FM: Energoresursu cenu kritums noteica patēriņa cenu samazinājumu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2020. gada septembrī saglabājās tāds pats kā augustā, tomēr salīdzinājumā ar pērnā gada septembri patēriņa cenas samazinājās par 0,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kopumā preču cenas gada griezumā samazinājās par 1,1%, ko lielā mērā ietekmēja degvielas, apģērbu un atsevišķu pārtikas preču cenu kritums. Tikmēr pakalpojumu cenas palielinājās par 1,7% salīdzinājumā ar 2019. gada septembri.

Vidējo patēriņa cenu kritumu noteica gan ārējie, gan iekšējie faktori. Tomēr lielāko negatīvo devumu nodrošināja tieši ārējie faktori jeb naftas cenu kritums pasaules biržās saistībā ar pandēmiju un nozīmīgu ekonomikas aktivitātes kritumu visā pasaulē, tādējādi samazinot degvielas, gāzes un siltumenerģijas cenas arī Latvijā. Lai arī pakalpojumu cenas šā gada septembrī palielinājās (pretstatā preču cenām), tomēr pakalpojumu cenu pieaugums ir gandrīz divas reizes zemāks nekā vidēji pērn un šā gada sākumā, kad vēl nebija jūtama COVID-19 negatīvā ietekme. Tādējādi jāsecina, ka COVID-19 pandēmija jūtami ietekmēja gan izejvielu cenu dinamiku, gan arī cenas pakalpojumu sektorā.

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, kad Latvijā bija fiksēta deflācija, septembrī lielāko devumu patēriņa cenu kritumā noteica degvielas cenu samazinājums par 11,6% salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri. Būtisks degvielas cenu kritums ir saistīts ar jēlnaftas cenu samazinājumu pasaules biržās šā gada martā, ko noteica gan ekonomikas sentimenta pasliktināšanās pasaulē kopumā saistībā ar COVID-19 vīrusa izplatību, gan OPEC eksportētājvalstu un Krievijas nespēja vienoties par naftas ieguves apjomu samazināšanu šā gada marta sākumā. Pašreiz naftas cenu samazinājumam nav pamata, un, visticamāk, naftas cena līdz ziemai būs stabila un svārstīsies ap 45 ASV dolāriem par barelu. Savukārt pēc tam naftas cenu ietekmēs pasaules valstu ekonomikas atgūšanās temps, it īpaši to valstu, kuras visvairāk patērē naftu, proti, ASV, Ķīna, Indija, Japāna un Eiropas Savienība. Neskatoties uz to, ka kopš marta naftas cena vairāk nekā dubultojās, tā joprojām ir būtiski zemāka par pagājušā gada vidējo līmeni. Tādējādi līdz šā gada beigām degvielas cena Latvijā būs zemāka nekā pērn.

Būtisks jēlnaftas cenu samazinājums ietekmēja ne tikai degvielas cenas, bet arī citu energoresursu cenas. Gāzes cena šā gada septembrī bija par 11,9% zemāka nekā pirms gada. Savukārt siltumenerģijas cenas samazinājās par 11,0%. Vairāki siltumenerģijas uzņēmumi paziņojuši par siltumenerģijas tarifa samazināšanu līdz ar naftas cenu kritumu. AS Rīgas Siltums kopš šā gada sākuma jau četras reizes samazināja siltumenerģijas tarifus. Līdz ar to siltumenerģijas cenu kritums turpmākajos šā gada mēnešos gada griezumā saglabāsies ap 11%.

Cenu kritums vērojams arī elektroenerģijai, kas šā gada septembrī bija par 3,0% lētāka nekā pirms gada. Cenu kritumu noteica elektroenerģijas patēriņa kritums silto laikapstākļu dēļ ziemas mēnešos, kā arī zemākas ekonomiskās aktivitātes ārkārtējās situācijas laikā dēļ. Svarīgi atzīmēt, ka lētākā gāze, siltumenerģija un elektroenerģija, kam ir liels īpatsvars tieši mazāk turīgo iedzīvotāju patēriņā, pašreizējos pandēmijas apstākļos vērtējams pozitīvi, jo mazina iedzīvotāju ikmēneša izmaksas.

Robežu slēgšana un ārvalstu tūristu skaita būtisks kritums negatīvi ietekmēja to pakalpojumu cenu dinamiku, kas izteikti bija orientēti uz ārvalstu tūristiem. Izmitināšanas pakalpojumu cenas šā gada septembrī samazinājās par 10,8%. Arī īres tirgu, kurā toni galvenokārt nosaka aktivitāte Rīgā, ietekmēja pandēmijas ierobežojošie pasākumi. Mazāks pieprasījums pēc īres dzīvokļiem Vecrīgā un Rīgas centrā, ko izīrē galvenokārt ārvalstu viesi, mazināja mājokļa īres cenu par 2,9%. Ieviestie ierobežojumi COVID-19 vīrusa izplatības mazināšanai ietekmēja ne tikai iebraucošo tūristu skaitu no ārvalstīm, bet ierobežoja arī Latvijas iedzīvotāju iespēju doties uz ārvalstīm. Tādējādi pasažieru aviopārvadājumu cena arī būtiski samazinājās, šā gada septembrī par 6,7%.

Augstākminēto preču un pakalpojumu cenu kritumu nedaudz kompensēja pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums par 2,2%. Izteikti augsts cenu kāpums šā gada septembrī fiksēts svaigiem augļiem (23,0% gada griezumā), miltiem un graudaugiem (7,2%), liellopu gaļai (4,7%). Tajā pašā laikā kartupeļu cena samazinājās par 12,2% salīdzinājumā ar pērnā gada septembri.

Patēriņa cenas šā gada deviņos mēnešos bija par 0,5% augstākas salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Ņemot vērā straujo degvielas, gāzes un siltumenerģijas cenu kritumu, kā arī to pakalpojumu cenu samazinājumu, kuri ir orientēti uz ārvalstu tūristiem, sagaidāms, ka deflācija Latvijā saglabāsies arī šā gada oktobrī un novembrī. Tomēr 2020. gadā kopumā patēriņa cenu līmenis būs nedaudz augstāks nekā iepriekšējā gadā.

Patērētāju inflācijas gaidas šā gada septembrī nedaudz pieauga, kā arī uzņēmēju un mājsaimniecību sentimenta noskaņojums nedaudz ir uzlabojies, kas varētu liecināt par ekonomikas aktivitātes paātrināšanos. Tomēr, situācija ar COVID-19 attīstās dinamiski un, palielinoties koronavīrusa saslimušo skaitam gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā, uzņēmēju un mājsaimniecību noskaņojums atkal varētu pasliktināties. Tādējādi prognozēt pandēmijas ietekmi uz izejvielu cenām un pakalpojumu sektoru vidējā termiņā ir grūti. Tomēr deflācijas riski Latvijā vidējā termiņā nedraud. Dati par pamatinflāciju Latvijā jeb cenu izmaiņas, kas raksturo ekonomisko attīstību tieši valsts iekšienē, liecina, ka pamatinflācija šā gada deviņos mēnešos bija par 1,2% augstāka nekā 2019. gada attiecīgajā periodā.

Komentāri