās tendences, MUN likumā un saistītajos normatīvajos aktos tika veiktas dažādas izmaiņas, no kurām visbūtiskākās stājās spēkā šogad – ievērojami pieauga MUN likmes, tika sašaurināts MUN maksātāju loks un darbaspēka nodokļi par algotajiem darbiniekiem vairs netiek ietverti kopējā MUN maksājumā. Ir daudz jautājumu par MUN tēmu – kā šie 2020. gada nogalē pieņemtie MUN likuma grozījumi ir ietekmējuši mazo biznesu? Vai vēl joprojām var būt izdevīgi reģistrēt savu saimniecisko darbību MUN režīmā? Vai attaisnos sevi vienkāršotais nodokļa samaksas risinājums?” ieskicējot savu konferences tēmu, norāda Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja Dana Muceniece.
Plašāka informācija par konferenci: https://www.registreties.lv/nodoklu-politika-latvija