Darbs pandēmijas laikā: lai gan slodze augusi, vairumam ir ērtāk strādāt attālināti

Saskaņā ar “Kaspersky” nesen veikto IT darbinieku aptauju 54 % darbinieku ir informējuši par pieaugušu darba slodzi kopš pārejas uz attālinātu darbu, no kuriem 18 % uzskata, ka pieaugums ir bijis nozīmīgs. 37 % nav novērojuši apjoma pārmaiņas, un tikai 9 % norādīja, ka jauno darba apstākļu dēļ darba apjoms ir samazinājies.

2020. gadā viena no paātrinātākajām pārmaiņām bija darbinieku saskarsmes digitalizācija. Tomēr ierobežojumu sākumā 82 % vadītāju bija nobažījušies, ka strauja pāreja uz attālinātu darbu izraisīs produktivitātes samazinājumu, un 69 % darbinieku apgalvoja, ka attālinātais darbs negatīvi ietekmē viņu emocionālo stāvokli.

Kaut gan aptauja rāda, ka darba slodze ir palielinājusies vairāk nekā pusei darbinieku, 64 % aptaujāto attālinātās darbdienas beigās nejūtas vairāk noguruši. Faktiski 36 % informēja, ka jūtas enerģiskāki, strādājot no mājām, un 28 % nejuta atšķirību starp abiem formātiem.

Darbinieki ir atzinīgi novērtējuši attālināto formātu no emocionālās stabilitātes viedokļa: 67 % atzīmējuši, ka ir ērtāk strādāt attālināti, vai nav novērojuši trauksmes pieaugumu virsstundu dēļ, savukārt 41 % respondentu pat jutās ērtāk, strādājot no mājām.

Taču tajā pašā laikā to darbinieku procentuālais daudzums, kam sagādāja neērtības distancētība no kolēģiem, tik un tā bija diezgan ievērojams: 36 % respondentu sacīja, ka jutās vairāk noguruši, un 33 % norādīja, ja izjuta lielāku trauksmi, strādājot no mājām.

Viens no darbinieku vidū populāriem risinājumiem ir hibrīdais darba modelis. Personāla vidū šis formāts ir ļoti iecienīts, un līdz 2021. gada vidum gandrīz puse darbinieku (45 %) ir pārgājusi uz hibrīddarbu.

Cits apsveicams risinājums ir uzņēmumu labsajūtas pasākumu ieviešana. Priecē, ka daudzi uzņēmumi cenšas atrast veidus, kā palīdzēt tikt galā ar iespējamo izdegšanu. Faktiski 80 % firmu iegulda līdzekļus mācību kursos, lai uzlabotu pamatprasmes, piemēram, pārvaldību un laika uzskaiti (31 %). Tāpat uzņēmumi piedāvā atvieglojumus, piemēram, papildu apmaksātas brīvdienas vai gadskārtējo atvaļinājumu (30 %), kā arī sniedz tiešsaistes labsajūtas konsultācijas un kursus (29 %). Tomēr pārskatā norādīts, ka joprojām ir daudz darāmā, lai mazinātu palielināto slodzi tāldarbinieku vidū. Tikai 45 % firmu ir veikuši vismaz vienu praktisku pasākumu, piemēram, drošības nodrošināšanas darbību automatizāciju vai papildu personāla algošanu, lai novērstu darbinieku izdegšanu.

„Pašlaik daudzu organizāciju uzmanības lokā ir darbinieku labsajūta. Diemžēl labsajūtas programmas izstrādē nav viena risinājuma, kas der visiem, jo tās panākumi ir atkarīgi no visu darbinieku vajadzībām. Šādas programmas var ietvert psiholoģisko palīdzību un apzinātības prakses, fiziskās sagatavotības programmas, kā arī juridisko un finansiālo konsultāciju pakalpojumus, lai palīdzētu darbiniekiem tikt galā ar negatīvām dzīves situācijām. Tomēr ir izšķirīgi svarīgi veidot kultūru, kas darbiniekiem ļauj droši runāt par savu emocionālo stāvokli vai problēmām ar vadītājiem vai personāla sadarbības partneriem,” komentē „Kaspersky” direktore darbā ar personālu Marina Aleksejeva. „Mēs uzņēmumā „Kaspersky” lepojamies, ka esam izveidojuši šādu kultūru. Pērn mēs ieviesām ekspresaptaujas, lai novērtētu, kā jūtas mūsu darbinieki un kā mēs varam viņiem palīdzēt. Tāpat mēs esam īstenojuši dažādus labsajūtas, fiziskās sagatavotības un psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus un izveidojuši speciālu digitālās atpūtas platformu: „Cyber Spa” palīdz atpūsties un ieturēt pauzes aizņemtās dienās gan mūsu darbiniekiem, gan ārējai auditorijai.”

Līdz ar darbinieku vajadzību attīstību ir jāpilnveido arī viņu vadības stratēģijas. „Kaspersky” un Pasaules veselīgo darba vietu centrs sniedz organizācijām šādus padomus.

· Darba devējiem ir sistemātiski jārisina izdegšanas pamatā esošās problēmas: ne tikai slodze, bet arī kontroles/prasību līdzsvars, vadības metodes, prognozējamība, sociālais atbalsts, darba pārdale utt. Šie faktori ir jānovērtē un jāpārvalda visā organizācijā.

· Lai nodrošinātu konsekventu un efektīvu pieeju darbinieku labsajūtai, izmantojiet aptauju un rādītāju kombināciju, piemēram, iesaistes aptauju, psihosociālo risku novērtējumu, labsajūtas aptauju, Palīdzības programmu darbiniekiem (EAP) lietošanu, darbnespējas apmaksu, stresa aptauju, izdegšanas pazīmju sarakstu.

· Ja uzņēmuma apstākļi ļauj, esiet elastīgi un atvērti pret dažādām darba metodēm. Hibrīdformāti var sniegt mūsdienu personālam nepieciešamo elastību, vienlaikus nodrošinot koncentrēšanos uz rezultātu sasniegšanu.

· Iemāciet darbiniekiem izmantot attālināta darba drošības pamatpaņēmienus, piemēram, kā nekļūt par e-pasta vai tīmekļa pikšķerēšanas upuri vai kā pārvaldīt kontus un paroles. Lai palīdzētu personālam droši strādāt no mājām, “Kaspersky” un “Area9 Lyceum” ir izveidojuši bezmaksas kursu.

· Palīdziet darbiniekiem pārvaldīt digitālo labsajūtu. Tā kā mūsdienās mēs vairāk izmantojam tehnoloģijas, ir svarīgi saglabāt pareizo līdzsvaru. Sadarbībā ar apzinātības skolotāju Nīlu Tranteru „Kaspersky” ir izstrādājis specializētu meditācijas kursu „Digitālā stresa un atkarības no viedtālruņa pārvarēšana”. Lai palīdzētu izveidot veselīgus darba ieradumus un labāk sabalansēt darbu un privāto dzīvi, kursā ir iekļauta arī īpaša papildu nodarbība, kas veltīta attālinātā darba problēmām.