Jauna pieredze – meža kopšana ar mazjaudas tehniku

Aptuveni puse no AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajiem mežiem aug uz mitrām augsnēm, kurās grimst smaga un jaudīga tehnika. Tas apgrūtina meža kopšanas darbu, jo nozīmīga sala trūkuma dēļ nav iespējams veikt visu mežaudžu kvalitatīvu retināšanu. Meža kopšana ļauj izaugt resnākiem koku stumbriem, kas nozīmē – lielāku uzkrāto CO₂ daudzumu un vērtīgākus koksnes produktus.

“2021. gadā iepirkām kopšanas ciršu izstrādes pakalpojumu ar vieglām mazjaudas meža mašīnām. Esam iegādājušies pakalpojumu kopumā ar 10 mazjaudas meža mašīnu komplektiem. Katrā komplektā ir viens harvesters un forvarders. Ņemot vērā, ka šāds pakalpojums Latvijā plašā mērogā nebija pieejams, uzņēmējiem bija iespēja meža mašīnas iegādāties pēc līguma noslēgšanas. Līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem noslēgti uz pieciem gadiem, lai atmaksātos aptuveni pus miljonu eiro lielās investīcijas vienam tehnikas komplektam,” skaidro LVM Mežizstrādes kvalitātes vadītājs Jānis Gercāns.

Gan uzņēmumam, gan daudziem LVM pakalpojuma sniedzējiem kopšanas ciršu izstrāde ar mazjaudas tehniku ir jauna pieredze. SIA “RAIRU” mežizstrādes vadītājs Sentis Šalders norāda, ka, organizējot darbu ar mazjaudas meža mašīnām, ir jāpievērš uzmanība vairākiem nosacījumiem:

• Mazjaudas tehnikai ir grūtāk pārvarēt grāvjus: pat 1 m dziļš grāvis tai ir nopietns šķērslis. Tāpēc pirms cirsmu izstrādes būs jānodrošina grāvju šķērsojumam nepieciešamie baļķi, jo īsais harvestera manipulators neļauj aizsniegt kokus grāvja pretējā pusē.
• Ar šo tehniku var veikt tikai pirmās kopšanas cirtes, jo koki ar sakņu kakla diametru virs 30 cm un lieliem zariem nav apstrādājami.
• Ja krautuves vietā vai pievešanas ceļā caur citu mežaudzi būs jānozāģē resni koki, tas būs jādara ar motorzāģi. Tāpēc jāizvērtē riski, gāžot lielus kokus ceļmalās.
• Mazjaudas tehnikas klīrenss ir par 30% zemāks nekā tradicionālajai kopšanas ciršu tehnikai. Tāpēc melnalkšņu cirsmās, kur koki aug puduros vai ir ar augstiem sakņu kakliem, tehnika nevar pārvarēt atstātos celmus.
• Zemāka klīrensa dēļ mazjaudas tehnika nevar pārvietoties pa pievešanas ceļiem, kur lieljaudas tehnika atstājusi dziļas risas.
• Lai arī cik viegla būtu tehnika, pie zināmiem apstākļiem arī tā grimst mitrā augsnē. Pievešanas ceļu pakošanu ar ciršanas atliekām mazjaudas tehnika veic trīsreiz lēnāk nekā lieljaudas tehnika.
• Tehnikas ražotāji vēl nav iestrādājuši automātisko sortimentu marķēšanu ar krāsu. Tāpēc rūpīgi jāizvērtē cirsmā ražojamo un atsevišķi šķirojamo kokmateriālu sortimentu skaits, lai to šķirošanas izmaksas nebūtu ļoti augstas.

Darbs ar mazjaudas tehniku ir jauna pieredze arī meža mašīnu operatoriem, kas raduši strādāt ar ierastajām kopšanas ciršu mašīnām. SIA “RAIRU” pieredzējušais meža mašīnu operators Emīls Rezgalis atzīst: “Kopšanas cirtē divus gadus esmu nostrādājis uz vidējās klases harvestera un nu jau trīs mēnešus – uz mazjaudas “Malwa” harvestera. Atšķirībā no tradicionālās tehnikas, ar mazjaudas tehniku tiek veikta meža kopšana šo vārdu vistiešākajā nozīmē.”

Izvērtējot pieredzi un pilnveidojot darbu ar mazjaudas tehniku, būs iespēja audzēt vērtīgākas mežaudzes nākotnē.