Bordāna partijas “spice” turpina bruņoties ar “operiem”

Lai arī kopš gada sākuma Bordāna partijas (JKP) rindās notikušas vairākas rokādes, joprojām ir acīmredzams, ka šajā partijā ļoti nozīmīga loma ir bijušajiem KNAB operatīvā darba speciālistiem.

Jāatgādina, ka gada sākumā (9. janvārī – Bordāna partijas «spice» bruņojas ar operatīvā darba profesionāļiem) Neatkarīgā informēja – trijiem šīs partijas valdes locekļiem, kuri ievēlēti Saeimā, deputāta palīgi ir operatīvā darba lietpratēji, kas savulaik ir atbrīvoti no KNAB. Turklāt tie nav vienīgie bijušie knābisti, kuri nosaka toni JKP.

No Saeimas uz valdību

Kā zināms, tagad pats Jānis Bordāns ir kļuvis par tieslietu ministru; uz Tieslietu ministriju no Saeimas pārcēlušies arī divi bijušie operatīvie darbinieki – par parlamentāro sekretāru ir kļuvis Juris Jurašs (bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājs), bet viņa Saeimas deputāta palīgs Mārtiņš Lode (bijušais KNAB operatīvo izstrāžu daļas vadītāja vietnieks) ir kļuvis par tieslietu ministra padomnieku. Ņemot vērā, ka tieslietu ministra preses sekretārs ir Andris Vitenburgs (savulaik bija KNAB preses sekretārs), var konstatēt, ka puse no tieslietu ministra J. Bordāna biroja ir bijušie knābisti.

Satiksmes ministram Tālim Linkaitam par padomnieku juridiskajos jautājumos piestiprināts bijušais KNAB operatīvais darbinieks Uģis Upenieks, kurš janvārī vēl nebija parādījies kā pie JKP piederošs.

Jāatgādina, ka J. Bordāns par savu Saeimas deputāta palīgu bija izvēlējies bijušo KNAB Operatīvo pasākumu nodaļas (nejaukt ar J. Juraša savulaik vadīto Operatīvo izstrāžu nodaļu) vadītāju Jāni Circenu. Tagad J. Circens ir kļuvis par deputātes Jutas Strīķes palīgu.

Pretējās nometnēs

Bordāna partijas valdes loceklis Krišjānis Feldmans iepriekš par palīdzi bija izvēlējies bijušo KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja vietnieci Signi Boli. Iepriekšējā Saeimas sasaukumā S. Bole bija deputāta Mārtiņa Šica palīdze, respektīvi, viņa palīdzēja pavisam citai partijai – Latvijas Reģionu apvienībai. Turklāt S. Bole ne tikai vienkārši palīdzēja, bet arī ziedoja šai partijai naudu. Savukārt pēc Krišjāņa Kariņa valdības sastādīšanas S. Bole pameta arī bordānistus un devās atkal uz citu partiju – KPV LV – pie iekšlietu ministra Sanda Ģirģena par parlamentāro sekretāri. Kā secināms no valdības locekļu publiskās retorikas, S. Boles tagadējais šefs, iekšlietu ministrs S. Ģirģens un viņas bijušais šefs, tieslietu ministrs J. Bordāns viens otru necieš un abi nelaiž garām izdevību pateikt par otru kādu «laipnību».

Saeimas mājaslapa liecina, ka joprojām JKP Saeimas frakcijas vecākie konsultanti ir bijusī KNAB Juridiskās nodaļas vadītāja Ilze Draveniece un bijušais Zemessardzes G-4 priekšnieks, Ģirta Valda Kristovska līdzgaitnieks Ainārs Bašķis.

Salīdzinot ar janvāri, Bordāna partijas Saeimas frakcija tagad papildināta ar bijušo KNAB operatīvo darbinieku Ilgvaru Brakovski. Par to, ka viņš ir bijis KNAB operatīvais darbinieks, var izdarīt ticamu pieņēmumu pēc tā, ka I. Brakovskis kā KNAB darbinieks ir iesniedzis valsts amatpersonas deklarācijas no 2003. līdz 2008. gadam, bet pēc tam vairs ne, turklāt nav iesniedzis arī deklarāciju, kas jāiesniedz, atstājot valsts amatu. Kā zināms, operatīvo darbinieku deklarācijas netiek publiskotas.

Visiem jāpiepelnās

Saeimas mājaslapā publiskotā informācija liecina, ka deputātu palīgu un frakcijas konsultantu algas ir ļoti niecīgas. Piemēram, pērnā gada novembrī J. Circens saņēmis tikai 433,08 eiro, M. Lode – 462,46 eiro, I. Draveniece saņēmusi divas algas: kā deputāta palīdze – 365,68 eiro, kā frakcijas vecākā konsultante – 185,86 eiro. Tas nozīmē, ka vai nu šīm amatpersonām ir jāiegūst iztika dzīvošanai, līdztekus strādājot kādā citā darbā, vai arī viņiem tiek piemaksāts no partijas kases jeb tā dēvētajiem iekšējiem resursiem.

Pēc pēdējiem datiem, kuri Saeimas mājaslapā aktualizēti šā gada 11. aprīlī, redzams, ka vidējā deputātu palīgu alga pirms nodokļu atskaitījumiem ir 1000 eiro mēnesī, bet frakciju konsultantiem – 1394 eiro mēnesī.

Atbilstoši Saeimas mājaslapā atrodamajai informācijai, darba alga nav vienīgais frakciju konsultantu un deputātu palīgu ienākumu avots. Lai stimulētu darbiniekus, Saeimā noteiktas piemaksas, prēmijas, pabalsti, naudas balvas un sociālās garantijas. Piemēram, piemaksa par prombūtnē esošas amatpersonas vai darbinieka aizvietošanu vai vakanta amata pienākumu pildīšanu paredzēta ne vairāk par 30% no mēnešalgas. Piemaksa par citu pienākumu, papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem, pildīšanu ir ne vairāk par 30% no mēnešalgas. Apmaksāts atpūtas laiks par virsstundu darbu vai darbu brīvdienās un atpūtas dienās, apmaksāts atpūtas laiks citā nedēļas dienā proporcionāli nostrādāto virsstundu vai darba brīvdienā skaitam var veidot piemaksu 100% apmērā no noteiktās stundas vai dienas algas likmes par darbu atpūtas dienās un virsstundu darbu.

Piemaksa par darbu svētku dienās ir 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Piemaksa par nakts darbu veido 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes.

Piemaksa par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti veido līdz 40% no mēnešalgas, ja darba izpildes novērtējums ir «teicami», līdz 35% no mēnešalgas, ja novērtējums ir «ļoti labi», bet līdz 25% no mēnešalgas, ja novērtējums ir «labi». Prēmija saskaņā ar darbinieka darba izpildes novērtējumu reizi gadā ir līdz 75% no mēnešalgas, ja darba izpildes novērtējums ir «teicami», līdz 65% no mēnešalgas, ja novērtējums ir «ļoti labi», līdz 55% no mēnešalgas, ja novērtējums ir «labi». Naudas balva kalendāra gada ietvaros nepārsniedz vienas mēnešalgas apmēru. Atvaļinājuma pabalsts veido līdz 50% no mēnešalgas. Veselības apdrošināšanas polises prēmijas apmērs nedrīkst pārsniegt pusi no normatīvajos aktos par iedzīvotāju nodokli noteiktā apmēra. Ja polises prēmija pārsniedz minēto apmēru, darbinieks no saviem līdzekļiem sedz prēmijas starpību.

Foto: Saeimas kanceleja