Budžeta komisija galīgajam lasījumam virza 2025.gada valsts budžeta projektu

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 15,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,1 miljarda eiro apmērā, noteic Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 27.novembrī, galīgajam lasījumam atbalstītais likuma projekts “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026, un 2027.gadam”. Budžeta projektā iekļauts vēl 31 ar budžetu saistīts likumprojekts.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi – par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā šī gada budžeta likumā. Budžeta deficīts nākamgad plānots 2,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Prioritāriem pasākumiem kopumā nākamgad paredzēts papildu finansējums 392,4 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā nepieciešamību stiprināt valsts drošību, no šīs naudas 284,3 miljoni eiro paredzēti nākamajā gadā par prioritāti noteiktajai valsts iekšējai un ārējai drošībai. Situāciju neparedzamība un saspīlējumi citviet pasaulē turpinās ietekmēt arī Latviju, tādēļ ir svarīgi investēt valsts institūciju un sabiedrības noturībā, lai mēs būtu gatavi un spējīgi pārvarēt jebkādas krīzes un apdraudējumus kā šodien, tā nākotnē, akcentēts budžeta projekta anotācijā.

Nākamgad valsts iekšējai un ārējai drošībai paredzēto papildu finansējumu paredzēts novirzīt iekšlietu un aizsardzības jomām, kā arī drošības iestāžu un kiberdrošības stiprināšanai. Tāpat līdzekļi paredzēti, lai turpinātu atbalstīt Ukrainas civiliedzīvotājus.

Ievērojamu daļu no papildu finansējuma plānots novirzīt virknei iekšējās drošības pasākumu – iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai. No nākamā gada paredzēts indeksēt lielāku vecuma pensijas daļu, plānots dažādu pabalstu pieaugums, tostarp no līdzšinējiem 50 procentiem līdz 75 procentiem paaugstināt vecāku pabalstu strādājošiem vecākiem. Nākamgad no līdzšinējiem 700 eiro līdz 740 eiro mēnesī pieaugs minimālā darba alga.

Papildu finansējums nākamgad plānots kompensējamiem medikamentiem, primārai veselības aprūpei, laboratoriskajiem izmeklējumiem, onkoloģijas pakalpojumu uzlabošanai. Tāpat papildu nauda paredzēta lielākam atalgojumam iekšlietu jomā un citos dienestos strādājošajiem.

Nākamgad plānots vienkāršot darbaspēka nodokļu sistēmu. Paredzēts ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes un vienu papildlikmi. Bruto ienākumiem līdz 8775 eiro mēnesī paredzēta likme 25,5 procentu apmērā, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī – 33 procentu likme. Savukārt ienākumiem virs 200 tūkstošiem eiro gadā plānota papildu likme trīs procentu apmērā.

Līdzšinējo diferencēto neapliekamo minimumu no nākamā gada paredzēts aizstāt ar vienotu neapliekamo minimumu visām algām. Nākamgad tie būs 510 eiro, 2026.gadā – 550 eiro, bet 2027.gadā neapliekamais minimums plānots 570 eiro apmērā. Pensionāriem neapliekamo minimumu plānots no līdzšinējiem 500 eiro palielināt līdz vienam tūkstotim eiro mēnesī, savukārt autoratlīdzību saņēmēji vēl līdz 2027.gada beigām varēs nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji.

No nākamā gada plānots vienkāršot administratīvās procedūras mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem, tostarp tiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri, paredzēta iespēja mikrouzņēmumu nodokļa režīmam reģistrēties uz terminētu laika periodu.

Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem turpmāk plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa 12 procentu samazināto likmi. Savukārt, lai palielinātu ekonomisko aktivitāti un līdz ar to arī budžeta ieņēmumus, kredītiestādēm plānots noteikt solidaritātes iemaksas. No nākamā gada līdz 2028.gada beigām plānots vienu procentpunktu no otrā pensiju līmeņa pārnest uz pirmo pensiju līmeni.

Budžeta projektā arī paredzēti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai – veicināti bezskaidras naudas norēķini mazumtirdzniecībā, noteikts pienākums bankām informēt Valsts ieņēmumu dienestu par aizdomīgiem darījumiem personu kontos, stiprināta darba laika uzskaites sistēma būvlaukumos, kā arī pastiprināta komersantu atbildība par pārkāpumiem komercpārvadājumos ar taksometru.

Nākamgad paredzēts paaugstināt autoceļu lietošanas nodevu, vidēji par 10 procentiem palielināt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, kā arī no 2027.gada likmes tāpat vidēji par 10 procentiem palielināt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli uzņēmumu vieglajiem transportlīdzekļiem. Sākot ar nākamo gadu plānots palielināt azartspēļu nodokli, kā arī palielināt nodevas par azartspēļu organizēšanas licences pārreģistrāciju.

Paredzēts arī paaugstināt dabas resursu nodokļa likmes akmeņoglēm, koksam un lignīnam, kā arī no nākamā gada pakāpeniski palielināt akcīzes nodokli naftas gāzēm, ko izmanto kā kurināmo, degvielai un dabasgāzei. Plānots atcelt nodokļa atbrīvojumu naftas produktiem, kurus izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā.

No 2025.gada lielāks akcīzes nodoklis plānots bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu virs astoņiem gramiem uz 100 mililitriem dzēriena un enerģijas dzērieniem. Savukārt no 2027.gada paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp alum, tabakas izstrādājumiem.

Galīgajā lasījumā par 2025.gada valsts budžeta projektu un 31 to pavadošo likumprojektu Saeimas sēdē plānots lemt 4.decembrī.