Internātskolu nākotne uz pašvaldību pleciem; aug bažas par spēju tās uzturēt

Patlaban palikušas tikai septiņas internātskolas, un tām no nākamā gada valsts līdzekļus uzturēšanas izdevumiem plānots vairs nepiešķirt. Pašvaldības ir satraukušās par tālāko šo izglītības iestāžu nākotni, jo nespēs segt visus to tēriņus. Saeimas atbildīgā komisija solās meklēt risinājumu, lai vēl nākamgad tiktu noteikts pārejas periods un nodrošināta šo skolu finansēšana.

Pērn un šogad durvis slēdza vairākas internātskolas, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paziņoja, ka turpmāk skolu uzturēšanai naudu vairs nedos. Ja pašvaldības grib, lai pašas finansē. Turpmāk šāds izglītības tips – internātskola – vairs nav paredzēts. Tā vietā var būt skolas ar internātu vai dienesta viesnīcu, kas gan arī jāapmaksā vietvarām. Patlaban tāds modelis ir 44 pašvaldībās jeb 72 skolās, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja IZM pārstāve Modra Jansone. Savukārt septiņās internātskolās mācās 1325 skolēni, no kuriem 691 ir maznodrošinātie un bāreņi, par kuriem arī valsts šobrīd maksājot uzturēšanas izdevumus. Situācija esot tāda, ka šīs skolas apmeklē lielākoties konkrētās pašvaldības bērni. Ja Kandavā un Tilžā citu novadu skolēnu procents sasniedz 32%, tad citur tas ir mazāks.

Pašvaldību pārstāvji un skolu vadītāji norādīja, ka patlaban ir sajūta – esot atgriezušies nulles punktā. Vietvarām jāgatavo budžeti, bet nav skaidrs, kādus tēriņus plānot. Arī Kandavas novadā, kur internātvidusskolā mācās 330 bērnu. Nākamgad papildus būtu nepieciešami 70 000 eiro tehniskā un atbalsta personāla algošanai, taču pašvaldībai tādas naudas nav. Tāpat arī būtu vajadzīgs vēl finansējums ēdināšanai. Skolas direktore Elita Lavrinoviča vērsa uzmanību, ka internātskolā tiek veikta sociālā rehabilitācija, bet tagad to grib atmest un izlikties, ka tā nav vajadzīga: «Tas audzinošais darbs, kas te tiek veikts, aizies, ja paliksim kā vispārizglītojoša skola ar internātu.» Kandavas skolas absolvents un deputāts Jānis Vitenbergs uzsvēra: ja viņam nebūtu iespēja mācīties Kandavā, vidējo izglītību tā arī nebūtu ieguvis, jo ģimene to nevarēja nodrošināt. E. Lavrinoviča arī pauda sašutumu, ka savulaik apsolīts – būs darba grupa, kas lems, ko darīs pašvaldība un valsts. Tā tas viss pazudis.

Arī Balvu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Inta Kaļva akcentēja, ka visas internātskolas nav liekamas zem vienas šnites. Nevarot pārmest, ka novads neskaita naudu. Tā nav – tiek optimizēts skolu tīkls, taču tas jādara uzmanīgi. Tilžas internātpamatskolā mācās 115 bērnu, un tas pierobežas pašvaldībai ir liels skaits.

Tiesībsarga pārstāvis Arvīds Dravnieks, kurš pats esot mācījies internātskolā, bija skarbs: šīs izglītības iestādes esot cietumi – labiekārtoti, bet cietumi. Bērnam jānodrošina izglītība tuvākajā skolā, izmantojot iekļaujošo izglītību. Vēl tika atgādināts, ka astoņas skolas jau slēgtas – tātad varēja atrast citu risinājumu. Tad kāpēc šīs atlikušās vēl nevarot reorganizēt? Deputāte Anita Muižniece gan piebilda, ka tas, ka šie bērni nonākuši parastajās skolās, nenozīmē, ka problēmu nav. Patiesībā skolotāji neprot tikt galā ar šiem skolēniem, jo nav sagatavoti tam. «Arī bērns cieš, jo, kad skolas autobuss viņu aizved mājās, tad nereti viņš tajās netiek iekšā un gaida līdz vēlam vakaram,» teica deputāte. Varam jau aizvērt acis un izlikties, ka visi bērni dzīvo ģimenēs, bet tā nav. Kad atrisināsim nabadzības problēmas, iespējams, tad arī šādas iestādes nebūs vajadzīgas. Deputāte Ingūna Rībena akcentēja, ka pārejas periods ir vajadzīgs un nākamajā budžetā jāiekļauj summa, kas vajadzīga vēl atlikušajām skolām, lai pedagogi, vecāki un bērni zina, kas ar viņiem notiks.

Tika nolemts – IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jāapsēžas pie viena galda, jāsagatavo šis jautājums (attiecībā uz finansējumu), lai to vēlreiz skatītu un tad virzītu uz Budžeta un finanšu komiteju.

Komentāri

cumshots vines.https://www.yoloxxx.com/

www.yaratik.pro