Ekonomikas ministrs: mums ir skaidra izpratne par nepieciešamajiem soļiem straujākai izaugsmei

Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību iekļautas virkne reformas, kuras īstenotas vai uzsāktas Ekonomikas ministrijas kompetences jomās kopš 2023. gada 15. septembra, kad Saeima izteica uzticību Ministru prezidentes Evikas Siliņas Ministru kabinetam.

“Šo deviņu mēnešu intensīva darba rezultātā mums ir izdevies palaist un aktualizēt būtiskas ES fondu programmas uzņēmējdarbības atbalstam, atjaunot dialogu ar nozarēm, iekustināt konkurenci komercbanku tirgū un nonākt tuvu pie vienošanās ar banku sektoru par būtisku kreditēšanas apjoma palielināšanu, apstiprināt ļoti apjomīgu plānu birokrātijas mazināšanai nekustamā īpašuma attīstīšanas procesos, kā arī ieviest visaugstākā līmeņa uzraudzību šķēršļu novēršanai lielo investīciju un eksporta projektu īstenošanā. Mēs esam izstrādājuši un nodevuši Saeimas un sabiedrības apspriešanai jaunu visaptverošu Latvijas izaugsmes stratēģiju, kurā atslēgas elementi ir Latvijas uzņēmumu produktivitātes un eksportspējas celšana, būtiskas reformas cilvēkkapitāla attīstībā, inovāciju un jaunāko tehnoloģiju ieviešana, kā arī valsts izcilība zaļās ekonomikas, atjaunojamās enerģijas un bioekonomikas jomās. Mums ir skaidra vīzija par Latvijas nākotnes ekonomikas modeli un izpratne par nepieciešamajiem soļiem straujākai izaugsmei,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Valdība š.g. 30. aprīlī apstiprināja Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju, kas paredz desmit gadu laikā dubultot valsts iekšzemes kopproduktu no līdzšinējiem 40,3 miljardiem EUR līdz 83 miljardiem EUR 2035. gadā. To plānots sasniegt, ievērojami kāpinot Latvijas uzņēmumu produktivitāti – no 60% no ES vidējā rādītāja 2023. gadā līdz ES vidējam līmenim 2035. gadā.

Banku konkurences uzlabošanai un kredītņēmēju aizsardzībai ir izstrādāts normatīvais regulējums patērētāju hipotekāro kredītu pārkreditēšanai pie cita kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja, kas tika definēts kā viens no šīs valdības neatliekamajiem darbiem. Saeima š.g. 15. februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus četros likumos, lai atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus.

Ar 2024. gadu ieviests jauns valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modelis, kas paredz līdz 2028. gada 31. decembrim veikt pakāpenisku drošības rezervju iegādi valsts īpašumā 100 % apmērā. Ieviešot jauno modeli, prognozējams, ka turpmākajos desmit gados valsts ietaupījums būs vairāk nekā 500 miljonu EUR.

Ministru kabinetā š.g. 2. aprīlī atbalstīts rīcības plāns administratīvā sloga mazināšanai nekustamā īpašuma attīstīšanas procesos. Plāns ietver gandrīz 60 pasākumus vietēja līmeņa teritorijas attīstības plānošanas, zemes ierīcības, būvniecības procesa, kadastrālās uzmērīšanas, ietekmes uz vidi novērtējuma un atmežošanas uzlabošanai. Plāna īstenošana būs nozīmīgs solis birokrātijas mazināšanai Latvijā, veicinot nekustamā īpašuma attīstīšanas un būvniecības nozaru izaugsmi un investīciju piesaisti.

EM ir izstrādājusi Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju 2024.–2027. gadam. Ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem tā sniegs gan precīzāku ieskatu darba devēju un darba ņēmēju vajadzībās, gan nodrošinās efektīvāku mijiedarbību cilvēkkapitāla attīstības jomā. Tuvākajās dienās Ekonomikas ministrija iepazīstinās ar aktualizētām darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm.

Ir aktivizēts Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes darbs, precizējot padomes sastāvu, funkcijas un uzdevumus. Jau notikusi pirmā padomes sēde, kur iezīmējušies ap 80 aktuālie investīciju projekti ar investīciju apjomu katrā projektā virs 10 milj. EUR. Daudzu projektu paredzamais investīciju apjoms ir arī virs 100 milj. EUR.

Apstiprinātas 11 ES finansējuma programmas par kopējo finansējumu 371,05 milj. EUR apmērā, tai skaitā finanšu instrumenti (starta un produktivitātes aizdevumi, garantijas, iespējkapitāla ieguldījumi) un grantu programmas. Būtiski ir atvieglota finansējuma pieejamība MVU – ALTUM samazinātas nodrošinājuma prasības aizdevumiem līdz 100 000 EUR, kā arī starta un MVU aizdevumiem samazināta likme uz 3% (termiņš virs 12 mēnešiem) vai 4% (termiņš līdz 12 mēnešiem).

Turpinās darbs pie vēl 9 ES fondu programmu saskaņošanas jaunu produktu attīstībai, darba vietu atbalstam, nozaru apmācībām, energoefektivitātes atbalstam, inovāciju aizdevumiem un ostu infrastruktūrai 649,58 milj. EUR apmērā, kas būs secīgi pieejamas pēc Atveseļošanas fonda vai pēc ES fondu pārdalēm.

Tāpat uzsākusies aktivitāte zemas īres maksas mājokļu būvniecībā reģionos – attiecīgajā atbalsta programmā šobrīd apstiprināti jau 4 projekti par 314 mājokļu būvniecību Valmierā, Bauskā, Jelgavā un Tukumā, kā arī vēl vairāki projekti ir vērtēšanā un izstrādē.