Bordāna variants draud ar neprognozējamu un nestabilu valdību

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjera amata kandidāta Jāņa Bordāna piedāvājums par jaunās valdības sastāvu sola nestabilitāti un ir nevēlams, atzīst citas partijas. JKP pirmā ir paziņojusi par iespējamo valdības atbildības jomu sadalījumu, taču pret to izskan iebildes, jo tādējādi valdība būtu pārāk atkarīga no “KPV LV”, ko citi uzskata par neprognozējamu spēku.

Pirmā nedēļa pēc vēlēšanām ir noslēgusies ar strupceļu valdības veidošanas sarunās. Problēma ir tajā, ka, līdzko kāda no sarunās esošanām partijām nevēlas iet valdībā, valdībai nav vairākuma vai arī tas ir ļoti mazs. Reakcija no citām partijām nebija ilgi jāgaida.

ZZS: Šī ir jau iepriekš izteikta JKP vēlme mūs atstāt opozīcijā

Ātri vien par strīdus ābolu Saeimas sastāva komplektēšanā kļuva Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Vismaz divas partijas tiešāk vai netiešāk norādījušas, ka vēlas atstāt ZZS pie sarunu galda, bet tās atstāšanu ārpus varas par principiālu lietu uzskata Jaunā konservatīvā partijas (JKP), ziņo LTV raidījums “De facto”.

Konservatīvie jau otrajā sarunu dienā pateica, ka ZZS valdībā neņems. Sarunas ar ZZS viņiem trešdien bija īsas, un partijas līderis Jānis Bordāns zaļzemnieku atstāšanu aiz borta pamatoja ar vēlētāju gribu. “Būtu pareizi dot gandarījumu vēlētājiem un veidot valdību saskaņā ar vēlētāju pārmaiņu gaidām,” atzīst Bordāns. Pirms atraidījuma slēgtā sarunā konservatīvie  piesauca gan tiesiskumu, gan ekonomiku, gan parastu matemātiku, ka bez ZZS var iztikt.

“Tas viņiem bija liels gandarījums – to izdarīt [atstāt ZZS ārpus valdības], jo viņi ir uzvarētāji,” uzskata ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, piebilstot, ka jau pirms tam JKP bija rosinājusi “Saskaņu” un ZZS atstāt opozīcijā; šī iespēja viņiem radās, un viņi to izmantoja.

“KPV LV” pagaidām saka stop sadarbībai ar Bordānu

“KPV LV” ir paziņojuši, ka ar konservatīvajiem uz priekšu nevirzīsies, kamēr paši nebūs runājuši ar visiem Saeimā ievēlētajiem spēkiem.

“Mēs arī iepriekš tā vienojāmies, ka mēs katrs iziesim savu darba plānu, un mēs tā arī darīsim,” partijas vadītāja Alda Gobzema nostāja ir stingra, šobrīd noliedzot jebkādas turpmākas sarunas ar JKP līderi.

Tā vietā “KPV LV” šajā nedēļā ieplānojusi konsultācijas par sadarbību ar “Saskaņu”, no kuras citi turas pa gabalu. Viņi gan noliedz, ka plāno ar to kopā veidot valdību. “Ja no opozīcijas nāk sakarīgi un labi priekšlikumi mūsu valstij, tie tiks atbalstīti,” piebilda “KPV LV” valdes loceklis Artuss Kaimiņš.

“Attīstībai/Par!” asi kritizē Bordāna modeli

Bordāna piedāvāto valdības modeli kritizē “Attīstībai/Par!”. Šīs apvienības politiķi nav saņēmuši gaidītās atbildes ne uz jautājumu par attieksmi pret medijiem, ne par valsts institūciju politisku neietekmēšanu. Kāds no apvienības pārstāvjiem “De Facto” pārstāstīja, ka sarunā par drošības iestādēm viena no konservatīvo līderēm Juta Strīķe piesaukusi atlaižamo personu sarakstu. “Attīstībai/Par!” arī neapmierina “KPV LV” pozīcija neizdot savus līderus, Artusu Kaimiņu un Arti Zakatistovu, kriminālvajāšanai par iespējamu nelikumīgu partijas finansēšanu.

 “Attīstībai/Par!” pāstāvji neslēpj, ka nevar padarīt valdību tik atkarīgu no viena neprognozējama politiskā spēka, kāds esot “KPV LV”, tādēļ tā, pretēji Bordāna lēmumam, publiski aicina neizslēgt ZZS no sarunām.

“Pirmais sarunu raunds ir novedis pie nekā, tāpēc mēs arī aktīvāk šobrīd konsultējamie ar citām politiskajām organizācijām un lemsim, kā nākotnē rīkoties,” secināja viens no partijas līderiem Juris Pūce.

“KPV LV” ir izteikusi aizdomas, ka “Attīstība/Par!” ir mēģinājusi panākt kādu vienošanos ar ZZS apvienībā ietilpstošo Ventspils mēru Aivaru Lembergu, bet pierādījumi viņu rīcība neesot. Vaicājot par sakariem ar Lembergu, tiekoties ar “Attīstībai/Par!”, viņi saņēmuši noliegumu. Jāpiebilst, ka pār “KPV LV” gulstas aizdomu ēna par slēptu finansējumu no Lemberga sīvākā oponenta Rūdolfa Meroni.

Arī NA iebilst pret Bordāna plāniem

Arī Nacionālā apvienība (NA) netieši norāda, ka ZZS koalīcijā būtu jāņem.

“Nebūtu vēlama situācija, ka viens politiskais spēks var nobloķēt visas valdības darbu, līdz ar to vajadzētu vienoties ar pēc iespējas vairāk partijām, lai nevienam nebūtu veto tiesību, jo dalībnieku ir tik daudz, ka veto var atnākt gandrīz jebkurā jautājumā,” savu viedoki izsaka NA līderis Raivis Dzintars.

Bordāns pirmo sarunu nedēļu pabeidza ar piedāvājumu partijām vadīt konkrētas ministrijas. Pati JKP vēlētos vadīt Iekšlietu ministriju, bet “KPV LV” piešķirt Ārlietu ministriju. Taču no atsevišķiem sarunu dalībniekiem neformāli ir izskanējuši iebildumi. Šonedēļ Bordāns gaida partiju atbildes, bet ZZS koalīcijā nevēlas redzēt nekādā gadījumā. “Jaunajai konservatīvajai partijai šis koalīcijas modelis ir principiāls, katrā ziņā, lai tas netiktu paplašināts,” žurnālistiem savus uzskatus atklāja Bordāns.

Visas Saeimā iekļuvušās partijas pateikušas, ka neveidos valdību ar “Saskaņu”. Pēc “Saskaņas” uzreiz divas lielākās un ietekmīgākās frakcijas ir JKP un “KPV LV”, un katra no tām ir sākusi savas sarunas ar citiem politiskajiem spēkiem. “Saskaņai” šobrīd ir 23 vietas valdībā. Ja visas pārējās vadošās partijas spētu vienoties, būtu skaitliski liela koalīcija ar 77 vietām no 100. Ja JKP izslēdz ZZS no valdības, paliek 66 vietas, kas joprojām būtu vērā ņemam, kaut raibs vairākums. Sarunas ar Valsts prezidentu ir paredzētas šīs nedēļas otrajā pusē, un līdz šim laikam partija vēlas iegūt sapratni, kā tālāk rīkoties.

Foto: F64