Jāizvērtē Bordāna radītais kaitējums tieslietu nozarei un valsts reputācijai kopumā
Maija beigās tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) kārtējo reizi piesaistīja visas sabiedrības uzmanību ar tendencioziem paziņojumiem – šoreiz par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību ieņemamajam amatam. Pēc viņa sacītā, ģenerālprokurors nespēj (apgalvojuma formā!) nodrošināt prokuratūras kompetencē esošo uzdevumu kvalitatīvu izpildi, nespēj atbilstoši starptautiskajiem standartiem nodrošināt prokuratūras centrālo lomu izmeklēšanas darba efektivitātes celšanā un uzraudzībā.
Bordāns pats gan medijiem neslēpa, ka viens no iemesliem Kalnmeiera darbības izvērtēšanai ir arī viņa pārstāvētās partijas biedra, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jura Juraša (JKP) kriminālprocess, tādējādi netieši apstiprinot bažas par šī lēmuma politiskajiem motīviem.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers bija viens no tiem tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem, kura darbību Bordāns, jau stājoties amatā, bija iecerējis izvērtēt. Grūti gan nepamanīt iespējamo politisko motivāciju, ņemot vērā, ka tieši Ģenerālprokuratūra uzdeva Saeimai lemt par JKP deputāta Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Viedokli, ka Kalnmeiera reputācijas draudi varētu būt safabricēti, neslēpa ne koalīcijas biedri, ne arī atsevišķi tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis publiski norādīja, ka ģenerālprokurora darbību nedrīkst vērtēt, balstoties uz politiskiem motīviem. Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš nekavējoties paziņoja, ka valdība neiejauksies tiesu varas darbībā, uzsverot, ka ir ļoti svarīgi, lai izpildvara no tiesu varas būtu pilnīgi atdalīta. “Tas, ko viens otrs ministrs saka, ne noteikti atspoguļojas, ne atspoguļosies valdības darbībā kopumā,” vienā no intervijām izteicās Kariņš.
Arī vairums citu politiķu ministra rīcībā saredzēja politisku komponenti, norādot, ka JKP vēlme atbrīvoties no Kalnmeiera izskatās politizēta, jo pamatojumu atlaišanai tā arī nav iespējams saskatīt. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norādīja, ka Kalnmeiera atlaišanai neredz pamatojumu, un ne velti – savā ziņojumā bez Juraša kriminālprocesa Bordāns minējis virkni absurdu faktu par “Moneyval” ziņojuma rekomendāciju nepildīšanu un atsaucies uz 2017. gada Valsts kontroles revīziju.
Tieslietu ministra centieni panākt ģenerālprokurora atbrīvošanu no amata laikā, kad prokuratūra izmeklē ministra partijas biedra krimināllietu, liek apšaubīt Bordāna lēmuma patieso motivāciju, un tas savukārt met ēnu uz tiesiskumu Latvijā, kas redzams, pat raugoties no starptautiska skatupunkta.
Tā vietā, lai meklētu veidus, kā pilnveidot tieslietu sistēmas darbību, izskatās, ka Bordāns vairāk gan nodarbojas ar Latvijas tieslietu sistēmas reputācijas graušanu, norādot, ka Latvijas prokuratūra neatbilst viņa skatījumam par tiesisku valsti. Visus šos mēnešus, kopš atrašanās amatā, Latvijas tieslietu ministrs ir gandrīz ik uz soļa apšaubījis tiesiskumu valstī, taču par kādu tiesiskumu var būt runa, ja kaut vai pats Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs ir smagā noziegumā apsūdzēta persona? Vai ziniet vēl kādas valsts tieslietu ministru, kas nepārtraukti norāda uz trūkumiem tieslietu sistēmā, bet tos pēc būtības nerisina, vien nodarbojas ar skaļu tērgāšanu kā uz tirgus laukuma?
Tā vien šķiet, ka Bordāna teju pusmiljona eiro vērtajam tieslietu sistēmas auditam var nākties pagaidīt, jo vispirms būtu jāizvērtē paša Bordāna darbība tieslietu ministra amatā un to, vai viņš gadījumā pats nav kļuvis par galveno apdraudējumu tiesiskumam valstī. Tikai tad, kad vismaz viena no starptautiskajām auditorkompānijām būs aplēsusi Bordāna nodarīto kaitējumu tieslietu sistēmas un valsts reputācijai, viņam publiski un apgalvojuma formā apšaubot tiesībsargājošo iestāžu darbību, varēsim runāt par to, vai Bordāna solītais bezkompromisa tiesiskums ir īsts, vai arī falšs kā vārtrūmē iegādāts Šveices laikrādis.
Skatot situāciju kopumā, tomēr liekas, ka Bordāns tā arī nav spējis izkāpt no savas priekšvēlēšanu kampaņas kurpēm un ar īpašu dedzību turpina bārstīt nepamatotus apvainojumus saviem kolēģiem kā no pārpilnības raga. Un ticiet – ar tiesiskumu tiem visiem nav nekāda sakara, tie drīzāk kalpo vien kā spīguļojoši elementi Bordāna PR kampaņā. Bet vai tad ar spožiem vizuļiem kādam kaut reizi ir izdevies nomaskēt prāta trūkumu?
Foto: Valsts kanceleja