Jaunu kandidātu parādīšanās Levita izredzes ietekmē niecīgi
Kaut arī KPV LV vēlas izvirzīt savu kandidatūru Valsts prezidenta amatam, kas ir pretrunā ar koalīcijas vairākuma atbalstītā jurista Egila Levita vēlmi būt visas koalīcijas atbalstītam pretendentam, viņa izredzes ieņemt valsts augstāko amatu joprojām vērtējamas augstāk par 50 procentiem.
Jau vēstīts, ka atbalstu E. Levita kandidatūrai paudušas trīs no koalīciju veidojošajām piecām partijām – Nacionālā apvienība, Jaunā konservatīvā partija un Attīstībai/Par!.
Pie valdības stūres stāvošā Jaunā Vienotība savu kandidatūru, gluži kā 2015. gadā, kad tika izvirzīts Zaļo un zemnieku savienības virzītais Raimonds Vējonis, neizvirzīs, taču ir skaidrs, ka tā koalīcijas stabilitātes vārdā atbalstīs tās vairākuma lēmumu atbalstīt E. Levitu. Šādi par Satversmes preambulas tēvu dēvētajam E. Levitam jau ir 49 no nepieciešamās 51 Saeimas deputātu balss.
Neiedragājamas garantijas, kuras sniedz izmaiņas Valsts prezidenta vēlēšanu kārtībā ieviestais atklātais balsojums, kas saistīs deputātus ar publiski paustajiem solījumiem, nepieciešamo balsu saņemšanai liedz KPV LV, kura apsver sava kandidāta izvirzīšanu.
KPV LV pārstāvošais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, piemēram, ieteicis apsvērt stomatoloģes Alēnas Butkēvičas kandidatūru. Partijas Saeimas frakcija, laikā, kad Neatkarīgās makets ceļoja uz tipogrāfiju, sarunājās ar A. Butkēviču. Tādēļ par to, vai KPV LV patiešām nolēma viņu virzīt augstajam amatam, ziņosim citu dienu, taču S. Ģirģens Neatkarīgajai mīklaini pieminēja, ka partijai varētu būt vairāk nekā viens iespējamais kandidāts. Vārdi gan netika nosaukti, taču pie KPV LV, lai apspriestu prezidenta lomu un iespējas ietekmēt parlamenta darbu, ceturtdien viesojās arī tiesībsargs Juris Jansons.
S. Ģirģens, kurš uzskata, ka arī E. Levita kandidatūra ir piemērota Valsts prezidenta amatam, tomēr ir pārliecināts, ka nebūtu pareizi, ja prezidenta izraudzīšanas gaitā nerastos saturīga diskusija starp kandidātiem. Šāda monoprocedūra, pēc viņa domām, arī nenāktu par labu pašam Valsts prezidenta institūtam.
Jautāts, vai A. Butkēvičas zemā atpazīstamība nav uzskatāma par mīnusu, politiķis atgādināja par līdz šim teju labāko prezidentu uzskatīto Vairu Vīķi-Freibergu, kuru pirms ievēlēšanas amatā zināja reti kurš. «Ir ļoti daudz cilvēku, piemēram, akadēmiskajās aprindās, kuri būtu piemēroti Valsts prezidenta amatam, ļoti šaurs cilvēku loks,» uzsverot, ka A. Butkēviča ir ne tikai stomatoloģe, kas zinātnisko grādu ieguvusi Bostonas universitātē, tātad spēj lieliski sazināties angļu valodā, bet arī veiksmīga zinātniece, teica S. Ģirģens.
Neoficiāli zināms, ka, neraugoties uz citu kandidatūru apspriešanu KPV LV Saeimas frakcijā, tajā ir arī cilvēki, kas jau tagad ir ar mieru atbalstīt E. Levita kandidatūru. Arī Saeimas lielākajā frakcijā Saskaņā, kas pagaidām kavējas izvirzīt savu kandidātu un, iespējams, tādu pat neizvirzīs, ir deputāti, kas nesaskata E. Levitā īpašības, kas nebūtu savienojamas ar Valsts prezidenta amatu, un labprāt savu balsi atdotu par viņu.
Lai noskaidrotu E. Levita gaidīto minimālo atbalsta slieksni, zem kura viņš savu kandidatūru neuzturētu, Neatkarīgajai ar Eiropas Savienības tiesā strādājošo juristu sazināties neizdevās, taču Attīstībai/Par! Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts, kurš, pirms partija pauda atbalstu viņam, ar E. Levitu tikās vairākkārt, uzskata, ka izredzes ir pietiekami lielas, lai E. Levits neatteiktos, jo pagaidām trūkstošās divas balsis iegūt, piemēram, debašu laikā, pavisam noteikti nav grūti.
Piemēram, nav izslēgts, ka arī Zaļo un zemnieku savienības rindās var atrasties kāds E. Levita atbalstītājs. Šādi situācija var izvērsties, ja valsts pie prezidenta netiks pirmajā vēlēšanu kārtā, kurā ZZS noteikti atbalstīs Raimondu Vējoni.
Bez R. Vējoņa, E. Levita un A. Butkēvičas kandidatūrām skaļi pagaidām tiek saukta tikai vēl viena kandidatūra – Nacionālās skolotāju savienības virzītais organizācijas vadītājs, pedagoģijas doktors Edgars Kramiņš. Lai viņš kļūtu par oficiālu kandidātu, vismaz vienam Saeimas deputātam jāiesniedz viņa kandidatūra. Taču pagaidām neviens parlamentārietis šādu vēlmi nav apliecinājis. E. Kramiņš Valsts prezidenta amatam tika virzīts arī 2015. gadā, taču pie oficiālas nominācijas viņš tā arī netika.
Foto: F64