Lemberga lietas izskatīšana rakstveida procesā – vai tiesiskuma demontāža Latvijā?

Rīgas apgabaltiesa tā dēvēto Aivara Lemberga lietu plāno skatīt rakstveidā, kā izskatīšanas datumu nosakot 2022. gada 21. decembri. Lai arī tiesa to pamato ar Covid-19 infekcijas pārvaldības likumu, tiesnese Sandra Amola norāda arī uz to, ka lietas izskatīšana pirmajā instancē ilga vairāk nekā desmitgadi, un tiesa nevēlas turpināt šādu praksi. Lai arī neapšaubāmi, tas ļauj būtiski paātrināt lietas izskatīšanu, tas liedz jebkādas papildu pārbaudes un papildu jautājumus, kas Lemberga gadījumā var nozīmēt arī apšaubāmas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Kā zināms, Covid-19 izplatības dēļ tiesas jebkuru krimināllietu apelācijas kārtībā var izskatīt rakstveidā. Rīgas apgabaltiesa lēmusi, ka šādā procesā izskatīs arī lietu, kurā apsūdzēts bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Vienlaikus nevar nepamanīt, ka iepriekš, kad ārkārtējās situācijas dēļ tika atceltas tiesas sēdes tādas sabiedriski nozīmīgās krimināllietās kā “Daimler” un “Latvenergo” kukuļošanas lietas, tiesa t.s. Lemberga prāvā lieta tika skatīta, pat neraugoties uz Covid-19 izplatības riskiem. Tolaik tiesa pat neieklausījās procesa dalībnieku argumentos, kas vērsti uz veselā saprāta diktētu nepieciešamību norobežoties, tādējādi pasargājot gan sabiedrību, gan savus bērnus, vecākus un ģimeni no inficēšanās riska. Interesanti, ka tagad gan tai Covid-19 apstākļi kļuvuši izdevīgi.

Iesaistītie šonedēļ var vēl iesniegt pamatotus lūgumus, kādēļ lieta tomēr jāskata mutvārdu procesā. Anša Sormuļa aizstāvis Jānis Rozenbergs jau medijiem paziņojis, ka, visticamāk, prasīs lietu skatīt mutvārdu procesā: “Tomēr šķiet, ka šī lieta varētu būt pietiekami komplicēta, lai to kvalitatīvi varētu izskatīt rakstveida procesā. Tādēļ, visdrīzāk, lūgums par lietas skatīšanu mutiskā procesā no mūsu puses varētu būt līdz šīs nedēļas beigām iesniegts.”

Tiesa norādīja, ka lietu skatīt rakstveidā iespējams arī tāpēc, ka neesot nepieciešams nopratināt lieciniekus. Apsūdzētie gan lūguši tiesu vairākus lieciniekus iztaujāt, tomēr tiesa atbildējusi, ka jau pirmajā instancē visi pieteiktie liecinieki vai nu nopratināti, vai arī to iztaujāšana atteikta.

Vienlaikus jau skaidri izgaismojas tas, ja Lemberga lieta tiks iztiesāta rakstveidā, tad arī apelācijas instance nevarēs novērst pirmajā instancē prokuroru un tiesas pieļautos cilvēktiesību un procesuālos pārkāpumus, par kuriem runāja gan aizstāvji savā debašu runā, gan pats Lembergs pēdējā vārdā.

“Apsūdzība debatēs runāja neierobežoti ilgi, bet aizstāvībai debates tika būtiski saīsinātas. Tiesa man neļāva aizstāvībai pieaicināt manis izvēlēto aizstāvi, ar kuru man bija noslēgts līgums, – Aivo Leimani, un vienlaicīgi uzspieda citos procesos aizņemto valsts aizstāvi Genādiju Ivankinu. Prokurori debatēs runāja gadu. Man pēdējam vārdam deva četras dienas. Tiesā kā apsūdzības liecinieki tika nopratināti 100 cilvēki. No aizstāvības 100 pieteiktajiem lieciniekiem atļāva nopratināt tikai trīs. Iztiesāšanas laikā apsūdzība nemotivēti mainījās trīs reizes. Lai ar jaunajām apsūdzībām iepazītos, laiks netika dots. Apsūdzība mainījās arī pēc tam, kad liecinieki jau bija nopratināti. Pierādījumi jaunai apsūdzībai netika pārbaudīti. Valsts apzināti novilcināja tiesas procesu. Tiesas un prokuroru vainas dēļ tika atceltas ļoti daudzas tiesas sēdes. Pierādīšanā netika izmantoti no prokuroru puses lietai pievienotie pierādījumi 75 sējumos. Kas tie par pierādījumiem, ja tie netiek izmantoti pierādīšanā? Kāpēc tie tiek nesti uz tiesu? Tiesas spriedums ir vārds vārdā, komats komatā ar visām pareizrakstības un stila kļūdām pārrakstīta apsūdzība, kura simtprocentīgi motivēta ar apsūdzības – prokurora debašu runas citēšanu. Aizstāvības argumenti tikpat kā nav ne pieminēti, ne analizēti,” iepriekš pauda Lembergs.

Vai tiešām tiek darīts viss, lai Lembergam liegtu tiesības uz aizstāvību? Un, vai tādā gadījumā lēnām, bet pārliecinoši netiek demontēts tas, ko uzskatām par tiesiskumu Latvijā?

Komentāri