Digitāls rīks apvieno 20 valsts reģistru datus par nekustamajiem īpašumiem vienā kartē

Latvijā informācija par jebkuru nekustamo īpašumu tradicionāli bijusi izkaisīta desmitiem dažādu valsts un pašvaldību iestāžu sistēmās — Valsts zemes dienestā, teritorijas plānošanas informācijas sistēmā TAPIS, Būvniecības informācijas sistēmā BIS un citur. Katrai no tām ir sava saskarne, un, lai iegūtu pilnu priekšstatu par konkrētu adresi, iepriekš vajadzēja apmeklēt vairākus atsevišķus portālus. Šobrīd šo problēmu risina digitāli rīki, kas dažādu iestāžu datus apvieno vienā vietā.

Kāpēc izkliedēti dati ir problēma

Digitalizācijas process valsts pārvaldē Latvijā noris pakāpeniski — atsevišķas iestādes savus datus jau sen publicē tiešsaistē, taču bieži vien šī informācija paliek “sadrumstalota”. Cilvēkam, kurš vēlas uzzināt visu par konkrētu zemes gabalu vai dzīvokli, jāzina, kurā tieši reģistrā meklēt katru datu veidu — vai tas būtu kadastrālā vērtība, apgrūtinājumi, būvniecības atļaujas vai riska zonas. Praksē tas nozīmē laiku patērējošu procesu, kas daudzus vienkārši attur no pilnvērtīgas pārbaudes.

Kā strādā apvienotā kartes platforma

Platforma kadastrakarte.lv integrē datus no vairāk nekā 20 dažādiem avotiem — tostarp Valsts zemes dienesta, TAPIS, BIS, Dabas aizsardzības pārvaldes un pašvaldību sistēmām — vienā interaktīvā kartē. Lietotājam pietiek ievadīt adresi, kadastra numuru vai pat saiti no sludinājumu portāla, un sistēma uzreiz parāda visu pieejamo informāciju par konkrēto īpašumu: reālās darījumu cenas, teritorijas plānojumu, apgrūtinājumus, riska zonas un būvniecības datus. Piekļuve ir bez maksas un bez reģistrācijas.

Kāda informācija tiek apvienota

Platformas datu slāņi aptver vairākas jomas:

• Darījumu un sludinājumu dati — reāli reģistrētie darījumi, kā arī aktīvie sludinājumi no lielākajiem nekustamā īpašuma portāliem.
• Teritorijas plānojums — zonējums, detālplānojumi, lokālplānojumi un īpašie noteikumi.
• Būvniecības informācija — jaunbūves, pārbūves, energoklase.
• Riski un ierobežojumi — plūdu zonas, trokšņa līmenis, dabas liegumi.
• Zeme un mežs — meža nogabali, sugas, ciršanas ierobežojumi.

Kāpēc šāda pieeja ir daļa no plašākas digitalizācijas tendences

Līdzīgi kā citās jomās — piemēram, e-veselībā vai elektroniskajā deklarēšanā — arī nekustamā īpašuma datu pieejamībā vērojama tendence uz centralizāciju un vienkāršošanu. Rīki, kas savieno vairākus valsts reģistrus vienotā, ērti lietojamā saskarnē, samazina slogu gan privātpersonām, gan nozares profesionāļiem, kuriem šī informācija nepieciešama regulāri.

Secinājums

Nekustamā īpašuma datu pieejamība Latvijā strauji mainās — no izkliedētas, grūti atrodamas informācijas uz vienotu, ikvienam pieejamu pārskatu. Šāda digitalizācija ne tikai ietaupa laiku, bet arī padara lēmumu pieņemšanu par īpašumu pārredzamāku ikvienam iedzīvotājam.