FM: Ekonomika sāk uzrādīt pakāpenisku izaugsmi ceturkšņu griezumā
Pēc negatīviem pirmo divu ceturkšņu rādītājiem 2023. gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomika pret iepriekšējo ceturksni atkal uzrādīja izaugsmi. Ceturtajā ceturksnī izaugsme vēl paātrinājās, iekšzemes kopproduktam (IKP) pret iepriekšējo ceturksni palielinoties par 0,4% pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, liecina pirmdien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati.
Līdz ar šo izaugsmi ceturkšņa laikā gada griezumā ekonomikas lejupslīde ceturtajā ceturksnī samazinājusies līdz 0,5% pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem, kamēr iepriekšējā ceturksnī bija fiksēts 0,7% un ceturksni pirms tam – 1,1% kritums. Kopumā 2023. gadā pēc provizoriskiem datiem Latvijas IKP ir samazinājies par 0,6%.
IKP ātrajā novērtējumā Centrālā statistikas pārvalde nepublicē detalizētāku informāciju par atsevišķu nozaru un sektoru attīstību. Apkopotie dati par ražošanas un pakalpojumu nozarēm kopā rāda, ka ekonomikas attīstību visbūtiskāk ietekmējis pieaugums ražojošajās nozarēs par 3,6%, salīdzinot ar 2022. gada ceturto ceturksni, kamēr pakalpojumu nozarēs kopā bijis 0,7% samazinājums.
No ražojošajām nozarēm ekonomikas attīstību vispozitīvāk ietekmējusi būvniecības nozares straujā atgūšanās pēc iepriekšējo divu gadu krituma, augot Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijām un stabilizējoties būvniecības izmaksām. Gada pirmajos trīs ceturkšņos būvniecības nozare auga par 15,7%, un spēcīgs kāpums varētu būt fiksēts arī ceturtajā ceturksnī. Pēc 6,3% krituma gada pirmajos trīs ceturkšņos gada otrajā pusē sākusi stabilizēties un uzlaboties arī situācija apstrādes rūpniecībā, gada krituma tempam novembrī noslīdot jau zem 2%, un kāpums visticamāk bijis arī enerģētikas nozarē.
Pakalpojumu sektorā atsevišķas nozares joprojām atjauno darbības apjomus pēc Covid-19 pandēmijas, tajā skaitā pasažieru pārvadājumos, viesnīcu un restorānu darbībā, citās profesionālo un administratīvo pakalpojumu grupās. Taču šeit pieauguma tempi ik mēnesi kļūst lēnāki, un vairs nekompensē kritumu kravu pārvadājumos, izzūdot Krievijas kravu tranzītam caur Latvijas ostām un mazinoties pieprasījumam pēc starptautiskajiem kravu pārvadājumiem Eiropā.
Tajā pašā laikā uzlabojas situācija mazumtirdzniecībā, kur 2023. gada decembrī pārdošanas apjomi pēc deviņu mēnešu krituma pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi auguši par 1,1%. Tikmēr 2023. gadā kopā mazumtirdzniecības apjomi samazinājās par 2,1%, kas savukārt nozarei bija pirmais samazinājums kopš 2010. gada. Pērnajā gadā mazumtirdzniecību negatīvi ietekmēja zemāka iedzīvotāju pirktspēja, ko noteica strauji pieaugušās cenas gan precēm, gan energoresursiem, kā arī kredītu maksājumu sadārdzināšanās.
Pret iepriekšējiem mēnešiem mazumtirdzniecības apjomi 2023. gada decembrī pieauguši trešo mēnesi pēc kārtas, kas norāda uz pozitīvu tendenci apjomu prognozei 2024. gadā. Paredzams, ka algu pieaugums iepriekš strauji augušās cenas varētu panākt šā gada otrajā pusē, tādējādi arī mazumtirdzniecībā apjomi varētu straujāk pieaugt gada otrajā pusē, kopējo 2024. gada apjomu pieaugumu veidojot 2-3% robežās.
Latvijas ekonomikā kopumā šogad attīstību turpinās noteikt situācija ārējos tirgos, pirmkārt, eirozonā, kur ekonomikas izaugsme prognozēta spēcīgāka nekā pērn, lai gan vēl joprojām vēsturiski zemā līmenī. Ekonomikas izaugsmi eirozonā bremzē augstās Eiropas Centrālās bankas procentu likmes, taču līdz ar inflācijas mazināšanos gaidāma arī procentu likmju pazemināšana, kas labvēlīgi ietekmēs eirozonas izaugsmi. Arī Latvijas ekonomika gada pirmajā ceturksnī gada griezumā vēl varētu nedaudz pazemināties, taču jau nākamajos ceturkšņos, tai atjaunojoties, arī visā gadā kopā prognozējams IKP pieaugums. Vienlaikus izaugsmes tempus turpina bremzēt ģeopolitiskā situācija un ļoti augstā nenoteiktība, kas, pirmkārt, negatīvi ietekmē investīciju apjomus.
Finanšu ministrija pašlaik aktualizē makroekonomisko rādītāju prognozes 2024.-2028. gadam, kuras tiks publiskotas šā gada februāra vidū.