Eksperts: Šobrīd galvenais Saeimas uzdevums ir izveidot tās prezidiju
“Satversme nekādu laika grafiku valdības izveidošanai neizvirza. Pēc juridiskā viedokļa jaunievēlētās Saeimas galvenais uzdevums šobrīd ir izveidot tās prezidiju, apstiprināt deputātu mandātus un sākt darbu Saeimas komisijās,” intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.
Viņš skaidroja, ka valdība var nākt arī vēlāk, arī pēc vairākiem mēnešiem, un pa to laiku darbu turpina iepriekšējā valdība. Viņš īpaši uzsvēra Saeimas predizija izveidošanas un Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanas svarīgumu. Pēc tā uzreiz sekotu Saeimas darbs, jo “Latvija ir parlamentāra republika, nevis tāda valsts, kurā visu nosaka valdība”.
Uz jautājumu, kas notiktu, ja neizdotos izveidot prezidiju, Pastars skaidro, ka tikmēr Saeima nevar pāriet pie citiem jautājumiem, tajā skaitā arī pie balsojuma par valdību.
Viņš atzina, ka tas nav obligāti, ka prezidijā jātiek pārstāvētam visam partiju spektram, tās drīzāk būtu labas parlamentārās tradīcijas – iekļaut tajā galvenās politiskās partijas. “Latvijā līdz šim nav bijusi tāda tradīcija, ka [prezidijā] ir pārstāvētas visas politiskās partijas. Starpkaru periodā centās prezidijā iedot vietu arī mazākajām partijām vai vismaz vairāku partiju pārstāvim,” atzina eksperts. Lai paplašinātu pašreizējo vietu skaitu prezidijā (pēc likuma tās ir 5 vietas), ir jāpieņem likuma grozījumi, bet grūti pateikt, kura Saeima vajadzības kārtā varētu veikt šo darbu.
Eksperts skaidro, ka valdības veidošanas process jāturpina tik ilgi, kamēr izdosies to izveidot; pēc likuma skaits nav ierobežots. Tomēr Pastars norāda uz prezidenta “sajūtu” jeb vērtējumu, kad apturēt valdības veidošanas procesu, ja tas ir pārāk garš, un ierosināt Saeimas atlaišanu.
“Ir jāņem vērā, ka Valsts prezidents par valdības vadītāja nomināciju ir politiski atbildīgs. Viņu pašu var atlaist par ne tāda kandidāta izvirzīšanu, kā arī iespējamā referendumā par Saeimas atlaišanu tauta viņam varētu nepiekrist un teikt, ka šī Saeima ir laba,” norādīja Pastars.
Situācijā, kad partiju vidū ir vislielākā nevienprātība, prezidentam ir vislielākā rīcības brīvība. Tāda gadījumā viņš var diktēt arī savu politiku.
Viņš arī piebilda, ka vecajai valdībai nevajadzētu pieņemt būtiskus lēmumus, bet atstāt tos jaunās valdības ziņā. Ārkārtas Saeimas vēlēšanas viņš nodēvē vairāk par “gļēvulības aktu”, kad partijas nespēj sastrādāties un tiek atlaistas, un ierosina darīt to, ko vēlētājs ievēlētajiem politiskajiem spēkiem ir uzticējis. Tāpat viņš uzsver: “Saeimu vajadzētu atlaist tad, ja tā patiešām ir izdarījusi kādus pārkāpumus.”
Kā zināms, jau trīs nedēļas ir aizvadītas jaunās valdības veidošanas procesā. Pēc aptuveni 30 tikšanās reizēm starp partijām par koalīcijas aprisēm joprojām ir maza skaidrība. Katrs politiskais spēks cenšas “vilkt deķīti uz savu pusi”, un tikmēr Valsts prezidents līdz šim paveikto partiju darbu ir nodēvējis par neapmierinošu.
Foto: F64